ZPR jaunā

NODARBINĀTĪBA ZEMGALĒ

Nodarbinātība ir viens no svarīgākajiem tautsaimniecības attīstības un valsts ekonomiskās izaugsmes rādītājiem, tādēļ nodarbinātības politika ir neatņemama gan valsts, gan reģiona sociālās un ekonomiskās politikas sastāvdaļa.
Visvairāk nodarbināto iedzīvotāju skaits Zemgalē 2009. gadā bija šādās nozarēs: (secībā, sākot ar lielāko nodarbināto īpatsvaru):
- apstrādes rūpniecība (18%); (tostarp kokapstrāde 26%, pārtikas pārstrāde 21%, metāla apstrāde 8%);
- izglītība ( 18%);
- tirdzniecība (15%);
- veselības aprūpe un aizsardzība (8%);
- valsts pārvalde (7%);
- lauksaimniecība (6%);
- transports (5%).

Nodarbinātības līmenis

2010. gadā Zemgalē visvairāk nodarbināto bija rūpniecības, enerģētikas, lauksaimniecības un tirdzniecības sektorā.

Nodarbināto skaits Zemgalē, pēc NACE klasifikatora, no 2008. - 2010. gadam

Grafiks Nr.1
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, www.csb.lv

Sakrā ar pārtikas cenu un pieprasījuma celšanos pasaules tirgos, Zemgales pārtikas izejvielu ražotājiem palielājās ražošanas apjoms, kā rezultātā arī pieauga nodarbināto skaits 2010 gadā līdz 17 tūkstošiem nodarbināto.

Pastāvīgo iedzīvotāju skaits Latvijā un plānošanas reģionos, 2010.gadā

Grafiks Nr.2
Avots: ZPR un Centrālās statistikas pārvaldes dati

Pastāvīgo iedzīvotāju skaits galvenajās vecuma grupās un nodarbināto iedzīvotāju skaits Zemgales reģionā, 2010.gadā

Grafiks Nr.3
Avots: ZPR un Centrālās statisktikas pārvlades dati

Iedzīvotāji līdz darbspējas vecumam, virs darbspējas vecuma un uzturamie iedzīvotāji pret nodarbinātajiem iedzīvotājiem Zemgales reģionā, 2010. gadā

Grafiks Nr.4
Avots: ZPR un Centrālās statistikas dati

2010. gadā Zemgalē reģistrēti 111 700 nodarbinātie iedzīvotāji, savukārt līdz darbaspējas un virs darbaspējas iedzīvotāji, jeb tā saucamie „uzturamie" iedzīvotāji - 72 404. Tas nozīmē, ka vienam nodarbinātajam iedzīvotājam ir jāpiedalās 1,55 iedzīvotāju uzturēšanā.

Nodarbināto skaita izmaiņas reģionos

Grafiks Nr. 5
Avots: Izdevuma "Latvijas reģionu ekonomikas attīstības perspektīvas un attīstības virzieni" manuskripta projekts
Nodarbināto skaita izmaiņas, laika periodā no 2004. - 2010. gadam, Zemgalē ir bijušas līdzīgas kā citos Latvijas reģionos - sākoties Latvijas ekonomikas krīzei, nodarbinātība 2010. gadā samazinājusies līdz 111 700 nodarbinātajiem iedzīvotājiem.

Nodarbināto, darba meklētāju, ekonomiski aktīvo un neaktīvo iedzīvotāju skaits Latvijas reģionos 2010. gadā

Grafiks Nr. 6
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, www.csb.lv

No visiem darbaspējas vecuma Zemgales iedzīvotājiem, 139 (72%) tūkstoši ir ekonomiski aktīvi, kas ir labāks rādītājs salīdzinājumā ar pārējiem reģioniem, izņemot Rīgas un Pierīgas reģionus. Tas norāda uz to, ka ekonomiskā aktivitāte Zemgalē ir lielāka nekā citos reģionos. Savukārt Rīgas augstā ekonomiskā aktivitāte izskaidrojama ar jauniešu un ekonomiski aktīvāko iedzīvotāju lielāku migrāciju uz galvaspilsētu, galvenokārt pēc izglītības iegūšanas vai darba meklējumos.

Bezdarba līmenis

Ar strauju bezdarba pieauguma problēmām reģions saskārās jau 90-to gadu sākumā, kad daļēji vai pilnībā tika slēgti lielie uzņēmumi, kuri bija padomju ekonomikas sastāvdaļa. Arī visas pasaules, tostarp Latvijas, ekonomiskā krīze skārusi Zemgales reģionu, kā rezultātā strauji ir pieaudzis bezdarba līmenis. 2009. gadā Zemgalē tas bija augstāks (19%) nekā vidēji Latvijā - kopumā 16,9%.
2011. gadā bezdarba līmenis Zemgalē ir samazinājies līdz 12,9%, tomēr tas joprojām ir augstāks nekā vidēji Latvijā (11,8%).

