| LIELUPES BASEINA ŪDENS STĀVOKLIS: KĀDA IR SITUĀCIJA? |
 |
 |
| Otrdiena, 06 aprīlis 2010 15:34 | |
 Pētījumi liecina, ka Lielupes baseinā ūdens kvalitāte ir vissliktākā Latvijā. Tikai 8% no analizētajiem upju posmiem uzrāda labu stāvokli. Vairāk kā pusei no upju posmiem ūdens ekoloģiskā kvalitāte ir vērtēta kā ļoti slikta.
Valsts iestāžu veiktie ūdens kvalitātes mērījumu rezultāti norāda par bēdīgu situāciju Lielupes baseinā. 18 no 20 analizētajiem upju posmiem neatbilst labai ekoloģiskai kvalitātei. Saskaņā ar pēdējo gadu novērojama datiem vairāk kā pusei no upju posmiem ūdens ekoloģiskā kvalitāte ir vērtēta kā ļoti slikta, jo tiek pārsniegtas piesārņojošo vielu koncentrācijas. Iedzīvotāji ar ūdens kvalitāti vistiešāk saskaras vasaras sezonā, izmantojot upes un ezerus peldēšanai. Pēdējos gados mikrobioloģiskā piesārņojuma dēļ, ko izraisa fekālais piesārņojums, peldēties ir bijis aizliegts Mēmeles upes peldvietā Bauskā, Lielupes peldvietās Mežotnes un Rundāles pagastos, Mūsas upes Bauskas peldvietā un Uzvaras ciemata peldvietās. Situācija ar pazemes ūdeņiem, kas nodrošina mūs ar dzeramo ūdeni, ir daudz labāka. Tomēr nelielos lokālos laukumos ap punktveida piesārņojuma avotiem ir konstatēti piesārņoti gruntsūdeņi, bet lauksaimnieciskā piesārņojuma ietekme jūtama aptuveni 17-18% baseina apgabala platības, augšējos gruntsūdeņu slāņos. Lai gan līdz 2010.gadam Latvijā upes ūdens ekoloģisko kvalitātes monitoringu veica Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra, bet peldūdens kvalitāti Sabiedrības Veselības aģentūra, tomēr ne par visiem upes posmiem ir zināms piesārņojuma līmenis, jo trūkst finansējuma, lai veiktu visaptverošu monitoringu. Kāpēc tik slikta ūdens kvalitāte? Cilvēka darbības rezultātā radītais piesārņojums ar neattīrītiem notekūdeņiem, mēslošanas līdzekļu lietošanu, kā arī fiziski mainot ūdeņu tecēšanas režīmu, rada slodzi, kuras ietekmē var mainīties dabiskie apstākļi, ne vien apdraudot ūdensdzīvniekus un augus, bet arī radot draudus pašu cilvēku veselībai. Lietojot pārlieku daudz mēslošanas līdzekļus augsnēs, kas nespēj tos pilnībā izmantot, liekais barības vielu apjoms ar nokrišņiem noskalojas virszemes ūdeņos, kā arī iefiltrējas pazemes ūdeņos. Pieejamais slāpekļa un fosfora savienojumu daudzums ir cēlonis tam, ka upēs pasliktinās ūdens kvalitāte, veicinot to aizaugšanu. Pēc veiktajiem aprēķiniem cilvēku darbības rezultātā Lielupes Latvijas teritorijā 2004.gadā nonāca 4428 tonnas kopējā slāpekļa savienoju un 189 tonnas fosfora savienojumi. Tomēr bez Latvijas radītā piesārņojuma, upē nonāk arī piesārņojums no Lietuvas, kas ir apmēram 50% no slāpekļa un 30% no fosfora slodzes. Nozīmīgākais piesārņojuma avots Lielupes sateces baseinā ir tieši lauksaimniecība, kas dod apmēram 70% no slāpekļa un 37% no fosfora piesārņojuma slodzes. Laika periodā no 2003.-2008.gadam notekūdeņu attīrīšanas iekārtas upē ir novadījušas 1935 tonnas slāpekļa un 277 tonnas fosfora. Ko varam darīt? Valsts mērogā tiek plānoti dažādi pasākumi, kā novērst turpmāko piesārņojumu. Tiek būvētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, ieviestas jaunākās tehnoloģijas ražošanā, ierīkotas videi drošas kūtsmēslu glabātuves, regulēta minerālmēslu lietošana, videi draudzīga lauku apsaimniekošana. Tomēr šie pasākumi ne vienmēr dod tūlītēju efektu, jo piesārņojums jau ir uzkrājies ūdens vidē, upes nogulumos. Tāpēc atsevišķās vietās ir nepieciešami radikālāki pasākumi, piemēram, gultnes un upes krastu tīrīšana. 2010.gada vasarā atsevišķos Mūsā un Lielupē upes posmos zemāk minētā projekta ietvaros tiks uzsāktas šādas darbības. Par to rezultātiem ziņosim Jums arī turpmāk. Anda Ruskule, Kristīna Veidemane (Baltijas Vides forums) *Raksts sagatavots Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta programmas „Pārrobežu sadarbība” atbalstītā apakšprojekta Nr.8-29/LV0017/07 „Ūdens kvalitātes uzlabošanas pasākumi Lielupes pārrobežu baseina apsaimniekošanā” ietvaros. *Raksts publicēts laikrakstā „Bauskas Dzīve”, 26.02.2010. |
|
| Pēdējās izmaiņas: Otrdiena, 06 aprīlis 2010 15:41 |
Notikumu kalendārs
Zemgales pašvaldības
Par Zemgali
Kontaktinformācija
Addrese: Jelgava, Katoļu iela 2b, LV-3001Reģistrācijas Nr: 90002182529Tel: 63027549
Fax: 63084949
Email: zpr@zpr.gov.lv
Reģistrēties jaunumiem
