ZPR jaunā

Konferences atklāšanā Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis uzsvēra: „Kultūra ir līdzdzīvošana un radošums it visos cilvēkos, jo ikviens kultūras procesus izlaiž caur sevi kā līdzpārdzīvojumu. Lai gan šodien ir ļoti ērti būt pasīviem, tieši tagad bez lieliem satricinājumiem ir nepieciešama garīgā atmoda. Ideālisms, aizrautība un patriotisms ir kultūras dzinējspēks."

Konferences laikā notika diskusija „21.gs. kultūras centrs: kultūras nams, lielveikals vai ...?", kurā ar savu pozitīvo pieredzi dalījās novadu kultūras centru, kā arī kultūras iestāžu vadītāji, kuri piedāvā kultūras centram raksturīgus pakalpojumus. Diskusijas dalībniece Starptautiskās rakstnieku un tulkotāju mājas Ventspilī direktore Andra Konste atzina, ka „šī kultūras institūcija ir abpusējs veiksmes stāsts - gan pašiem Mājas iniciatoriem, gan pašvaldībai un reģionam, iegūstot uzticību vietā, kurā esi". Šobrīd Rakstnieku mājā top ap 70 % latviešu literatūras.

Vairākās tematiskajās sesijās konferences dalībnieki diskutēja par kultūras pārvaldību pašvaldībās. Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra (KNMC) Dziesmu svētku nodaļas vadītāja Līga Ribicka iepazīstināja ar XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV deju svētku norišu plāna projektu. Savukārt nodibinājuma „Rīga 2014" vadītāja Diāna Čivle stāstīja par novadu iespējām iesaistīties projekta „Rīga - Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014" norisē.

Konferences noslēgumā KNMC direktore Dace Melbārde klātesošos iepazīstināja ar dienas gaitā rastajiem secinājumiem: „Mūsdienās galvenie kultūras veidotāji ir cilvēki, nevis ēkas, infrastruktūra un iestādes. Sadarbība un partnerības ir izšķiroši nozīmīgas pozitīvu pārmaiņu panākšanai kultūras nozarē novados un ne tikai." „Kultūras centrs mūsdienās var būt: tautas mākslas māja, vietējā opera, teātris un klubs, radoša laboratorija, kur veidojas jaunrade un notiek eksperimenti. Tā ir mūžizglītības iespēja, sociālās līdzdalības un saskarsmes vieta vietējai kopienai, sabiedrības integrācijas un starpkultūru sadarbības vieta. Tirgus ekonomikas apstākļos kultūras centrs var tikt uztverts arī kā kultūras "lielveikals"," secināja Dace Melbārde.

Būtiski, ka turpmāk ir plānoti informatīvi un izglītojoši semināri reģionos, kuros KNMC pārstāvji, tiekoties ar novadu kultūras dzīves vadītājiem, risinās konkrētā reģionā būtiskākos jautājumus. Turpināsies arī darbs pie divu nozīmīgu metodisko materiālu sagatavošanas: Ieteikumi pašvaldību kultūras centru darbībai un Ieteikumi tautas mākslas kolektīvu darbībai.

„Kultūras darba kvalitāte novados ir tieši saistīta ar kultūras speciālista profesionalitāti, jo šo profesionāļu rokās ir panākt pārmaiņas kultūrā", - norādīja Dace Melbārde. Tāpēc KNMC turpmāk sniegs savu ieguldījumu pašvaldību kultūras darba vadītāju izglītošanā un pieredzes apmaiņas organizēšanā.

Latvijas kultūras darbinieku konferenci „Kultūras attīstības tendences Latvijas novados: tradīcijas, jaunievedumi un sadarbība" rīkoja LR Kultūras ministrija, Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs un Plānošanas reģioni.

Informācija par konferenci: www.knmc.gov.lv
Pilns konferences video ieraksts būs skatāms: http://www.lu.lv/par/mediji/video/

Informāciju sagatavoja
Inga Bika,
KNMC komunikāciju un sabiedrisko attiecību speciāliste
67228985
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu
www.knmc.gov.lv