Vai esi redzējis Zemgali no putna lidojuma? aicinām uzkāpt skatu torņos un platformās, no kurām paveras elpu aizraujošas ainavas – plašie lauki, upju loki un rudens krāsu jūra, viss tepat Zemgales reģionā.
Zemgalē tavam skatam paveras ne tikai skaistas ainavas un lauki, bet arī vēsture, daba un plašums — viss vienā skatienā!
AIZKRAUKLES PILSKALNS: Kalns atrodas Daugavas labajā krastā, apmēram 82 km no Rīgas. Pilskalna garums ap 100 m, platums 45-65 m, 40 m virs Daugavas līmeņa, ap 67 m virs jūras līmeņa. ZR no pilskalna tek Ašķere, otrajā pusē Kraukļupīte. Pilskalns vairākkārt minēts 13.gs. rakstītajos avotos, kur nosaukts arī pils vecākā vārds Vievaldis (Viewaldus). Koka pili pilskalnā krustneši nodedzinājuši 1205.gadā. Aizkraukles pilskalns Indriķa hronikā pieminēts vairākkārt. 1839.gadā pilskalnu uzmērīja Frīdrihs fon Krūze, kurš norādīja, ka pilskalnā atrodamas daudzas senlietas. Bērs, balstoties uz Krūzes izrakumu materiāliem, pierādīja, ka pilskalna pakājes pilsētiņā dzīvojuši gan lībieši, gan latgaļi. 1930.gadā pilskalna uzmērījumus veica Ernests Brastiņš un tos publicēja grāmatā „Vidzemes pilskalni". Arheologa Vladislava Urtāna izrakumos ir konstatētas 30 celtnes, 98 krāsnis, podnieka ceplis, dzelzs ieguves krāsns. Agrākās atrastās senlietas attiecas uz 1 g.t.p.m.ē.
KOKNESES LUTERĀŅU BAZNĪCA: Kokneses Evaņģēliski luteriskā baznīca celta 1687. gadā. Sākumā tā bija neliela koka ēka bez torņa ar māla klona grīdu un salmu jumtu. Kara laikā baznīca tiek nopostīta, pēc tam tā atkal piedzīvo remontdarbus, līdz 1731. gadā baznīcā atkal var notikt dievkalpojumi. 1819. gadā baznīcai tiek veikts nopietns remonts un piebūvēta sakristeja. 1887. gadā tiek uzcelts tagadējais tornis, uzlikts jauns jumts, izremontēta iekšpuse. Šeit par mācītāju kalpojis Ernsts Johans Gliks, latviešu Bībeles tulkotājs.
NERETAS LUTERĀŅU BAZNĪCA: Neretas luterāņu baznīca kā kultūrvēsturiska vērtība 1545. gadā Neretā atradās koka baznīca, kas atradās uz sabrukšanas robežas. 1567. gadā Kurzemes hercogs izdeva pavēli celt jaunu baznīcu. Baznīcas pamati tika likti 1584. gadā. Baznīcu uzcēla grāfs Vilhelms fon Eferns. Baznīcas celtniecība tika pabeigta 1593. gadā. 1670. gada 9. jūlijā tornis nodega līdz zvanu tornim. Pašreizējais tornis tika uzcelts uz vecās platformas un ir 38,67 m augsts. Baznīca celta manierisma stilā ar tendenci uz vēlo gotiku. Baznīcu rotā skaista 17. gadsimta lustra, ko pēc izglābšanās kaujā ziedoja zviedru pulkvedis Pletenbergs kā pateicību Dievam par aizsardzību.
SAIETA NAMS LIKTEŅDĀRZĀ: Likteņdārzā, senā Rīgas–Maskavas lielceļa malā, ar skatu uz Kokneses evaņģēliski luterisko baznīcu, atrodas Saieta nams. Tā projektu izstrādājis arhitekts Andris Kronbergs un "Arhis arhitekti". Saieta nama celtniecība pabeigta 2022.gadā un tas ir dārza sabiedriskais centrs. Ēka telpiski veidota kā kalns vai tilta sākums, simboliski iemiesojot Likteņdārza ideju – no pagātnes uz nākotni. Ēkas jumts ir pastaigu vieta un skatu laukums, no kura paveras skats uz dārzu un Daugavu.
