ZPR jaunā


Nolikums Drukāt E-pasts
Otrdiena, 23 marts 2010 09:38

Zemgales plānošanas reģiona nolikums

APSTIPRINĀTS
19.12.2006. ZPRAP sēdē nr.13. 
lēmums Nr.37.
(zīmogs )
Grozījumi: 31.07.2009. ZPR pašvaldību kopsapulces lēmums Nr.1.
19.08.2009. ZPRAP lēmums Nr.58.,prot. Nr.7.  
Izdots saskaņā ar
Reģionālās attīstības likuma
161.panta 2.daļu 
I Vispārīgie noteikumi


1.      Zemgales plānošanas reģions (turpmāk - reģions) ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā esoša atvasināta publiska persona, kas nodrošina reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un valsts pārvaldes iestāžu sadarbību.
2.      Reģiona darbu reglamentē Reģionālās attīstības likums, Teritorijas plānošanas likums, Attīstības plānošanas sistēmas likums un citi normatīvie akti, kā arī šis nolikums.(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.07.2009. Zemgales plānošanas reģiona pašvaldību kopsapulces lēmumu Nr.1.)
3.      Zemgales reģionu veido šādas administratīvās teritorijas: Jelgavas pilsēta, Jēkabpils pilsēta, Aizkraukles, Aknīstes, Auces, Bauskas, Dobeles, Iecavas, Jaunjelgavas, Jelgavas, Jēkabpils, Kokneses, Krustpils, Neretas, Ozolnieku, Pļaviņu, Rundāles, Salas, Skrīveru, Tērvetes, Vecumnieku un Viesītes novadi.(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.07.2009. Zemgales plānošanas reģiona pašvaldību kopsapulces lēmumu Nr.1.)
4.      Reģions ir publisko tiesību juridiskā persona, tai ir zīmogs ar papildinātā mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un pilnu reģiona nosaukumu, sava simbolika, veidlapa un konti Valsts kasē.
5.      Reģiona lēmējorgāns ir Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padome (turpmāk tekstā - padome), izpildinstitūcija -Zemgales plānošanas reģiona administrācija (turpmāk tekstā - administrācija). Reģiona sadarbību ar ministrijām nodrošina Zemgales plānošanas reģiona sadarbības komisija (turpmāk - sadarbības komisija), kura darbojas saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu un padomes apstiprinātu nolikumu.


II Kopsapulce


6.      Reģionā ietilpstošo vietējo pašvaldību priekšsēdētāju kopsapulce (turpmāk - kopsapulce) ievēl padomi Reģionālās attīstības likumā noteiktajā kārtībā.
7.      Padomes priekšsēdētājs sasauc un organizē kopsapulci padomes dalībnieku ievēlēšanai ne vēlāk kā divus mēnešus pēc kārtējām vietējo pašvaldību vēlēšanām.
8.      Kopsapulce pieņem lēmumus Reģionālā attīstības likumā noteiktajā kārtībā.
9.      Kopsapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā puse no Kopsapulces dalībniekiem un tie pārstāv ne mazāk kā pusi no reģiona pašvaldību iedzīvotāju kopskaita.
10.  Kopsapulce no attiecīgo pašvaldību deputātiem ievēlē padomi divdesmit divu dalībnieku sastāvā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.07.2009. Zemgales plānošanas reģiona pašvaldību kopsapulces lēmumu Nr.1.)
11.  (Izslēgts  ar 31.07.2009. Zemgales plānošanas reģiona pašvaldību kopsapulces lēmumu Nr.1.)
12.  Kopsapulces darba kārtību un izskatāmo jautājumu lēmumprojektu sagatavošanu organizē padomes priekšsēdētājs un tos nosūta kopsapulces dalībniekiem ne vēlāk kā septiņas kalendārās dienas pirms kopsapulces. Darba kārtību var grozīt un papildināt, ja par to ir nobalsojuši vairāk kā puse kopsapulces dalībnieku.
13.  Ja padomes dalībnieka pilnvaras izbeidzas sakarā ar pašvaldības deputāta pilnvaru izbeigšanos, viņa vietā no attiecīgās pašvaldības deputātiem kopsapulce ievēl jaunu padomes dalībnieku, Kopsapulci sasauc padomes priekšsēdētājs ne vēlāk kā viena mēneša laikā kopš dienas, kad beigušās padomes dalībnieka pilnvaras. Šī kārtība neattiecas uz padomes dalībniekiem starplaikā, kad pēc kārtējām vietējo pašvaldību vēlēšanām un līdz jaunas padomes ievēlēšanai, padomes dalībnieks zaudē vietējās pašvaldības deputāta statusu.(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.07.2009. Zemgales plānošanas reģiona pašvaldību kopsapulces lēmumu Nr.1.)
14.  Kopsapulces sēdes tiek sasauktas ne retāk kā reizi divos gados.
15.  Ārkārtas kopsapulces sasaukšanu var pieprasīt:
15.1.    padomes priekšsēdētājs;
15.2.    ne mazāk kā trešdaļa padomes dalībnieku;
15.3.    ne mazāk kā trešdaļa kopsapulces dalībnieku;
15.4.    Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs.
16.  Ārkārtas kopsapulces sēdes sasauc un vada padomes priekšsēdētājs.
17.  Rakstveida iesniegumā par ārkārtas kopsapulces sasaukšanu jānorāda sēdes darba kārtība, ko paraksta visas personas, kas šādu ierosinājumu ir izteikušas, kā arī jāpievieno lēmumprojekts.
18.  Padome ir tiesīga grozīt šī nolikuma II nodaļu tikai tad, ja to ierosina kopsapulce, pieņemot attiecīgu lēmumu.


