ZPR jaunā

UZŅĒMĒJDARBĪBA ZEMGALĒ

Zemgales plānošanas reģions (turpmāk Zemgale) atrodas Latvijas dienvidaustrumos un aptver 10742 km2 lielu teritoriju. Reģionā ietilpst divdesmit novadi un divas pilsētas - Jelgava un Jēkabpils. Neskatoties uz dažādām negatīvām tendencēm, uzņēmējdarbības vide Zemgalē ir labi attīstīta. Viena no Zemgales bagātībām - izdevīgs ģeogrāfiskais izvietojums, ļauj šajā reģionā attīstīt dažādu profilu biznesu. Salīdzinājumā ar citiem reģioniem, Zemgalei ir salīdzinošās priekšrocības lauksaimniecībā, auglīgākās zemes Latvijā, labi attīstīta infrastruktūra, elastīgs darba tirgus un labvēlīga demogrāfiskā situācija, lētāks darbaspēks, kā arī pieejamas izglītības iestādes un zinātniskās iestādes reģiona potenciāla realizācijai, kā arī tuvumā var saņemt informāciju par uzņēmējdarbības jautājumiem un nepieciešamo finansējumu.
Republikas nozīmes pilsētas un novadu centri ir tie, kas ap sevi veido intelektuālo un tehnisko vidi uzņēmējdarbības attīstībai:

Zinātnes, loģistikas un tehnoloģiskie centri, industriālie parki un biznesa inkubatori Zemgalē

Zinātnes centri:

1. Dobeles Valsts Augļkopības institūts
2. Lauksaimniecības tehnikas zinātniskais institūts
3. Tehnoloģiju un zināšanu pārneses centrs
4. LLU aģentūra "Zemkopības zinātniskais institūts"  
5. Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts (MeKA)
6. Mācību un pētījumu saimniecība Vecauce
7. SIA "Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrs"
8. Biotehnoloģijas un Veterinārmedicīnas zinātniskais institūts "Sigra"

Loģistikas centri, tehnoloģiskie centri un industriālie parki:

Biznesa inkubatori:

2007. gadā Zemgalē darbu uzsāka pirmais biznesa inkubators Pilnsabiedrība „JIC biznesa inkubators", kas veicina jaunu uzņēmumu veidošanos un attīstību, nodrošinot tos ar uzņēmējdarbībai nepieciešamo infrastruktūru un atbalsta pakalpojumiem Jelgavas, Dobeles, Jēkabpils un Aizkraukles inkubatoros.
Zemgales plānošanas reģions projekta „Uzņēmējdarbības aktivitātes veicināšana Zemgales pierobežas teritorijās" ietvaros ir izveidojis 5 Biznesa dārzus.

Biznesa dārzi:

Zemgales plānošanas reģions projekta „Uzņēmējdarbības aktivitātes veicināšana Zemgales pierobežas teritorijās" ietvaros ir izveidojis 5 Biznesa dārzus, kurus vada Pilsabiedrība „JIC biznesa inkubators":
1. Elejas biznesa dārzs, 2010.g.
2. Gailīšu biznesa dārzs, 2010.g.
3. Auces biznesa dārzs, 2010.g.
4. Aknīstes biznesa dārzs, 2010.g.
5. Neretas biznesa dārzs, 2010.g.

Industriālās teritorijas:

Zemgalē ir izveidots ĢIS portāls, kurā apvienota un attēlota informācija ar izveidotu zemes izmantošanas slāņa objektu vizualizāciju, zemes izmantošanas veidu grupu kodiem un nosaukumiem, pieejami vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, paskaidrojuma raksti, vienota industriālo teritoriju datu bāze u.c.
Ar Zemgales reģiona industriālo teritoriju datu bāzi var iepazīties šeit.

Lielākie Zemgales reģiona uzņēmumi 2010. gadā:

Pārtikas izejvielu ražotāji
SIA „ UZVARA - LAUKS"
A/s „AGROFIRMA TĒRTVETE"
A/S "BALTICOVO"

Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde
SIA „Laflora"
SIA „NORDTORF"
SIA „FLORABALT SIA"

Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība
SIA „ELAGRO"
SIA „Linas Agro"
SIA „AGRO TRADE LATVIJA"

Transports un uzglabāšana
SIA"ADRIA 19"
SIA „Jēkabpils autobusu parks"
SIA „Jelagavas autobusu parks"

Pārtikas produktu ražošana
SIA „LIELZELTIŅI"
A/S "Dobeles dzirnavnieks"
SIA "Gaļas pārstrādes uzņēmums Nākotne"

Būvniecība
SIA „Ceļu būvniecības sabiedrība „IGATE""
SIA „Projektu realizācijas birojs"
SIA „Viadukts"

Apstrādes rūpniecība
SIA „EAST METAL"
SIA „TENACHEM"
SIA „AKG THERMOTECHNIK LETTLAND"

Ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits Zemgales reģionā, laika periodā no 2005. līdz 2009. gadam
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, www.csb.lv

Laika periodā no 2005. Līdz 2009. gadam ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits ir mainījies ļoti strauji. Latvijas ekonomikas augšupējas laikā - 2007. gadā, arī Zemgales reģionā bija vērojams straujš uzņēmumu skaita pieaugums. Tomēr, ekonomiskās krīzes iespaidā, 2009. gadā ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits saruka līdz 2005. gada līmenim.

