Pirmdiena, 13 Jūlijs 2020 05:39

Izbūvētais optiskais kabeļtīkls, kā lielceļš pa kuru nebrauc automašīnas

Trešdien, 1.jūlijā, Bauskas novada vadība tikās arVAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra un vadošajiem elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju pārstāvjiem, lai viestu skaidrību par pirms pieciem gadiem izbūvēto, bet šobrīd nepilnvērtīgi izmantoto platjoslas optiskā tīkla infrastruktūru novada teritorijā.

VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (VAS LVRTC) Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta „Nākamās paaudzes elektronisko sakaru tīklu attīstība lauku reģionos” 1.kārtas īstenošanas ietvaros, 2015.gadā Bauskas novadā veica platjoslas optiskā tīkla pasīvās infrastruktūras (vidējās jūdzes) izbūvi ar piekļuves punktiem Ērgļos (Brunavas pag.), Uzvarā (Gailīšu pag.), Adžūnos un Bērzos (Īslīces pag.), Mežotnē (Mežotnes pag.), Vecsaulē, Ozolainē un Pētermuižā (Vecsaules pag.) - teritorijās, kurās dažādu iemeslu dēļ elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji neplānoja veidot savu optiskā tīkla infrastruktūru. Tomēr ieguldītie resursi šobrīd netiek pilnvērtīgi izmantoti. Šobrīd no novadā izbūvētās infrastruktūras   operatori iznomājuši tikai nedaudz vairāk kā 100km. Pavasarī  Ērgļi un Pētermuiža arī iekļauti atbalstāmo teritoriju sarakstā, kur operatori, sniedzot pakalpojumus iedzīvotājiem,  varēs saņemt būtisku tīkla nomas maksas atlaidi.  

Lai izprastu esošo situāciju un rastu risinājumus Bauskas novadā izbūvētā optiskā tīkla izmantošanas iespējām, atsaucoties uz  Bauskas novada domes priekšsēdētāja Arnolda Jātnieka aicinājumu, bija ieradušies VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (VAS LVRTC), SIA Ērika un Co Ltd., SIA Linkit, SIA Dati Group, SIA Tet un  SIA Latvijas Mobilais Telefons pārstāvji. Sanāksmē piedalījās arī Bauskas, Vecumnieku un Iecavas novadu IT speciālisti un Ministru prezidenta padomnieks demogrāfijas jautājumos (Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK) Imants Parādnieks.

VAS LVRTC valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis uzsvēra, ka līdz ar projekta realizāciju komersanti - elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji- var iznomāt optisko tīklu un neveidot savu infrastruktūru, kas palīdz operatoriem būtiski ietaupīt tīkla izveides izmaksas.  Turklāt operatori novada iedzīvotājiem var nodrošināt interneta piekļuvi, pieslēdzoties infrastruktūrai jebkur, ne tikai konkrētajos piekļuves punktos, lai nodrošinātu pēdējās jūdzes pakalpojumus jeb interneta pieejamību gala patērētājam (mājsaimniecībām, uzņēmumiem, iestādēm). Šobrīd VAS LVRTC nodrošina un arī nākamos 20 gadus uzturēs izbūvēto infrastruktūru. Tas ir garantēts pamats tīklu kvalitatīvai izmantošanai un nodrošina ātru reakcijas laiku radušos problēmu novēršanā un nepārtrauktu pakalpojumu lietotājiem. Tas, ka šis potenciāls pagaidām netiek pilnvērtīgi izmantots, ir jārisina kopīgi ar komersantiem - gala pakalpojumu sniedzējiem iedzīvotājiem.

SIA Ērika un Co Ltd valdes loceklis Jānis Miklaševičs norādīja, ka komersantam, kas nodrošina interneta pakalpojumu sniegšanu, šobrīd, ciematā, kurā ir 7 mājas, ekonomiski izdevīgāk ir uzlikt radio releju līniju un nodrošināt līdzīgu interneta ātrumu nekā ieguldīt ievērojamus līdzekļus, lai pieslēgtos optiskajam kabelim, kura dzīsla atrodas 100 m attālumā. Pat izbūvējot pieslēgumu optiskajam kabelim uz konkrētu māju, pastāv risks, ka iedzīvotāji nākotnē no konkrētā komersanta atsakās un izmanto cita operatora pakalpojumu, lietojot šo pašu kabeli. Otra problēma, ka Latvijā radio josla, ko izmanto komersanti, ir ļoti maza, kā rezultātā lielais pakalpojumu sniedzēju skaits uz joslu nespēj nodrošināt pietiekošu interneta ātrumu gala patērētājam.