III Padome


19.  Padomi ievēlē uz vietējo pašvaldību pilnvaru laiku.
20.  Ar jaunievēlētās padomes pirmo sēdi izbeidzas iepriekšējās padomes pilnvaras.
21.  Padomes dalībnieka tiesības un pienākumus nosaka šis nolikums.
22.  Padomes darbu vada padomes priekšsēdētājs.
23.  Jaunievēlētās padomes pirmo sēdi sasauc padomes priekšsēdētājs, kurš pilda padomes priekšsēdētāja pienākumus līdz brīdim, kad jaunievēlētā padome, aizklāti balsojot, ievēl jaunu padomes priekšsēdētāju.
24.  Pēc padomes priekšsēdētāja ievēlēšanas, jaunievēlētā padome, aizklāti balsojot, no padomes dalībniekiem ievēl priekšsēdētāja vietnieku.
25.  Padome var izskatīt jebkuru jautājumu, kas ir reģiona kompetencē un nav kopsapulces kompetence. Tikai padome var:
25.1.       apstiprināt reģiona un sadarbības komisijas nolikumu;
25.2.       apstiprināt reģiona budžetu, budžeta grozījumus un pārskatus par budžeta izpildi, kā arī gada publisko pārskatu;
25.3.       apstiprināt reģiona attīstības programmas un teritorijas plānojumu;
25.4.       apstiprināt reģiona ilgtermiņa attīstības galvenos pamatprincipus, mērķus un prioritātes;
25.5.       apstiprināt reģiona ikgadējo rīcības plānu;
25.6.       atcelt padomes priekšsēdētāja rīkojumus;
25.7.       ierosināt vai izskatīt ierosinājumus par reģiona teritorijas grozījumiem, nosaukuma maiņu;
25.8.       noteikt reģiona simboliku, saskaņojot to ar Latvijas valsts Heraldikas komisiju;
25.9.       izveidot, reorganizēt un likvidēt reģiona iestādes, kapitālsabiedrības, biedrības un nodibinājumus, apstiprināt reģiona iestāžu nolikumus, kā arī pieņemt lēmumus par reģiona dalību citu personu dibinātajās kapitālsabiedrībās, biedrībās un nodibinājumos;
25.10.   deleģēt privātpersonai atsevišķus reģiona pārvaldes uzdevumus;
25.11.   ievēlēt vai atlaist (atbrīvot no pienākumu pildīšanas) padomes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku;
25.12.   iecelt amatā un atbrīvot no amata izpilddirektoru;
25.13.   izveidot komitejas, komisijas, darba grupas un valdes;
25.14.   iecelt amatā un atbrīvot no amata reģiona iestāžu, kapitālsabiedrību, komisiju un darba grupu vadītājus;
25.15.   noteikt padomes priekšsēdētāja, priekšsēdētaja vietnieka un izpilddirektora atalgojumu;
25.16.   apstiprināt reģiona pārvaldes struktūru un darba samaksas nolikumu;
25.17.   lemt par nekustamā īpašuma iegūšanu vai atsavināšanu;
25.18.   izvirzīt reģiona pārstāvjus citu plānošanas reģionu, pašvaldību vai valsts pārvaldes iestāžu izveidotajās komitejās, komisijās, valdēs un darba grupās;
25.19.   pieņemt lēmumus par reģiona iesaistīšanos projektos;
25.20.   pieņemt lēmumus citos normatīvajos aktos paredzētos gadījumos;
26.  Padomes dalībnieka pienākumi:
26.1.       piedalīties padomes sēdēs un pildīt padomes pieņemtos lēmumus, bet, ja padomes dalībnieks nevar piedalīties padomes sēdē, viņš par to informē priekšsēdētāju;
26.2.       publiski paužot savu personīgo viedokli par padomes kompetences jautājumiem, norādīt, ka tas ir padomes dalībnieka personīgais viedoklis.
27.  Padomes dalībnieka tiesības:
27.1.       piedalīties padomes darbā šajā nolikumā noteiktā kārtībā;
27.2.       pieprasīt un brīvi saņemt savu uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju no reģiona administrācijas darbiniekiem atbilstoši viņu kompetencei;
27.3.       piedalīties visos padomes organizētajos pasākumos;
27.4.       iesniegt priekšlikumus, lēmumu projektus par reģiona attīstību u.c. jautājumiem;
27.5.       saņemt atlīdzību par piedalīšanos padomes sēdēs saskaņā ar darba samaksas nolikumu.
27.6.       pilnvarot savā vietā citu pašvaldības deputātu dalībai Padomes sēdē ar balss tiesībām.(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.08.2009. ZPRAP lēmumu Nr.58.)


