ZPR jaunā

Plānošanas reģiona vispārējs raksturojums

Plānošanas reģiona ģeogrāfiskais novietojums (Latvijā un Eiropā)
Zemgales plānošanas reģions (turpmāk Zemgale) atrodas Latvijas centrālajā daļā uz dienvidiem no Rīgas. Reģions izvietojies gar Latvijas - Lietuvas valstu robežu un robežojas ar Latgales, Vidzemes, Rīgas un Kurzemes plānošanas reģioniem. Tā centrālā daļa atrodas Zemgales līdzenumā.

1.1. att. Zemgales reģiona (sarkanā krāsā) atrašanās vieta Eiropā
Avots: Google.maps
Attālumi no Zemgales lielākajām pilsētām līdz Rīgai:

• Aizkraukle - 90 km;
• Bauska - 67 km;
• Dobele - 78 km;
• Jelgava - 47 km;
• Jēkabpils - 143 km.

1.2.att. Zemgales reģiona (dzeltenā krāsā) atrašanās vieta Latvijā
Avots: ZPR teritorijas plānojums.

Teritorijas platība

Zemgales teritorijas platība ir 10733 km2, kas ir 16,6% no kopējās Latvijas Republikas teritorijas. No kopējās teritorijas lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir 44,9%, meži 40,2%, purvi 3,6%, zeme zem ūdeņiem -3,0%, ceļi -2,2%, krūmāji -1,5%,  pagalmi - 1,5%,  pārējās zemes -3,1%.

1.3. att. Zemgales mežu teritorijas, ūdenstilpes un ūdensteces.
Avots: ZPR dati, „Jāņa sēta" datu slāņi

Iedzīvotāji

Uz 2010.gada 1.janvāri Zemgalē bija 280 494 iedzīvotāji, kas ir 12,5% no kopējā iedzīvotāju skaita Latvijā. Pēc nacionālā sastāva 68,5% iedzīvotāju ir latvieši.
Dalījums pēc vecuma grupām 2010.gadā bija sekojošs: iedzīvotāju līdz darbspējas vecumam īpatsvars Zemgalē bija 14.4% (Latvijā - 13,8%), darbspējas vecumā - 66,5% (Latvijā - 66,0%) un virs darbspējas vecuma - 19,1% (Latvijā - 20,2%).

Apdzīvojuma blīvums un struktūra

Lielākā daļa reģiona iedzīvotāju dzīvo lauku apvidos - 50,3%. Iedzīvotāju vidējais blīvums 2010.gadā bija 26,1 cilvēki uz km2, kas ir otrs augstākais iedzīvotāju blīvums starp plānošanas reģioniem, šeit ir viszemākā demogrāfiskā slodze starp reģioniem.
Zemgalē ir noteikti četri attīstības centru līmeņi:
• 2 nacionālās nozīmes centri: Jelgava, Jēkabpils;
• 3 reģionālas nozīmes centri: Aizkraukle, Bauska, Dobele;
• vietējas nozīmes centri - 27;
• pirmā līmeņa centri - 103.

Transporta infrastruktūra

Zemgales reģionu šķērso pieci valsts galvenie autoceļi. Valsts galvenie autoceļi A6 un A12 ietilpst arī vienā no visgarākajām rietumu - austrumu virziena Eiropas starptautiskajām automaģistrālēm E22, kas ir arī Trans-Eiropas transporta tīklā (TEN-T), kura attīstība un uzlabojumi tiek plānoti, koordinēti un finansēti ES līmenī. Savukārt A7 iekļaujas ziemeļu-dienvidu virziena Eiropas starptautiskajā maģistrālē E67, bet A8 ir daļa no ziemeļu - dienvidu virziena Eiropas starptautiskās maģistrāles E77. Zemgali šķērso arī 28 valsts reģionālie autoceļi un 237 vietējas nozīmes autoceļi. Zemgalē valsts autoceļu tīkla blīvums ir nedaudz labāks kā vidējais rādītājs Latvijā.
Zemgalē daļēji vai pilnībā atrodas desmit Latvijas Dzelzceļa platsliežu dzelzceļa iecirkņi, kas ietilpst arī Eiropas galveno dzelzceļa līniju tīklā (AGC Network) un Trans-Eiropas transporta tīklā.
Reģionu šķērso vairākas starptautiskas maģistrālo cauruļvadu līnijas - naftas produktu līnijas un gāzes cauruļvada līnijas TEN-T).

