Otrdiena, 16 Janvāris 2018 14:51

Ainavu dārgumu krātuvē - senas fotogrāfijas un atmiņu stāsti

Zemgalē, līdzīgi kā citos reģionos, apkopojot sabiedrības un ekspertu balsošanas rezultātus, nu ir zināmas tās 10 izcilākās ainavas, kas iekļautas topošajā, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) veidotajā elektroniskajā Latvijas ainavu 50 dārgumu krātuvē.

Taču valsts simtgadei veltītā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iniciētā krātuves “Latvijas ainavu dārgumi vakar, šodien un rīt” izveide turpinās. Līdz 14. februārim zemgalieši un ne tikai zemgalieši ir aicināti aktīvi piedalīties reģionā nominēto TOP 10 ainavu vēsturisko attēlu atlasē, atmiņu stāstu rakstīšanā un nākotnes attīstības vīziju atainošanā.

Daudzu ģimeņu, iestāžu un organizāciju pagājušā gadsimta un jaunāku laiku fotogrāfiju krājumos ir atrodami unikāli fotouzņēmumi, kas raksturo Zemgales izcilāko ainavu mainību aizvadītajos gadu desmitos, vēsta par pilsētnieku un lauku ļaužu uzkrāto pieredzi skaistāko ainavu kopšanā un saglabāšanā. Katra no melnbaltajām vai krāsu fotogrāfijām atspoguļo aizgājušo gadu notikumus darbā, sadzīvē un atpūtā, tostarp dzimtās zemes apceļošanā.

Atceroties bērnības un skolas gadus, vieniem atmiņā palikušas klases kolektīva savulaik organizētās ekskursijas uz tolaik populārākajiem dabas un kultūrvēstures objektiem, piemēram, uz Kokneses pilsdrupām un Pērses ūdenskritumu vēl pirms Pļaviņu spēkstacijas uzcelšanas, citiem atkal prātā iegūlis Bauskas pilsdrupu un Rundāles pils apmeklējums laikā, kad par šo objektu atjaunošanu grūti bija pat iedomāties. Savukārt lauksaimniecības augstskolas agrāko gadu absolventi daudz interesanta var pastāstīt par studiju gados redzēto un piedzīvoto Jelgavas pils gaiteņos, parkā un salā starp Lielupi un Driksu.

Laika ritējumā būtiskas pārvērtības notikušas Daugavas ainavā pie Klidziņas un Skrīveru gleznainajā apkaimē, Daugavas ielejā pie Aizkraukles, Mežotnes pilskalnā, Saukas ezera ar Ormaņkalna tuvumā, bet visvairāk, šķiet, Tērvetes meža ainavu parkā, kura iekopšanu vairāk nekā pusgadsimtu tālā pagātnē aizsāka lieliskais mežkopis Miķelis Kļaviņš. Tagad daudzveidīgā Tērvetes ainava ar Annas Brigaderes “Sprīdīšiem”, parku, pilskalniem, upītēm, stāvkrastiem un ielejām kļuvusi par ievērojamu Eiropas mēroga ceļojumu galamērķi, kas gadā spēj piesaistīt gandrīz 150 000 apmeklētāju.

Novērtējot Zemgales krāšņāko ainavu nozīmi latviskās identitātes un piederības savai zemei stiprināšanā, ir vērts padomāt arī par turpmāk darāmo Zemgales desmitniekā iekļuvušo ainavu kopšanā un saglabāšanā, iztēloties to pieejamības un infrastruktūras tālāku uzlabošanu. Tāpēc svarīgi ir topošo ainavu dārgumu krātuvi papildināt ar piemeklētajām fotogrāfijām, atmiņu stāstiem un nākotnes redzējumu. To var izdarīt interneta vietnē www.ainavudargumi,lv, vai arī tuvējā publiskajā bibliotēkā. Minētās aktivitātes turpinājumā LNB darbinieki veidos ceļojošu izstādi, reģionos notiks plašas diskusijas ar sabiedrības un dažādu valsts institūciju pārstāvju piedalīšanos, startēs arī gadskārtējais Eiropas Padomes organizētais konkurss par Ainavas balvas iegūšanu.

Juris Kālis
Zemgales Plānošanas reģiona
sabiedrisko attiecību speciālists