IV Padomes priekšsēdētājs un viņa vietnieks


28.  Padome no dalībnieku vidus uz visu padomes sasaukuma laiku ievēlē padomes priekšsēdētāju un viņa vietnieku, kurš ir nākošais pretendents uz priekšsēdētāja amatu. Priekšsēdētājs uz atkārtotu termiņu, vienas padomes sasaukuma laikā, nevar tikt ievēlēts.(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.07.2009. Zemgales plānošanas reģiona pašvaldību kopsapulces lēmumu Nr.1.)
29.  Padomes priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks pilnvaras iegūst ar ievēlēšanas brīdi.
30.  Padomes priekšsēdētājs un viņa vietnieks saņem atlīdzību saskaņā ar apstiprināto darba samaksas nolikumu.
31.  Padomes priekšsēdētājs:
31.1.       vada un organizē padomes un sadarbības komisijas darbu, paraksta padomes protokolus un lēmumus;
31.2.       veic administrācijas darbības kontroli;
31.3.       slēdz darba līgumu ar izpilddirektoru;
31.4.       ierosina jautājumu izskatīšanu padomes sēdēs un sadarbības komisijā;
31.5.       bez īpaša pilnvarojuma pārstāv reģionu tiesā;
31.6.       pārstāv padomi valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī starptautiskajās organizācijās;
31.7.       pārstāv reģiona intereses valsts tiešās pārvaldes institūcijās;
31.8.       beidzoties pilnvaru laikam, iesniedz padomei ziņojumu par reģiona darbību;
31.9.       veic citus pienākumus, kas paredzēti likumos, Ministru kabineta noteikumos, padomes lēmumos un šajā nolikumā;
32.  Padomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda priekšsēdētāja vietnieks.
33.  Padomes priekšsēdētāju vai viņa vietnieku var atbrīvot no amata, ja to pieprasa vairāk kā puse no padomes dalībnieku kopskaita.
34.  Padomes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks ir atbrīvots no amata, ja par to nobalso vairāk kā divas trešdaļas no padomes dalībnieku kopskaita.
35.  Padomes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks var atkāpties no ieņemamā amata, rakstveidā paziņojot par to padomei. Šajā gadījumā padomes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks turpina pildīt savus pienākumus līdz brīdim, kad tiek ievēlēts jauns padomes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.