Ekonomiskās aktivitātes

Zemgales reģionā saražotās pievienotās vērtības īpatsvars 2010.gadā Latvijas kopējā pievienotā vērtībā ir 7,6%. 2010.gadā lielākā pievienotā vērtība ir radīta rūpniecībā (18.07%), operācijās ar nekustamo īpašumu (13,76%), tirdzniecībā (13,75%), lauksaimniecībā (12,80%) un valsts pārvaldē (9.12%).
Reģionā ir attīstīta uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamā infrastruktūra. Šeit atrodas trešā lielākā augstskola Latvijā - Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) un daudzas zinātniski pētnieciskās institūcijas.

Sociālie procesi

Darbspējīgu iedzīvotāju Zemgalē ir nedaudz vairāk kā citur Latvijā- 66,5% no kopējā iedzīvotāju skaita. 2009. gadā Zemgalē bezdarbs sasniedza 19% no visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Administratīvais iedalījums

Zemgalē ir 22 vietējās pašvaldības, no tām 2 republikas nozīmes pilsētas - Jelgava un Jēkabpils, 20 novadu pašvaldības- Aizkraukles, Skrīveru, Jaunjelgavas, Kokneses, Neretas, Pļaviņu, Bauskas, Rundāles, Iecavas, Vecumnieku, Dobeles, Auces, Tērvetes, Jelgavas, Ozolnieku, Jēkabpils, Aknīstes, Krustpils, Salas un Viesītes novadi.

Plānošanas reģiona dabiskās priekšrocības

Zemgalei raksturīga nepiesārņota un maz pārveidota dabas vide. Reģionā ir visauglīgākās lauksaimniecības zemes Latvijā, attīstīta lauksaimniecība un lauksaimniecības produktu pārstrāde, Zemgale tiek dēvēta par Latvijas maizes klēti.
Lielāka daļa lauksaimniecībā izmantojamā zemes ir reģiona rietumu un centrālajā daļā, bet virzienā uz austrumiem ievērojami pieaug mežu platību īpatsvars. Augļu dārzu platības ir par 18% lielākas nekā vidēji Latvijā, kas dod vēl lielākas iespējas salīdzinājumā ar citiem reģioniem audzēt augļus.
Reģions ir bagāts ar daudzveidīgiem dabas resursiem: kūdru, smilti, granti, dolomītu, mālu, augstvērtīgu augsni, mežiem.

1.4. att. Zemgales lauki un Valsts augļkopības institūta dārzs Dobelē
Avots: Zemgales plānošanas reģiona arhīvs
Zemgali šķērso divas Latvijas lielākās upes - Daugava un Lielupe.
Viena no lielākajām dabas bagātībām ir pazemes ūdeņi. Zemgales plānošanas reģiona teritorijā komunālajā ūdensapgādē tiek izmantoti tikai pazemes ūdeņi. Tie atrodas devona (smilšakmens, dolomīts) un kvartāra nogulumos (smilts). Zemgales iedzīvotāji ir nodrošināti ar dzeramā ūdens resursiem.
Dobeles novada teritorijā atrodas gāzes glabātuves ierīkošanai atbilstoša pazemes struktūra.
Reģions ir bagāts ar nozīmīgu kultūrvēsturisko mantojumu - nacionālas nozīmes kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem un tūrisma objektiem -Jelgavas, Rundāles, Mežotnes, Bauskas un Krustpils pilis, Kokneses un Dobeles pilsdrupas (skat. 1.3. attēlu), Tērvetes dabas parks, Pokaiņu mežs, Ložmetējkalns u.c.

