Sestdien, 7. janvārī pulksten 12 ar piemiņas dievkalpojumu Jelgavas Sv. Annas evaņģēliski luteriskajā baznīcā un vairākiem atceres pasākumiem Tīreļpurvā, zemgalieši, kā arī citi interesenti atzīmēs leģendāro Ziemassvētku kauju 95. gadskārtu. Turklāt šoziem aprit gadsimta ceturksnis, kopš varonīgo latviešu strēlnieku piemiņa Babītes un Valgundes apkaimē tiek godināta regulāri, neraugoties uz padomju varas savulaik pausto nepatiku un untumainiem laika apstākļiem vēlākajos gados.
Tā ir tradīcija, kas Zemgalē pamatīgi iesakņojusies un kalpo gan novada vēstures spilgtāko lappušu atklāsmei, gan patriotisko jūtu stiprināšanai dažādu paaudžu cilvēkos. Tālab Jelgavas novada pašvaldības projekts šo pasākumu rīkošanai guvis Latvijas Kultūrkapitāla fonda 2011. gada Zemgales Kultūras programmas atbalstu vairāk nekā 1 200 latu apmērā.
Minētās programmas ieviešana reģionā sākusies pērnā gada augustā un turpināsies līdz šī gada aprīlim, taču jau tagad, no 22 apstiprinātajiem projektiem, gandrīz puse jau ir ieviesti. Turklāt visi tie Zemgalei ir nozīmīgi, jo vērsti uz specifisko materiālo un nemateriālo kultūrvēsturiskā mantojuma vērtību apzināšanu, saglabāšanu, attīstību un pieejamības palielināšanu. Tā, piemēram, atzīmējot Jelgavas mākslinieka, gleznotāja Ulda Rogas 70. dzimšanas dienu, ar programmas atbalstu tika sagatavots un izdots kvalitatīvs viņa darbu reprodukciju albūms. Mākslinieka daiļradē dominē vienkārši, neizskaistināti, bet tautā iemīļoti Zemgales pilsētu un lauku motīvi, kas gleznoti Jelgavā, Tērvetē, Platonē, Zaļeniekos un vēl citās vietās.
Arī Jelgavas jauktā kora „Zemgale" pusgadsimta jubilejas koncerts izskanēja ar minētās kultūras programmas finansiālu atbalstu un kļuva par vienu no krāšņākajiem akcentiem Zemgales mūzikas dzīvē. Turklāt liktenīgi sagadījās, ka tieši šī koncerta izskaņā savā dzīvē pēdējo reizi kora priekšā stājās tā dibinātājs un pirmais mākslinieciskais vadītājs, maestro Imants Kokars. Savukārt biedrības „Koris „Sidrabe"" ieviestais projekts ļāva izveidot interaktīvu spēli - bukletu „Apceļo Platoni", kas netradicionālā veidā ceļotājus iepazīstina ne tikai ar Platones pagasta lepnumu - Ģederta Eliasa mājām „Zīlēni" kā kultūras, mākslas un tūrisma pasākumu norises vietu, bet sniedz interesantus, līdz šim mazāk zināmus faktus arī par citu ievērojamu kultūras darbinieku saistību ar Platones pagastu.
Tikmēr Jēkabpils pašvaldības Kultūras pārvalde, ieviešot citu projektu, novembra beigās varēja turpināt jau agrāk aizsākto tradīciju un noorganizēt starptautisko amatierteātru festivālu „Laipa", kas kļuvis visnotaļ populārs un pulcē plašu kā dalībnieku, tā skatītāju loku. Šoreiz skatītājus un atzītus teātra mākslas ekspertus iepriecināja trupas no Balviem, Lielvārdes, Jūrmalas, Rēzeknes, Rīgas, Valkas, Jēkabpils un Krustpils, kā arī no kaimiņvalsts Krievijas. Bet Jelgavas novada Zaļenieku evaņģēliski luteriskās baznīcas draudze pagājušos Ziemassvētkus savā dievnamā sagaidīja ar atjaunotām ērģeļu stabulēm instrumentam, kas būvēts pirms 180 gadiem. Arī tas paveikts, pateicoties Zemgales Kultūras programmas atbalstam, kas pavisam ir vien 20 000 latu liels. Tālab vienam juridiskās personas iesniegtam projektam piešķiramā summa nedrīkst pārsniegt divarpus tūkstošus latu, bet fiziskās personas projektam honorāra veidā - Ls 800. Vairumā gadījumu, ieviešot projektu, ar Kultūras programmas atbalstu vien nepietiek. Tad ar iztrūkstošās naudas piešķīrumu talkā nāk pašvaldība, vai arī citi labvēļi, bet kopējais atbalsts ir jūtams un kultūras dzīve Zemgalē tādējādi aizvien vairāk bagātinās, kļūst aktīvāka un iedzīvotāju dažādiem sociālajiem slāņiem pieejamāka.
Juris Kālis, ZPR speciālists. Tālrunis 63028085, 29144960. 4.01.2012. |