| Kultūra un sports |
 |
 |
| Otrdiena, 23 marts 2010 23:06 | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
KULTŪRA
Vēsturiski Zemgales novads jau vairākus gadsimtus atpakaļ iezīmējis savu vienreizību un daudzpusību Latvijas kultūrā, kā arī devis savu nozīmīgu ieguldījumu citās jomās, tai skaitā arī valsts pārvaldes attīstībā. 870. gadā skandināvu hronikā “Annales Ryenses” ir pirmās ziņas par zemgaļiem un Zemgali, kurās stāstīts, ka dāņi pakļāvuši visu Prūsiju, Zemgali un Karēliju. 9.-14.gadsimtu vēstures avotos zemgaļi ir apliecināti kā pastāvīga tauta. Par viņu valodas īpatnībām var spriest pēc vietvārdiem un izloksnēm, kas konstatējamas Zemgalē un Ziemeļlietuvā. Zemgaļi iekļāvās latviešu un lietuviešu tautas veidošanās procesā, turklāt viņu izloksnes latviešu valodas vidus dialektā ir pamatā latviešu literārajai valodai. Zemgaļi, līdzās citām tautām Senlatvijā, minēti Senās Krievzemes hronikā “Pagājušo gadu stāsts” ap 1113.gadu. Būtiska ir norāde, ka zemgaļiem ir bijusi sava valoda. Kurzemes un Zemgales hercogiste devusi īsta valstiska veidojuma pieredzi. Hercogistes posms šai Latvijas daļai veidojis administratīvo un saimniecisko struktūru, kuras pēdas var atrast vēl tagad. Poļu komisija ar Kulmas bīskapu J. Kučborski priekšgalā 1617.gadā izstrādāja Kurzemes un Zemgales satversmi, t.sk. Valdības formulu un likumu krājumu – Kurzemes statūtus. Šo satversmi, kuru izsludināja 1617.gada 18.martā, uzskata par vienu no senākajām konstitūcijām Eiropā. Tā noteica hercogistes valstisko iekārtu, valsts varas orgānu un amatpersonu funkcijas un kompetenci, kā arī administratīvo iedalījumu. Valdības formula sadalīja Kurzemes hercogisti četri virspilskungu apriņķos: divi Zemgalē (Sēlpilī un Jelgavā), divi Kurzemē (Kuldīgā un Tukumā). Vēsturiski Zemgalē veidojusies pirmā augstākā mācību iestāde Latvijas teritorijā - Academia Petrina Jelgavā 1775.gadā. Bet 1782. gadā Pētera Akadēmijas tornī sāka darboties pirmā astronomiskā observatorija Latvijā. Ap 1667.gadā dibināta lielākā tipogrāfija Baltijā, un tajā pašā gadā vācu valodā iznāca pirmais zināmais darbs, kas iespiests Jelgavas tipogrāfijā – apsveikums kādam Kurzemes valstsvīram. Latvijas teritorijā Kurzemes un Zemgales hercogiste bija vienīgais valstiskais veidojums, kas radīja galma kultūru. Nemateriālā kultūras mantojuma jomā Zemgalē Latviešu tradicionālajai kultūrai – dziedāšanai, muzicēšanai, teātra spēlēšanai, dejošanai, rituāliem un svētku pasākumiem – ir stabili pamati. Zemgalē, tāpat kā visā Latvijā, tradicionālās kultūras un amatiermākslas procesa nepārtrauktības nodrošināšana organizatoriski saistīta ar kultūras/tautas namiem. Uz 2008. gada beigām Zemgalē ir 85 kultūras un tautas nami, ar kopējo skatītāju vietu skaitu vairāk nekā 20 000, kā arī 21 brīvdabas estrāde. 2008. gadā reģionā ir 588 mākslinieciskie kolektīvi, kuros darbojās ap 10612 dalībnieku. Reģionā ir daudz zīmīgu un tradicionālu kultūras pasākumu – Senās mūzikas festivāls Bauskā, starptautiskais ledus skulptūru festivāls Jelgavā; Pļaujas svētku gadatirgus Vecaucē, starptautiskais kantri mūzikas festivāls Bauskā, senās mūzikas festivāls Gārsenē, pūtēju orķestru festivāls Aucē, Kanapenes svētki Skaistkalnē, Piena, maizes un medus svētki Jelgavā, Jaunsudrabiņa dienas Neretā, Daugavas svētki Zvejnieklīcī un Skrīveros, Mūzikas dienas Sēlijā, starptautisks teātru festivāls “PITONS“ Dobelē, Zemgaļu svētki Tērvetē, Zemgales pilsētu svētki u.c. Līdz šim reģionā nepietiekoša uzmanība pievērsta uzmanība tieši Zemgales kultūras savdabības izcelšanai un popularizēšanai. Kā vienu Zemgales specifiskā kultūrvēsturiskā mantojuma piemēriem var minēt Vecticībnieku kultūras mantojumu, jo Jēkabpils pirmie iedzīvotāji ir bijuši Krievijā vajātie vecticībnieki. Ir saglabājušies specifiski kapu pieminekļi, ēku rotājumi, dziedājumi u.c. Jēkabpils ir tālākais rietumu punkts, līdz kuram vecticībnieki ienāca Zemgalē. Tālāku apzināšanu un popularizēšanu ir pelnījusi sēļu izloksne un sēļu dziedājumi. Materiālā kultūras mantojuma jomā, ko veido kustamais mantojums, t.sk., arhīvos, muzejos, bibliotēkās, zinātniskajos institūtos, kā arī privātajās un iestāžu kolekcijās uzkrātās vērtības, un nekustamais mantojums – kultūras pieminekļi un kultūrvēsturiskās vietas.
