Piektdiena, 12 Maijs 2017 10:30

Kultūra

Bagātīgā materiālā un nemateriālā kultūrvēsturiskā mantojuma ziņā Zemgales plānošanas reģiona teritorijā ietilpst lielākā daļa kultūrvēsturiskā Zemgales novada (Auces, Tērvetes, Ozolnieku, Dobeles, Rundāles, Bauskas, Iecavas, Vecumnieku, Jelgavas novadi un Jelgavas pilsēta), liela daļa Sēlijas novada jeb Augšzemes (Jaunjelgavas, Neretas, Viesītes, Aknīstes, Salas, Jēkabpils novadi un Jēkabpils pilsēta) un arī neliela daļa Vidzemes (Skrīveru, Aizkraukles, Kokneses, Pļaviņu novadi), savukārt Krustpils novads kultūrvēsturiski pārstāv Latgales novadu. Turpmāk saglabājama, kopjama un attīstāma šī tradicionālā mantojuma dažādība.

Vēsturiski Zemgale jau vairākus gadsimtus atpakaļ iezīmējusi savu vienreizību un daudzpusību Latvijas kultūrā, kā arī devusi nozīmīgu ieguldījumu citās jomās, arī valsts pārvaldes attīstībā.

Kurzemes un Zemgales hercogiste devusi īsta valstiska veidojuma pieredzi. Hercogistes posms šai Latvijas daļai veidojis administratīvo un saimniecisko struktūru, kuras pēdas saglabājušās pat līdz mūsdienām. Vēsturiski Zemgalē veidojusies gan pirmā augstākā mācību iestāde Latvijas teritorijā (Academia Petrina Jelgavā, 1775. gadā), gan grāmatniecības, latviešu teātra un avīžniecības pirmsākumi (Jelgavā no 1667. gada). Latvijas teritorijā Kurzemes un Zemgales hercogiste bija vienīgais valstiskais veidojums, kas radīja galma kultūru. Tā spēcīgi ietekmēja vietējo mākslas dzīvi. Šo atšķirību ļoti jūt, ja lielos mērogos salīdzina, piemēram, Kurzemes un Vidzemes arhitektūru. Zemgalē atrodas tādas arhitektūras pērles kā Jelgavas un Rundāles pilis.

Zemgalē ir senas amatniecības tradīcijas. Jau 1444. gadā rakstos tiek minēta Dobele kā tirgotāju un amatnieku apmetne. 17. gs. tiek celta Dobeles muiža, vilnas kārstuve, etiķa vārītava, kokzāģētava, dzirnavas ar maltuvi un degvīna dedzinātava. Līdz pat šai dienai pilsētā notiek gadatirgi, ir attīstīta rūpniecība un godā turētas senās amatu prasmes, tādēļ pēdējos gados Zemgalē izveidoti seši amatniecības centri. Vēl senākas vēstures un kultūras vērtības meklējamas pirms 13. gs. Rundāles novada teritorijā atrodas Valsts nozīmes arheoloģiskie pieminekļi “Mežotnes pilskalns ar senpilsētu” un “Vīna kalns pilskalns”. Rundālē katru gadu notiek Mežotnes pilskalna svētki, kuros tiek pieminēti 1220. gada notikumi – zemgaļu cīņas par Mežotni ar krustnešiem. Tērvetes arheoloģiskais komplekss ietver sevī Valsts nozīmes kultūras pieminekļus un ir viens no ievērojamākajiem dzelzs laikmeta un agro viduslaiku lieciniekiem Latvijas teritorijā. Tērvete kā viens no 13. gs. spēcīgākajiem zemgaļu centriem visilgāk cīnījies par savu politisko un ekonomisko neatkarību. Tās pilskalns un zemgaļi, kas apdzīvojuši šo reģionu, ir svarīgs kultūrvēsturisks piemineklis latviešu tautai, tas kalpo kā latviešu nelokāmā, stingrā un neatlaidīgā rakstura un gribasspēka simbols.

Zemgalē latviešu tradicionālajai kultūrai – dziedāšanai, muzicēšanai, teātra spēlēšanai un dejošanai – ir stabili pamati. Zemgalē, tāpat kā visā Latvijā, tradicionālās kultūras un amatiermākslas procesa nepārtrauktības nodrošināšana organizatoriski saistīta ar kultūras un tautas namiem. Zemgalē ir 85 kultūras centri. Reģionā ir ap 500 amatiermākslas kolektīvi, kuros darbojas vairāk nekā septiņi tūkstoši dalībnieku.

Ja Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā administratīvā struktūrā virspilskunga iecirkņos (Jelgava, Kuldīga, Tukums, Sēlpils) atspoguļojas tagadējās Zemgales reģiona aprise, tad padomju varas gados Daugavas kreisais krasts bija zaudējis savu saikni ar Zemgali. Izveidojoties attīstības plānošanas reģioniem, bijušie Jēkabpils un Aizkraukles rajoni atkal pieslējušies Zemgalei. Šīs teritorijas ar savu savdabīgo kultūras mantojumu, sevišķi Daugavas labais krasts, ir atšķirīgi no ierastā priekšstata par Zemgales kultūru. Sēlijai raksturīga un saglabājusies sēļu izloksne un sēļu dziedājumi. Sēlijas novadā, ir saglabājusies savdabīga, bagāta, daudznacionāla un tikai Sēlijai raksturīga tautas tradīciju aina ar mutvārdu un unikālu muzikālo folkloru. Tā pelnījusi tālāku aizpēti un attīstību. Vēl īpaši Sēlija bagāta ar skaisto dabu un ainavisko apvidu.

Zemgales ir reģions bagāts ar dažādu laiku ievērojamām personībām: A. Brigadere, M. Zīverts, J. Čakste, G.F. Stenders, Aspazija, Rainis, V. Plūdonis, J. Jaunsudrabiņš, Juris un Adolfs Alunāns u.c.

Uz kultūru jāraugās nevis kā uz vaļasprieku, bet jādomā par to, kā izmantot kultūru arī iekšzemes kopprodukta sekmēšanai līdz ar to neuztvert ieguldījumus kultūrā kā izmaksas, bet ieguldījumu. Savukārt attīstīta kultūras telpa un radošums piesaista augsti kvalificētu darbaspēku, investīcijas un tūristus, tā pastarpināti veicinot reģiona attīstību.