1.5.att. Lielupe pie Jelgavas un Dobeles pilsdrupas
Avots: : www.lob.lv un Zemgales plānošanas reģiona arhīvs

Plānošanas reģiona iegūtās priekšrocības

Zemgales reģionam ir izdevīgs ģeogrāfiskais novietojums - tas atrodas Latvijas centrālajā daļā tuvu valsts galvaspilsētai.
Zemgalē ir labi attīstīts ceļu tīklu, kas veicina pieejamību apdzīvotām vietām ne tikai reģionā, bet arī ārpus tā un nodrošina galvaspilsētas Rīgas sasniedzamību pusstundas laikā.
Zemgali šķērso nozīmīgi transporta koridori un to krustpunkti, valsts galvenās automaģistrāles un dzelzceļa līnijas, maģistrālie dabas gāzes un naftas cauruļvadi, optisko šķiedru kabeļi.
Reģionā atrodas divas nacionālas nozīmes pilsētas - Jelgava un Jēkabpils, kuras attīstās kā izglītības, veselības, kultūras, sporta un zinātnes centri un ir reģiona un Latvijas attīstības virzītājspēki.
Zemgalē ir senas rūpnieciskās ražošanas un amatniecības tradīcijas, attīstīta pārstrādes un ražojošā rūpniecība - kokapstrāde, metālapstrāde, ķīmiskā rūpniecība, ieguves rūpniecība, tekstilrūpniecība.

Plānošanas reģiona salīdzinošās priekšrocības

Zemgalē ir optimāls vispārējās izglītības iestāžu tīkls - 2009./2010. mācību gadā Zemgalē ir 121 skola, tai skaitā 62 pamatskolas, 46 ir vidusskolas, 4 sākumskolas un 9 speciālās skolas.
Zemgalē atrodas trešā lielākā augstskola Latvijā -LLU, 12 citu augstskolu filiāles, viena koledža, viena koledžas filiāle un 10 profesionālās izglītības iestādes, kas dod plašas iespējas reģiona cilvēkresursu attīstībai.
Reģionā atrodas lielākais un plašākais lauku konsultāciju pakalpojumu sniedzējs - Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (Ozolniekos), kas veicina lauku attīstību, paaugstinot lauku uzņēmēju profesionālās un ekonomiskās zināšanas.
Zemgalē ir augsti attīstīts intelektuālais un zinātniskais potenciāls, it sevišķi lauksaimniecības, pārtikas pārstrādes un mežsaimniecības jomās, kas veicina augstas kvalifikācijas speciālistu sagatavošanu un zinātnisko pētījumu attīstību.
Reģionā ir attīstīta uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamā infrastruktūra - zinātnes centri (14 LLU fakultāšu institūti, Zemkopības zinātniskais institūts Skrīveros, Mācību un pētījumu saimniecība Vecauce, Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts (MeKA) Jelgavā, Valsts Augļkopības institūts Dobelē, SIA Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrs), zinātnes un tehnoloģiskais parks Jelgavā, tehnoloģiskie centri, loģistikas un industriālie parki Jelgavā, Jēkabpilī, Bauskā, biznesa inkubatori Jelgavā, Aizkrauklē, Jēkabpilī, Dobelē un „Biznesa dārzi" Jelgavas, Gailīšu, Bauskas, Auces un Neretas novados. LLU darbojas Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkts, Jelgavā un Jēkabpilī darbojas struktūrfondu informācijas centri, kas sniedz bezmaksas informāciju par finanšu resursu piesaistes iespējām u.c.
Reģionā attīstītās bioloģisko un inovatīvo (funkcionālo) pārtikas produktu ražošana.
Izveidots Zemgales ģeoportāls http://gisdb.zpr.gov.lv (izveidota GIS infrastruktūra, programmatūra, izstrādāti datu slāņi) teritorijas plānojumu un to saistošo dokumentu informācijas pieejamības nodrošināšanai iedzīvotājiem, uzņēmējiem, investoriem.

Plānošanas reģiona uzņēmējdarbības vides PESTE - SVID analītisks novērtējums

Plānošanas reģiona Ekonomiskās attīstības SVID analīze

Plānošanas reģiona Sociālās attīstības SVID analīze

Plānošanas reģiona Zinātnes un tehnoloģiskās attīstības SVID analīze

Plānošanas reģiona Ekoloģiskās attīstības SVID analīze