„Pašreizējā brīdī situācija ir smagnēja, jo ERAF prasības ir augstas, ir apgrūtinoši tās īstenot, arī augstās izmaksas kavē pieslēgšanos,” uzsvēra Aldis Gulbis SIA Dati Group īpašnieks. „Būtībā jautājums ir jārisina Saeimas līmenī. Bauskas pusē klientu skaits ir pietiekami liels, lai atrastu pamatojumu kā risināt esošo situāciju,” rezumēja Gulbis.

Komentējot minēto, Edmunds Beļskis norādīja, ka platjoslas projekts ir bezpeļņas un tīkla nomas tarifi, kas tiek piemēroti komersantiem, sedz tikai platjoslas tīkla ikgadējos uzturēšanas izdevumus. 4000 km garais tīkls ir jāmonitorē un jāuztur, tāpat jāspēj operatīvi konstatēt un novērst bojājumus. Uzturēšanas gada izmaksas ir pietiekami ievērojamas, jo katrs tīkla posms, katrs piekļuves punkts jāuztur tā, lai saglabātu tīkla kvalitāti un veiktspēju ilgtermiņā. Rodot finansējumu tieši tīkla uzturēšanai ilgtermiņā,  tīkls brīvi būtu  pieejams jebkurā vietā un jebkuram operatoram, bet operatora izmaksas, sniedzot pakalpojumu iedzīvotājiem, veidotu tikai pieslēgums gala lietotājiem un pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo iekārtu uzstādīšana. 

Sarunā iesaistījās Imants Parādnieks, Ministru prezidenta padomnieks demogrāfijas jautājumos (Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK), uzsverot, ka reģionālās attīstības un apdzīvotības pamatuzstādījums ir sociālās iesaistes nodrošināšana, kas jārisina valsts mērogā. To var panākt, sakārtojot ceļu infrastruktūru un internetu. Tiklīdz iedzīvotājiem ir pieejami abi šie faktori, arī darba jautājumi tiek atrisināti.  Šobrīd ieguldītie resursi netiek izmantoti pilnvērtīgi, un ir jārod veids kā šo sociālo projektu pilnvērtīgi iedarbināt, lai situācija būtu saimnieciski efektīva.

Viss atduras pret izmaksām,” tā SIA Tet klientu attiecību vadītājs Māris Jansons. „Pēdējās jūdzes izmaksas ir diezgan lielas, bet starta līgums ir mazs. SIA Tet Bauskā sadarbojas arī ar VAS LVRTC. Ja ir konkrētas adreses, esam gatavi izvērtēt mūsu iespējas un piedāvāt savus pakalpojumus, taču vietās, kur nav iekšējās infrastruktūras, jārēķinās ar nopietniem ieguldījumiem, kas nepieciešami dokumentācijas saskaņošanai, būvdarbiem. Tas ir ilgstošs process,” skaidroja Jansons.

Savukārt SIA Latvijas Mobilais Telefons Tehniskā direktora vietnieks Viesturs Beinārs atzinīgi novērtēja jaunos tarifus, tomēr piebilda, ka gala klientiem tas tik un tā izmaksās daudz vairāk, jo jāņem vērā izmaksas, kas saistītas ar jaunu staciju un torņu būvi. Arī pašvaldības var reāli palīdzēt, piedāvājot iespējas bāzes staciju izvietošanai, t.sk. uz skolu ēkām, kas uzlabos interneta ātrumu ne tikai konkrētajā objektā, bet visā novadā. Sadarbībā ar citiem nozares pārstāvjiem noteikti ir iespējami uzlabojumi.

Bauskas novada pašvaldības izpilddirektors Jānis Kalinka izteica gatavību arī turpmāk sadarboties ar elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem, nepārsniedzot pašreizējā interneta pieslēguma izmaksas.

Noslēgumā Edmunds Beļskis atgādināja klātesošajiem nesen piedzīvoto ārkārtas situāciju, kas sapurināja visu valsti, tai skaitā Saeimas deputātus, liekot novērtēt digitālo tehnoloģiju neaizvietojamību un pievienoto vērtību. E.Beļskis aicināja visas iesaistītās puses aktīvāk meklēt sadarbības iespējas, norādot, ka, lai attīstītu tīklu pēdējo jūdzi, iniciatīva tiek gaidīta tieši no komersantu puses.

Informācijai: Sadarbībā ar SIA Tet, SIA Latvijas Mobilais Telefons, SIA Dati Group un VAS LVRTC šobrīd tiek izstrādāts jauns stratēģisks dokuments „Digitālās transformācijas pamatnostādnes”. Nākotnē šis dokuments aizstās „Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes”, kas nosaka rīcībpolitiku informācijas sabiedrības attīstības jomā un Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) jomas prioritātes ES struktūrfondu plānošanas periodam 2014.- 2020.gadam.

 

Papildu informācijai:
Inga Pinne
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Bauskas novada pašvaldība
Tālr. 65795190, 29176675
E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Foto: I.Pinne