V Padomes sēdes reglaments


36.  Padomes darbs notiek sēdēs.
37.  Padomes sēdes ir atklātas, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.
38.  Padomes sēdes sasauc padomes priekšsēdētājs ne retāk kā reizi ceturksnī, nosakot sēdes norises laiku, vietu un izsludinot darba kārtību. Administrācija padomes sēdes izziņo un izsūta lēmumu projektus ne vēlāk kā piecas dienas pirms sēdes.
39.  Padomes ārkārtas sēdes sasauc padomes priekšsēdētājs. Padomes priekšsēdētājam ir pienākums sasaukt ārkārtas sēdi, ja to pieprasa:
39.1.       vismaz viena trešdaļa no padomes dalībnieku kopskaita;
39.2.       vismaz viena trešdaļa sadarbības komisijas reģiona pārstāvju;
39.3.       reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs.
40.  Rakstveida iesniegumā par ārkārtas sēdes sasaukšanu jānorāda sēdes darba kārtība, kā arī jāpievieno lēmumu projekti. Iesniegumu paraksta visas personas, kas izteikušas ierosinājumu par ārkārtas sēdes sasaukšanu.
41.  Padomes ārkārtas sēdes sasaucamas ne vēlāk kā piecu darbadienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas.
42.  Sasaucot padomes ārkārtas sēdi, priekšsēdētājs nosaka sēdes norises laiku, vietu un izsludina darba kārtību.
43.  Jautājumus izskatīšanai padomes sēdē iesniedz:
43.1.       padomes priekšsēdētājs;
43.2.       sadarbības komisijas reģiona pārstāvis;
43.3.       padomes dalībnieks;
43.4.       izpilddirektors;
43.5.       reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs.
44.  Padome var apspriest tikai tos jautājumus, kas iekļauti izsludinātajā sēdes darba kārtībā. Izņēmumi pieļaujami vienīgi tad, ja tam piekrīt ne mazāk kā puse no klātesošajiem padomes locekļiem.
45.   Lēmumu projektus administrācija sagatavo un padomes dalībniekiem, kā arī uzaicinātajām personām nosūta, vismaz piecas darba dienas pirms kārtējās sēdes un ne vēlāk kā trīs stundas pirms ārkārtas sēdes.
46.  Padomes sēdes var notikt, ja tajās piedalās vairāk nekā puse no padomes dalībnieku kopskaita.
47.  Padomes sēde ilgst līdz visu padomes sēdes darba kārtībā iekļauto jautājumu izskatīšanai, ja padome nav lēmusi savādāk.
48.  Padomes dalībnieki lēmumus pieņem vienojoties, bet, ja kāds no padomes dalībniekiem iebilst, notiek balsošana. Lēmumu pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Aizklāta balsošana notiek, ja par to nobalso padomes dalībnieki ar vienkāršu balsu vairākumu.
49.  Padome pieņem:
49.1.       iekšējos normatīvos aktus (reglamentus, nolikumus, instrukcijas);
49.2.       pārvaldes un citus lēmumus.
50.  Dokumentus pieņemtos lēmumus noformē padomes lēmuma veidā
51.  Padomes sēdes tiek protokolētas.
52.  Padomes lēmumi priekšsēdētājam jāparaksta piecu darba dienu laikā no to pieņemšanas dienas. Ja padomes priekšsēdētājs atsakās šajā termiņā lēmumus parakstīt, viņam ir pienākums sasaukt padomes ārkārtas sēdi, kurā attiecīgais lēmums tiek atkārtoti izskatīts. Tiesības neparakstīt padomes lēmumus un šā jautājuma atkārtotai izskatīšanai sasaukt padomes ārkārtas sēdi ir tikai padomes priekšsēdētājam. Šīs tiesības padomes priekšsēdētājs nevar izmantot attiecībā uz padomes lēmumu, ar kuru tiek atcelts padomes priekšsēdētāja rīkojums vai arī ar kuru padomes priekšsēdētājs tiek atbrīvots no amata.
53.  Padomes sēdes protokolā ieraksta:
53.1.       kur un kad sēde atklāta un slēgta;
53.2.       sēdes darba kārtību;
53.3.       sēdes vadītāja un sēdes protokolētāja vārdu un uzvārdu;
53.4.       sēdē piedalījušos un klāt neesošo padomes dalībnieku vārdu un uzvārdu;
53.5.       sēdē klāt neesošo padomes dalībnieku neierašanās iemeslu;
53.6.       to personu vārdu un uzvārdu, kurām sēdē dots vārds;