PUTNU VĒROŠANAS TORNIS JĒKABPILS MEŽAPARKĀ: Jēkabpils Mežaparka teritorijā, Radžu ūdenskrātuves krastā novada iedzīvotājiem un viesiem ir pieejams putnu vērošanas tornis.
Tornis būvēts no koka konstrukcijām uz betona stabveida pamatiem. Skatu platformas augstums ir 5,10 m virs zemes virsmas līmeņa. No tā redzams Zemgales lielākais akmens – Radžu dižakmens.
TABORKALNA SKATU TORNIS: Augstākais paugurs Sēlijas pauguraines ziemeļu galā. Absolūtais augstums 157,8 m vjl. Taborkalnā atrodas Strūves ģeodēziskā loka punkts "Dabors-kalns" un 28 m augsts Taborkalna skatu tornis. Punktu no 1825.līdz 1827. gadam uzmērīja un ierīkoja izcilais ģeodēzists Karls Tenners – Frīdriha Georga Vilhelma Strūves līdzgaitnieks. Zinātniekiem punktu dabā izdevās atrast 2015. gadā. 19. gadsimtā, lai Fridrihs Georgs Strūve un Karls Fridrihs Tenners varētu veikt ģeodēziskos mērījumus, viņiem vajadzēja būvēt augstus koka torņus. Taborkalna skatu torņa apmeklētājiem nekas nav jāmēra, bet viņi var piedzīvot sajūtu, kāda ir, no augšas pārredzot plašu teritoriju, un izprast, uz kuru pusi pirms diviem gadsimtiem tika vērstas mērierīces Zemes izmēru un formas noteikšanai.
KRISTAKRŪGA SKATU TORNIS: No 27 metrus augstā Kristakrūga skatu torņa paveras burvīga ainava uz Teiču dabas rezervātu. Nokļūšana - pie šosejas Jēkabpils-Rēzekne. 13,5 km attālumā no Varakļāniem Jēkabpils virzienā. Teiču dabas rezervāts ir izveidots 1982. gadā. Tā platība ir 19779 hektāri. Lielāko daļu jeb 69 procentus no kopējās teritorijas platības aizņem sūnu purva masīvs, kas ir viens no lielākajiem un neskartākajiem šāda veida purviem Baltijā. Purvs sācis veidoties pirms 10000 – 12000 gadiem. Tas ir tā sauktais augstais jeb sūnu purvs ar daudziem kupolveida pacēlumiem, kuri pār pārējo teritoriju paceļas pat līdz septiņiem metriem.
Purvā ir 18 ezeri, kas lielāki par hektāru.
ORMAŅKALNA SKATU TORNIS: Ormaņkalns ir augstākā vieta Sēlijas paugurvalnī. Tas ir 167 m augsts paugurs, relatīvais augstums — 86,5 metri. Kalna virspuse un stāvās nogāzes ir pārsvarā klajas, tāpēc no tā paveras plašas ainavas uz Saukas dabas parku un Saukas ezeru. Tagadējais kalna nosaukums cēlies no "Ormaņu" mājām, kas atrodas pie netālā Līgo kalniņa. Ormaņkalnā atrodas atpūtas vieta, bet netālajā Borīšu kalnā skatu tornis, kas parasti tiek saukts par Ormaņkalna skatu torni, 20 m augsts. Skatu tornis ļauj apskatīt lielisko Saukas ezera un plašo Sēlijas mežu panorāmu.