Ekonomiski aktīvie uzņēmumi Zemgales pilsētās un novados, 2009. gadā.
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, www.csb.lv

Starp reģiona novadiem līderi ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaita ziņā 2009. gadā ir Jelgavas un Jēkabpils pilsēta, Dobeles un Bauskas novads, vismazākā aktivitāte novērojama Rundāles un Skrīveru novadā. Tomēr jāuzsver, ka pēc NACE klasifikatora lauksaimniecības nozarē starp ekonomiski aktīvajiem uzņēmumiem izteiktos līderos ir Jelgavas, Jēkabpils, Dobeles un Krustpils novads.

Ekonomiski aktīvie uzņēmumi uz 1000 iedzīvotājiem, Zemgales pilsētās un novados, 2009. gadā.
Avots: VRAA, Reģionu attīstība Latvijā, 2010.

Savukārt, ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaita ziņā uz 1000 iedzīvotājiem, izteikt līderis ir Jēkabpils un Aknīstes novads. Kā arī augsts rādītājs ir Salas, Krustpils un Viesītes novadam. Jelgavas un Jēkabpils pilsēta, Dobeles un Bauskas novados uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir salīdzinoši zems, neskatoties uz to, ka uzņēmumu skaita ziņā šīs teritorijas ir izteikti līderi.

Uzņēmējdarbības attīstības sekmēšanai Zemgalē, ir izstrādāta Zemgales Uzņēmējdarbības attīstības programma, kuras galvenais mērķis ir panākt, lai Zemgale laika posmā no 2006. līdz 2011. gadam kļūtu par reģionu, kurā sadarbojas publiskā un privātā sektora organizācijas, ir labvēlīga vide esošo uzņēmumu attīstībai un jaunu uzņēmumu veidošanai, kas nodrošina inovatīvu produktu ražošanu un pakalpojumu sniegšanu ar augstu pievienoto vērtību, kas balstīta uz tehnoloģiju ietilpīgām ražotnēm un augsti kvalificētiem cilvēkresursiem.

Inovatīvās darbības veicināšanai ir izstrādā Zemgales Inovatīvās attīstības programma (2008 - 2014), kuras galvenās attīstības prioritātes ir :
1. Inovatīvi domājošu cilvēku kapitāla veidošana;
2. Uzņēmējdarbības vides attīstība.

Programmā ir izstrādāta arī rīcības daļa, kas paredz konkrētas darbības, projektus un izpildītājus mērķa sasniegšanai.

Ar izstrādāto Zemgales Uzņēmējdarbības attīstības programmu tuvāk var iepazīties šeit.
Ar izstrādāto Zemgales Inovatīvās attīstības programmu tuvāk var iepazīties šeit.

Lielākie uzņēmumi saražotās produkcijas eksportētāji Zemgalē 2010. gadā:

1. Kooperatīvā sabiedrība „Latraps"
2. SIA „Linas Agro"
3. SIA „Elagro Trade"
4. SIA „Latgran"
5. SIA „Latsin"
6. AS „Dobeles dzirnavnieks"
7. SIA „Scandagra Latvia"
8. SIA „TENACHEM"
9. AS „Balticovo"
10. SIA „Baltic Candles"

Zemgales uzņēmumu eksportspējas izmaiņas raksturo tabula:

Avots: Izdevuma "Latvijas reģionu ekonomikas attīstības perspektīvas un attīstības virzieni" manuskripta projekts

Saražotā pievienotā vērtība ir viens no tautsaimniecības nozares attīstības raksturojošiem rādītājiem, kas parāda nozares uzņēmumu ieguldījumu reģiona attīstībā.
Savukārt saražotā pievienotā vērtība uz vienu strādājošo, parāda nozaru uzņēmumu spēju izmantot jaunas tehnoloģijas un ražot produkciju ar augstu pievienoto vērtību.
Nozaru uzņēmumu ieguldījumu Zemgales tautsaimniecības attīstībā raksturo:

Strādājošo skaits, saražotā pievienotā vērtība (arī uz vienu strādājošo) nozīmīgākajās tautsaimniecības nozarēs Latvijā, Zemgalē un ES, 2010.

Avots: ZPR un Centrālās statistikas pārvaldes dati

Strādājošo skaits, saražotā pievienotā vērtība (arī uz vienu strādājošo) nozīmīgākajās tautsaimniecības nozarēs Zemgalē, 2009. gads.

Avots: ZPR un Centrālās statistikas pārvaldes dati

Saražotās pievienotās vērtības ziņā uz vienu strādājošo Zemgales nozaru uzņēmumi vēl ievērojami atpaliek no ES valstu vidējiem rādītājiem. Tas parāda, ka reģiona uzņēmumos vēl maz tiek izmantotas tehnoloģijas, kas nodrošinātu produkcijas ražošanu ar augstu pievienoto vērtību.