53.7.       iesniegtos priekšlikumus, pieprasījumus, kā arī sēdes vadītāja rīkojumus;
53.8.       pieņemtos lēmumus, norādot, kādā veidā un ar cik balsīm lēmums pieņemts vai arī norāda, ka lēmums pieņemts vienojoties;
53.9.       kuri dalībnieki balsojuši par, kuri pret attiecīgo lēmumu un kuri atturējušies no balsošanas.
53.10.   to dalībnieku vārdu un uzvārdu, kuri, pildot likumā „Par interešu konfliktu novēršanu valsts un pašvaldību amatpersonu darbā" paredzētos lēmumu pieņemšanas ierobežojumus, nav piedalījušies attiecīgā lēmuma pieņemšanā;
53.11.   to dalībnieku vārdu un uzvārdu, kuri ierosinājuši aizklātu balsošanu;
53.12.   uz sēdi uzaicināto amatpersonu vārdu, uzvārdu un ieņemamo amatu.
54.  Ikviens padomes dalībnieks var pieprasīt, lai viņa izteiktais viedoklis tiktu ierakstīts sēdes protokolā. Ja kāds no padomes dalībniekiem nepiekrīt ierakstam protokolā, viņam nākamajā kārtējā padomes sēdē ir tiesības pieprasīt ieraksta precizēšanu.
55.  Protokolu paraksta sēdes vadītājs un sēdes protokolētājs. Protokolu paraksta ne vēlāk kā piektajā dienā pēc sēdes, norādot parakstīšanas datumu.
56.  Padomes pieņemtos lēmumus paraksta sēdes vadītājs.
57.  Padomes lēmumi ir publiski pieejami administrācijā.
57.1 Padomei ir tiesības steidzamības kārtā pieņemt lēmumus bez Padomes sēdes sasaukšanas, izmantojot elektronisko lēmumu pieņemšanas procedūru (turpmāk - elektroniskā procedūra).
57.1.1 Elektroniskajā procedūrā lēmumus var pieņemt  tikai gadījumos, ja nepieciešams:
1)     sniegt Padomes atzinumu par vietējo pašvaldību vai pašvaldību iestāžu sagatavotajiem projektiem finansējuma saņemšanai
2)     deleģēt pārstāvjus valsts pārvaldes un pašvaldību izveidotajās komitejās, komisijās, u.c..darba grupās,
3)      sniegt Padomes atzinumu par normatīvo dokumentu projektiem.
57.1.2 Padomes dalībnieks var ierosināt lēmuma pieņemšanu izmantojot elektronisko procedūru, iesniedzot reģiona administrācijai rakstveida lēmuma projektu. Lēmumu par elektroniskās procedūras pielietošanu pieņem padomes priekšsēdētājs, vai viņa prombūtnes laikā priekšsēdētāja vietnieks.
57.1.3 Administrācija visiem Padomes dalībniekiem nosūta uz elektroniskā pasta adresēm elektroniski parakstītu rakstveida lēmuma projektu un dokumentus, kuriem ir nozīme lēmuma pieņemšanā, norādot termiņu, kurā Padomes dalībnieks rakstveidā var balsot "par" vai "pret" lēmuma pieņemšanu. Šāds termiņš nedrīkst būt īsāks par 3 (trīs) darba dienām no lēmuma projekta nosūtīšanas dienas.
57.1.4 Atbildi par balsojumu Padomes dalībnieki nosūta elektroniski vai pa pastu, nodrošinot noteiktā atbildes sniegšanas termiņa ievērošanu. Ja Padomes dalībnieks noteiktajā termiņā nav devis rakstveida atbildi, uzskatāms, ka viņš balsojis par lēmuma pieņemšanu.
57.1.5 Par balsošanas rezultātiem Administrācija sastāda protokolu. Protokolā norāda:
1) Zemgales plānošanas reģiona rekvizītus (nosaukums, reģistrācijas numurs, adrese);
2) protokola sastādītāja vārdu un uzvārdu;
3) pieņemtos lēmumus un ar tiem saistītās balsošanas rezultātus;
4) pēc Padomes locekļa pieprasījuma par atšķirīga viedokļa paušanu - šā viedokļa saturu;
5) citas balsojumam būtiskas ziņas. Balsošanas protokolu ar savu parakstu apliecina Padomes priekšsēdētājs.
57.1.6 Elektroniskajā procedūrā lēmums tiek pieņemts, ja par to nobalsojuši visi Padomes dalībnieki. Pieņemtais lēmums stājas spēkā protokola parakstīšanas dienā.
57.1.7 Rakstveida procedūrā pieņemtos lēmumus ar savu parakstu apliecina Padomes priekšsēdētājs.
57.1.8 Informāciju par elektroniskajā procedūrā pieņemtajiem lēmumiem iekļauj nākošās kārtējās Padomes sēdes darba kārtībā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.08.2009. ZPRAP lēmumu Nr.58.)