|
| Arheoloģijas pieminekļi | 204 |
| Arhitektūras pieminekļi | 168 |
| Mākslas pieminekļi | 100 |
| Pilsētbūvniecības pieminekļi | 5 |
| Vēstures pieminekļi | 16 |
| Industriālie pieminekļi | 1 |
| KOPĀ | 494 |
Avots: VKPI dati
Vietējās nozīmes aizsargājamie kultūras pieminekļi Zemgalē uz 2009. gadu
| Arheoloģijas pieminekļi | 137 |
| Arhitektūras pieminekļi | 264 |
| Mākslas pieminekļi | 9 |
| Pilsētbūvniecības pieminekļi | 0 |
| Vēstures pieminekļi | 1 |
| Industriālie pieminekļi | 0 |
| KOPĀ | 411 |
Avots: VKPI dati
Zemgalē no valsts muzejiem kā vienu no ievērojamākajiem jāmin Rundāles pili Rundāles novadā ar filiāli Jelgavas pilī. Pastāv arī pašvaldību finansēti un privātpersonu dibināti un finansēti muzeji, galvenokārt memoriālie, kopā 62 dažāda profila muzeji. Jāmin arī tādus muzejus kā akciju sabiedrībām piederošus muzejus - A/S "Agrofirma Tērvete" muzejs un Pļaviņu HES muzejs ekskursiju grupām. Pateicoties Rundāles un Bauskas pils muzejiem, Zemgalē ir panākts salīdzinoši liels muzeju apmeklētāju skaits.
Muzeju juridiskais statuss Zemgales plānošanas reģionā uz 2009. gadu
Juridiskais statuss |
Skaits |
| Pašvaldības | 26 |
| Valsts | 14 |
| Privāts | 20 |
| Akciju sabiedrībai piederošs | 2 |
Kopā Zemgalē |
62 |
Bibliotēku aizsākumi Latvijā sniedzas jau 13.-15.gadsimtos, kad dibinājās pirmās klosteru un baznīcu bibliotēkas. No vairāk kā 2000 Latvijas bibliotēkām 2008. gada beigās 160 publiskās bibliotēkas atrodas Zemgales reģionā. Bibliotēkas darbojas kā daudzpusīgi izglītības, kultūras un informācijas centri. Piemēram, kopējais krājumu skaits publiskajās bibliotēkās uz 2008. gada beigām Zemgales publiskajās bibliotēkās bija 1706 tūkstoši eksemplāru.
Uz 2009. gadu reģionā ir 31 kultūrizglītības iestāde (ieskaitot skolu filiāles), no kurām 17 ir mākslas skolas un 19 mūzikas skolas. Kultūrizglītības misija ir nodrošināt kultūras procesa nepārtrauktību un attīstību. Zemgalē ir reģistrētas un aktīvi darbojas vairākas cittautiešu nacionālās biedrības – vācu, lietuviešu, ebreju, poļu, čigānu, krievu.
Publisko bibliotēku, krājumu publiskajās bibliotēkās, kultūras un tautas namu skaits Zemgales reģionā uz gada beigām
Publiskās bibliotēkas, skaits |
Krājums publiskajās bibliotēkās, tūkst. eksemplāru |
Kultūras un tautas namu skaits |
|
| 2006 | 162 | 1 944 | 81 |
| 2007 | 162 | 1 813 | 86 |
| 2008 | 160 | 1 706 | 85 |
Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde
Nemateriālais kultūras mantojums, kas tiek nodots no paaudzes paaudzē un atrodas nemitīgā mainībā un attīstībā atkarībā no apkārtējās vides, saistībā ar dabu, vēsturi, veido Zemgales identitātes un pēctecības izjūtu.
Visaktīvākie nemateriālā kultūras mantojuma un tradicionālas mākslas izmantotāji, kopēji un popularizētāji ir tautas mākslas kolektīvi. Tieši attīstot, atbalstot un uzturot šos kolektīvus, ir iespēja uzturēt dzīvu un attīstīt Zemgales novadam raksturīgo kultūras identitāti, arī daudzveidību. Arī dažādi tradicionālās mākslas pasākumi ir kļuvuši par Zemgales kultūras mantojuma vizītkarti.
