Otrdiena, 11 Decembris 2018 12:15

Nākamgad uzlabos zaļo IKT iepirkumu kritērijus

Paredzēts, ka 2019. gadā tiks precizēti kritēriji, kādi piemērojami, īstenojot zaļos publiskos iepirkumus informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā - tā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un ZPR rīkotajā seminārā atklājuši nozares koordinatori.

 

Zaļos publiskos iepirkumus (ZPI) ministrijā aktīvi popularizēt sāka 2014. gadā, un šobrīd septiņas preču un pakalpojumu grupas atzītas par tādām, kurām publiskajā iepirkumā obligāti jāpiemēro zaļā iepirkuma prasības un kritēriji, tostarp arī biroja papīrs, drukas iekārtas, datortehnika un informācijas un komunikāciju (IKT) infrastruktūra.

“Pirmie zaļie iepirkumi masveidā parādījās līdz ar Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta īstenošanu, kas turpinājās brīdī, kas ZPI kritērijus kā obligātus piemēroja pārtikas preču iepirkumiem. Ministrijā no 2015. līdz 2016. gadam spēkā bija īpašs ZPI veicināšanas plāns, un esam nonākuši līdz tam, ka, atbilstoši publisko iepirkumu likumam, šī gada trīs ceturkšņos par zaļiem uzskatāmi 19,3% iepirkumi aptuveni 400 miljonu eiro vērtībā,” situāciju ieskicē VARAM Koordinācijas departamenta direktors Māris Klismets.

VARAM ilgākā laika periodā praksē izvērtējis ar ZPI saistīto noteikumu ieviešanu praksē un secināts, ka atsevišķās nozarēs, tostarp arī IKT, nepieciešami precizējumi. Kā atklāja Koordinācijas departamenta vecākais eksperts Uģis Zanders, periodā, kad Latvijā pieņēma Ministru kabineta noteikumus attiecīgajā nozarē, Eiropas Komisija prezentēja jaunas prasības par zaļajām prasībām, tādēļ jau tobrīd bija skaidrs, ka laika gaitā būs nepieciešams veikt uzlabojumus. “Piemēram, pirms dažiem gadiem LED spuldzes kā klase tika uzskatīta par “zaļām”, taču nu ir pienācis brīdis, kad arī vienas klases robežās vērojamas būtiskas atšķirības, ļaujot pēc noteiktiem parametriem izvēlēties kvalitatīvāku produktu,” tā U.Zanders. Tāpat viņš atzīmē, ka pēdējā laikā novērota tendence pirkt tehniku ļoti specifiskām vajadzībām, piemēram, video tiešraižu nodrošināšanai: “Gadījumos, ja ir skaidrs, ka “zaļš” produkts nespēs pildīt tam paredzētos uzdevumus, primāri noteikti jāņem vērā paredzētais pielietojums, tomēr tam būtu jānāk komplektā ar pamatojumu un dokumentāciju, kādēļ izstrādātas šādas prasības,” skaidroja VARAM vecākais eksperts.

Kritēriji, kas iepirkumu ļauj uzskatīt par “zaļu”, neveidojas pēkšņi - tie tiek analizēti vairāku gadu garumā, tie tiek balstīti uz vides aizsardzības pētījumiem un analīzi par ietekmes mazināšanu. Kā atklāja biedrības “Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga, attīstoties tehnoloģijām un zināšanām, mainās arī ZPI kritēriji: “Plānotajās vadlīnijās tiks akcentēta dzīves cikla pieeja - optimizējot portatīvo IKT svaru, nereti zaudē iespējas kaut ko salabot vai uzlabot, attiecīgi tiek saīsināts produkta potenciālais dzīves ilgums.”

Tāpat viņš atklāja, ka IKT jomā vidi ietekmē vairāki galvenie faktori - enerģijas patēriņš, izejvielu iegūšanas un ražošanas radītais piesārņojums, kā arī atkritumu rašanās pēc iekārtu galīgās likvidēšanas. “ZPI sniedz iespējas ar šīm problēmām cīnīties. Iespējams piemērot kritērijus, kas ļauj paaugstināt energoefektivitāti, ierobežot bīstamo sastāvdaļu daudzumu, ņemt vērā ilgizturīgumu, modernizēšanu un remontējamību kā arī pagarināt ekspluatācijas laiku un nodrošināt atbilstošu utilizāciju pēc iekārtas nolietošanās,” tā J.Brizga.

Lai atvieglotu zaļo iepirkumu procedūru, Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA), kas uztur Elektronisko iepirkumu sistēmu (EIS), nākotnē paredz nodrošināt plašāku produktu un pakalpojumu klāstu: “EIS tiek piedāvāts arī kā platforma citām organizācijām, iepirkumu katalogu izvietošanai. Kā labās prakses piemēru var minēt Tieslietu ministriju, kas piedāvā savu katalogu un visi, kam tas nepieciešams, var to izmantot un veikt iepirkumu,” atklāja VRAA Katalogu satura nodaļas vadītāja Elita Kļaviņa. Tāpat viņa norādīja, ka nākotnē katalogs varētu tikt paplašināts ar jaunām sadaļām, piemēram, degvielu vai elektrību. “Būtiski atcerēties, ka, arī pirkumiem veikalā ir spēkā zaļie kritēriji - ja nepieciešams iegādāties kādu nelielu preci, pasūtītājam ir jāizvērtē, vai viņš mācēs to nopirkt ne vien pēc specifikācijas, bet arī, ievērojot zaļos kritērijus,” tā E.Kļaviņa.

Savukārt semināra noslēgumā klātesošie iepazinās ar dažādiem risinājumiem, kā IKT iepirkumos izmantot aprites cikla izmaksu kalkulatorus - produktus, kas ļauj pasūtītājam aprēķināt gan tiešās izmaksas (ar iegādi saistītās izmaksas, lietošanas, apkopes un aprites cikla beigu izmaksas), gan netiešās izmaksas, piemēram, ietekmi uz vidi.

Seminārs “Zaļā iepirkuma piemērošana informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iepirkumiem” šogad bija piektais tāda veida VARAM rīkotais pasākums par ZPI jomu. Tāpat šogad norisinājušies arī divi semināri par pārtikas un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem un būvniecības iepirkumiem, un paredzēts, ka arī turpmāk tiks rīkoti līdzīgi pasākumi par dažādām ZPI nozarēm.

Projekts “Zaļais publiskais iepirkums resursu efektīvai izaugsmei reģionos” no 2017. gada janvāra līdz 2021. gada decembrim tiek īstenots ar INTERREG Europe programmas 2014. - 2020. gadam atbalstu. Projekta vadošais partneris ir Patras Universitāte Grieķijā, un tā kopējais budžets ir 1 704 760 EUR, savukārt ZPR budžets šajā projektā ir 161 657 EUR.

Aigars Ieviņš
Zemgales Plānošanas reģiona
sabiedrisko attiecību speciālists