VI Administrācija


58.  Administrācijas darbu vada izpilddirektors.
59.   Administrācijas struktūru apstiprina padome.
60.  Administrācijas tiesības un pienākumi:
60.1.       atbilstoši kompetencei, administrācija organizē un nodrošina reģiona darbību, īsteno padomes pieņemtos lēmumus, kā arī sagatavo jautājumus un dokumentus izskatīšanai padomes un sadarbības komisijas sēdēs. Tehniski nodrošina lēmumu pieņemšanu bez Padomes sēdes sasaukšanas un apkopo Padomes dalībnieku balsojumu.(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.08.2009. ZPRAP lēmumu Nr.58.)
60.2.       organizē un tehniski nodrošina padomes, sadarbības komisijas dalībnieku un darba grupu darbu;
60.3.       nodrošina reģiona lietvedības kārtošanu;
60.4.       sadarbībā ar pašvaldībām un valsts institūciju teritoriālajām iestādēm, izstrādā reģiona attīstības programmu un teritorijas plānojumu, nodrošina to saskaņotību ar nacionālo plānojumu, nacionālo attīstības plānu un nozaru attīstības programmām;
60.5.       pārstāv reģiona intereses nozaru ministriju darba grupās, komitejās un komisijās;
60.6.       sagatavo atzinumus par nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentu atbilstību plānošanas reģiona attīstības programmai un teritorijas plānojumam;
60.7.       koordinē un veicina reģiona reģionālās attīstības atbalsta pasākumu izstrādi, īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu;
60.8.       izvērtē vietējo pašvaldību, juridisko un fizisko personu iesniegtos projektu pieteikumus reģionālās attīstības valsts atbalsta saņemšanai un sniedz padomei atzinumus;
60.9.       veic reģiona kopīgo projektu apzināšanu, koordināciju projektu izstrādē un realizācijā;
60.10.   organizē pasākumus administrācijas un reģiona pašvaldību speciālistu kapacitātes celšanai;
60.11.   pieprasa un saņem no visām reģiona pašvaldībām un to iestādēm padomes noteikto funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju;
60.12.   iegādājas, nomā vai saņem bez atlīdzības lietošanā savas darbības nodrošināšanai nepieciešamo mantu;
60.13.   vada programmas un projektus;
60.14.   organizē seminārus, konferences un izstādes.
61.  Administrācija ir reģiona norēķinu kontu apsaimniekotāja apstiprinātā padomes budžeta ietvaros.
62.  Darbinieku pakļautība, funkcijas un pienākumi ir noteikti darbinieku amata aprakstos.
63.  Darba līgumus ar darbiniekiem slēdz izpilddirektors.
64.  Darbinieku atalgojumu nosaka saskaņā ar padomes apstiprināto darba samaksas nolikumu.