Zemgales plānošanas reģionā ir pavisam reģistrētas 195 nevalstiskās organizācijas, turklāt visvairāk to ir Jelgavas pilsētā.
Pārskats par nevalstisko organizāciju sadalījumu pa novadiem un republikas pilētām Zemgales plānošanas reģionā uz 2009.gadu
Novadi, pilsētas |
NVO skaits |
|
Jelgavas pilsēta |
48 |
|
Jēkabpils pilsēta |
28 |
|
Aizkraukles novads |
12 |
|
Aknīstes novads |
3 |
|
Auces novads |
12 |
|
Bauskas novads |
10 |
|
Dobeles novads |
28 |
|
Iecavas novads |
4 |
|
Jaunjelgavas novads |
3 |
|
Jelgavas novads |
9 |
|
Jēkabpils novads |
4 |
|
Kokneses novads |
1 |
|
Krustpils novads |
4 |
|
Neretas novads |
2 |
|
Ozolnieku novads |
1 |
|
Pļaviņu novads |
1 |
|
Rundāles novads |
3 |
|
Salas novads |
3 |
|
Skrīveru novads |
1 |
|
Tērvetes novads |
3 |
|
Vecumnieku novads |
9 |
|
Viesītes novads |
6 |
Zemgalē kopā |
195 |
Avots: http://www.nvo.lv
SPORTS
Sports ir arī nacionāla un reģionāla vērtība, kas mazām tautām un reģioniem palīdz apzināties un saglabāt to identitāti, veidot reģiona starptautisko imidžu. Jebkura Latvijas novada sporta panākumam ir nozīmīga loma ne tikai novada un reģiona līmenī, bet arī visā valsts sporta kontekstā.Lai saglabātu valsts galvenās sporta bāzes un celtu jaunas, nodrošinātu iespēju rīkot starptautiska līmeņa sacensības, kā arī lai radītu apstākļus Latvijas sportistu sagatavošanai Olimpiskajām spēlēm, pasaules un Eiropas čempionātiem un citām starptautiskajām sacensībām, Latvijas Republikas Augstākā Padome 1992. gadā pieņēma lēmumu „Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu”. Ar šo lēmumu un grozījumiem šajā lēmumā uz šo brīdi nacionālās sporta bāzes statuss piešķirts 32 sporta bāzēm Latvijā. No nacionālā līmeņa sporta bāzēm Zemgalē ir pārstāvēta SIA "Sporta komplekss "Zemgale"" Jelgavas ledus halle Jelgavas pilsētā un SIA “Sporta komplekss “Mūsa”” Bauskas novada Gailīšu pagastā.
Pēdējos gados tapušas arī vairākas jaunas sporta celtnes - ledus halles Aizkrauklē un Jelgavā, tenisa halle Jelgavā, vieglatlētikas manēža Bauskā, jaunas sporta halles daudzos reģiona pagastos.
Objektu skaits sporta bāzēs Zemgales plānošanas reģionā uz 2009. gadu
Objektu veids |
skaits |
| Volejbola laukums | 85 |
| Sporta spēļu zāle | 83 |
| Basketbola laukums | 68 |
| VFS zāle | 40 |
| Futbola laukums | 33 |
| Minifutbola laukums | 28 |
| Kompleksais laukums | 22 |
| Trenažieru zāle | 22 |
| Rokasbumbas laukums | 13 |
| Stadions | 8 |
| Tenisa laukums | 8 |
| Peldbaseins | 6 |
| Moto trase | 5 |
| Šautuve | 5 |
| Cīņas zāle | 4 |
| Auto-moto trase | 3 |
| Ledus halle | 3 |
| Vieglatlētikas manēža | 3 |
| Smagatlētikas zāle | 3 |
| Skeitparks | 3 |
| Slēpošanas trase | 3 |
| Hokeja laukums | 2 |
| Airēšanas bāze ar kanālu | 2 |
| Jātnieku sporta manēža | 2 |
| Jahtklubs | 1 |
| Boksa zāle | 1 |
Avots: http://ns5.datateks.lv
Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotās informācijas redzams, ka joprojām pietrūkst sporta zāļu reģiona vispārizglītojošajām dienas skolām.
Valsts un pašvaldību vispārizglītojošo dienas skolu nodrošinājums ar sporta zālēm (uz 2007.gada 1.janvāri) Zemgalē
Rādītājs |
Vispārizglītojošās skolas |
|
Skolu skaits |
143 |
|
Sporta zāles |
93 |
|
Nepieciešama jaunu sporta zāļu celtniecība |
44 |
|
Sporta zāle nav nepieciešama |
5 |
Notikumu kalendārs
Zemgales pašvaldības
Par Zemgali
Kontaktinformācija
Addrese: Jelgava, Katoļu iela 2b, LV-3001Reģistrācijas Nr: 90002182529Tel: 63027549
Fax: 63084949
Email: zpr@zpr.gov.lv
Reģistrēties jaunumiem
Jūs atrodaties:
Sākums 
Kultūra
Kultūra