Reģistrētais bezdarba līmenis valstī 2011.g. 31.augustā - 11,8%

Grafiks Nr.7
Avots: Nodarbinātības valsts aģentūra, www.nva.gov.lv

Bezdarbs Zemgales plānošanas reģiona novados un republikas pilsētās uz 01.01.2010

Grafiks Nr. 8
Avots: Nodarbinātības valsts aģentūra, www.nva.gov.lv

Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem lielākais bezdarba rādītājs 2010.gada sākumā bija Auces, Dobeles un Aizkraukles novadā. Zemākais bezdarba rādītājs bija Ozolnieku, Iecavas, Vecumnieku un Jēkabpils novadā.
Visbiežāk darbu zaudējuši cilvēki ar vispārējo un profesionālo izglītību, kamēr augstāko izglītību ieguvušo bezdarbnieku skaits ir pieaudzis pavisam nedaudz. No ekonomiski neaktīvajiem Zemgales iedzīvotājiem lielākā daļa nemeklē darbu, jo mācās (2009. gadā tādi bija 30%) vai ir aizgājuši pensijā (38%). Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir pieaudzis to ekonomiski neaktīvo īpatsvars, kuri vairs nemeklē darbu, sevišķi pensionāri, jo ir zaudējuši cerības to atrast. 2008. gadā tādu bija aptuveni 3% no visiem ekonomiski neaktīvajiem, bet 2009. gadā - jau 6%.
Neskatoties uz salīdzinoši lielo bezdarba līmeni, Zemgalē, kā arī Latvijā kopumā vērojams paaugstināts pieprasījums tieši pēc kvalificētiem darbiniekiem, ko iekšējais darba tirgus nenodrošina.
Cilvēkresursu nodrošinājumu galvenokārt var panākt ar mērķtiecīgu visu ieinteresēto institūciju iesaistīšanu aktīvā darbībā, kas vērsta uz konkrētām aktivitātēm, lai nodrošinātu produkcijas ražošanu ar augstu pievienoto vērtību. Par to liecina grafiks Nr. 4, kur skaidri redzams, ka uz esošo brīdi, katram nodarbinātajam Zemgales iedzīvotājam ir jāpiedalās 1,55 iedzīvotāju uzturēšanā (pensionāri, kā arī līdz darbaspējas vecuma iedzīvotāji). Savukārt tabulā Nr. 1 un Nr.2 redzams, ka Zemgales uzņēmumu produktivitātes rādītāji aizvien ievērojami atpaliek no ES valstu vidējiem rādītājiem:

Strādājošo skaits, saražotā pievienotā vērtība (arī uz vienu strādājošo) nozīmīgākajās tautsaimniecības nozarēs Latvijā, Zemgalē un ES, 2010.g

Tabula Nr. 1
Avots: ZPR un Centrālās statistikas pārvalde

Strādājošo skaits, saražotā pievienotā vērtība (arī uz vienu strādājošo) nozīmīgākajās tautsaimniecības nozarēs Zemgalē, 2009. gadā

Tabula Nr.2
Avots: ZPR un Centrālās statistikas pārvalde

Pamatojoties uz iepriekš minēto informāciju, papildus darbaspēka nodrošinājumu uzņēmumiem varam panākt vien tad, ja ražošanā strauji ieviesīsim jaunās tehnoloģijas, kas nodrošina produkcijas ražošanu ar augstu pievienoto vērtību, vienlaicīgi šajā procesā izbrīvējot strādājošos. Savukārt, veicot izbrīvēto strādājošo pārkvalifikāciju, varēsim nodrošināt iztrūkstošās darba rokas citiem uzņēmumiem. Šāds risinājums vienlaicīgi nodrošinās strādājošo darba algas pieaugumu, uzņēmumu konkurētspēju, dos iespēju uz nenoteiktu laika periodu ievērojami samazināt kvalificētu darbinieku trūkumu. Tādējādi var radīt priekšnoteikumus tam, lai uz ārzemēm izbraukušie Latvijas iedzīvotāji varētu atgriezties un strādāt Latvijā. Mainīgais tirgus jau tagad prasa un nākotnē prasīs vēl vairāk motivētu, ne reti par atkārtotu darbinieku sēšanos „skolas solā", lai spētu konkurēt gan darba tirgū, gan saražotās produkcijas kvalitātes jomā.