VII Izpilddirektors


65.  Pēc padomes priekšsēdētāja priekšlikuma reģiona izpilddirektoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata padome.
66.  Izpilddirektors ir pakļauts padomes priekšsēdētājam.
67.  Izpilddirektors savas kompetences ietvaros :
67.1.       piedalās padomes sēdēs;
67.2.       bez īpaša pilnvarojuma pārstāv reģionu citās institūcijās;
67.3.       ir reģiona finanšu līdzekļu rīkotājs un reizi pusgadā, mainoties padomes priekšsēdētājam, sniedz padomei informāciju par budžeta izpildi;
67.4.       priekšsēdētaja pilnvarojumā paraksta līgumus un citus juridiskos dokumentus;
67.5.       ar padomes priekšsēdētāja pilnvarojumu atver un slēdz kontus valsts kasē. 
67.6.       organizē reģiona teritorijas attīstības programmas, teritorijas plānojuma un ikgadējā reģiona rīcības plāna izstrādi; 
67.7.       vada, plāno, organizē un nodrošina administrācijas darbu saskaņā ar normatīvajiem aktiem un šo nolikumu;
67.8.       dod tiešus rīkojumus vai norādījumus administrācijas darbiniekiem, nosakot viņu kompetenci un atbildību;
67.9.       atbild par reģiona kompetencē esošo jautājumu risināšanu, kā arī par padomes lēmumu un citu dokumentu sagatavošanu un izpildi;
67.10.   nodrošina padomes dalībniekus ar informāciju, kas nepieciešama, vai kuru tie pieprasa savu uzdevumu izpildei;
67.11.   organizē un nodrošina padomes un sadarbības komisijas sēdes lēmumu projektu un tiem pievienoto dokumentu savlaicīgu sagatavošanu un iesniegšanu izskatīšanai padomes un sadarbības komisijas sēdē;
67.12.   organizē un nodrošina sadarbības komisijas sēžu darbu;
67.13.   saskaņā ar padomes lēmumu, rīkojas ar reģiona mantu un finanšu resursiem;
67.14.   organizē reģiona budžeta projekta izstrādāšanu, kā arī reģiona un gada publiskā pārskata sagatavošanu;
67.15.   nosaka reģiona lietvedības dokumentu sagatavošanas, caurskatīšanas, aktualizēšanas, aprites, reģistrācijas un glabāšanas kārtību reģionā;
67.16.   veic citas normatīvajos aktos, šajā nolikumā vai padomes lēmumos noteiktās funkcijas un uzdevumus.


VIII Reģiona darbības tiesiskuma nodrošināšana


68.  Reģiona darbības tiesiskumu nodrošina padome. Padomes priekšsēdētājs ir atbildīgs par reģiona iekšējās kontroles un pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību.
69.  Sūdzības par padomes priekšsēdētāja, vietnieka, iecelto vadītāju un deleģēto uzdevumu izpildītāju darbību izskata padome. Sūdzības par administrācijas darbiniekiem, un arī darbinieku iesniegtās sūdzības izskata padomes priekšsēdētājs.
70.  Reģions sniedz pārskatu par funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.
71.  Noslēdzot finanšu gadu, administrācija sagatavo un publicē gada publisko pārskatu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.


IX Reģiona finansējums


72.  Reģiona darbību finansē no valsts budžeta līdzekļiem.
73.  Reģiona budžeta sastādīšanu un finanšu pārvaldīšanu, kā arī reģiona tiesības savu ienākumu veidošanā nosaka atsevišķi likumi.
74.  Plānošanas reģions var saņemt ziedojumus un dāvinājumus, piesaistīt līdzekļus no projektiem, ES struktūrfondiem un citiem fondiem, kā arī gūt ieņēmumus no saimnieciskās darbības vai pakalpojumu sniegšanas tiesību aktos noteiktā kārtībā.


X Noslēguma jautājumi


75.  (Izslēgts  ar 31.07.2009. Zemgales plānošanas reģiona pašvaldību kopsapulces lēmumu Nr.1.)
76.  (Izslēgts  ar 31.07.2009. Zemgales plānošanas reģiona pašvaldību kopsapulces lēmumu Nr.1.)     

ZPR priekšsēdētājs              ( paraksts )                       J. Raščevskis

Pēdējās izmaiņas: Piektdiena, 26 augusts 2011 10:18
 

Notikumu kalendārs

Februāris 2012
P O T C P S S
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 1 2 3 4


Zemgales pašvaldības



Kontaktinformācija

Addrese: Jelgava, Katoļu iela 2b, LV-3001
Reģistrācijas Nr: 90002182529
Tel: 63027549
Fax: 63084949
Email: zpr@zpr.gov.lv

Reģistrēties jaunumiem

Tūrisms
Lauku attīstība
Izglītība
Uzņēmējdarbība



Jūs atrodaties: Sākums Padome Nolikums