SKATU TORNIS PILSSALĀ: Koka skatu tornis Jelgavā, Pilssalā ar labiekārtotu piknika vietu izveidots 2018. gada vasarā savvaļas zirgu, putnu, divu upju un pilsētas panorāmas vērošanai Lielupes palienes pļavās, kas ir aizsargājama dabas teritorija. Skatu tornis ir 19,2 metrus jeb sešus stāvus augsts, kurā līdz augšējam skatu laukumam ved koka kāpnes. Torņa pirmajā līmenī var iekļūt arī cilvēki ar kustību traucējumiem.
JELGAVAS SV.TRĪSVIENĪBAS BAZNĪCAS TORNIS: Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas zvanu tornis ir apmeklētākais tūrisma objekts Jelgavā. Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcu sāka celt 1574. gadā pēc Kurzemes un Zemgales hercoga Gotharda Ketlera pavēles. Tā bija viena no pirmajām no jauna uzceltajām luterāņu mūra baznīcām Eiropā un lielākā baznīca Zemgalē. Pēc baznīcas nopostīšanas 1944. gadā tā vairs netika atjaunota, tomēr zvanu tornis savu vietu saglabāja. 2010. gada novembrī pēc vērienīgiem rekonstrukcijas darbiem Sv. Trīsvienības baznīcas zvanu tornis atdzimis jaunā veidolā.
BAUSKAS PILS TORNIS: Pils atrodas Bauskas pilsētas teritorijā un sastāv no divām daļām. Vecākā – Livonijas ordeņpils – celta 15. gadsimta vidū, bet līdz mūsdienām saglabājušās tikai drupas. Jaunākā – Kurzemes hercogu rezidence – tika uzbūvēta 16. gadsimta beigās. Bauskas pils raksturo 15.–17. gadsimta militāro būvju arhitektūru Latvijā. Tās vecākā daļa ir vienīgais speciāli uguns šaujamo ieroču lietošanai celtais Livonijas ordeņa cietoksnis, bet jaunākā daļa – ar bastioniem, aizsardzības sienām un zemes vaļņiem nocietināta rezidences tipa pils. Celtne ir vienīgā daļēji saglabājusies Kurzemes un Zemgales hercogu Ketleru rezidence.
KULTŪRTELPA "MEŽOTNES BAZNĪCA": Kultūrtelpa Mežotnē atrodas Lielupes kreisajā krastā pie Mežotnes pilskalna. Pirmā baznīca šeit celta 1582. gadā, vēlāk tās vietā uzbūvēta mūra baznīca, kuru gadsimtu gaitā vairākkārt bojājuši kari un ugunsgrēki. Pēc vairākiem neveiksmīgiem atjaunošanas mēģinājumiem baznīca ilgus gadus tika izmantota kā noliktava, līdz 2022. gadā tā pilnībā rekonstruēta. Tagad tajā izveidota kultūrtelpa ar ekspozīciju par Mežotnes pilskalna vēsturi, seno zemgaļu dzīvi un tērpiem, kā arī lielformāta pilskalna maketu. No torņa paveras skats uz Zemgales līdzenumu un Lielupi, un šeit notiek dažādi koncerti un kultūras pasākumi.
IECAVAS LUTERĀŅU BAZNĪCA: Iecavas baznīca bija starp tiem 70 dievnamiem, kurus 1567.gada 28.februārī Kurzemē un Zemgalē pavēlēja nodibināt hercogs Gothards Ketlers. Iecavas luterāņu baznīca celta 1641. gadā. Laika gaitā baznīca postīta, dedzināta, izzagta, taču vērienīgas pārmaiņas piedzīvojusi 19. gadsimtā, kad tā pārbūvēta. 20.gadsimta otrajā pusē baznīcai bija iebrucis jumts un pilnībā gāja bojā tās iekārta un interjers. Mūsdienās baznīcai ir atjaunots jumts un fasāde, altāra daļā notiek dievkalpojumi un klasiskās mūzikas koncerti. Apkārtnes panorāmu var apskatīt no 50 metru augstā baznīcas torņa. Apkārt baznīcai ir kapsēta, kurā atdusas daudzi ievērojami novadnieki, tostarp atrodamas Pālēnu dzimtas atdusas vietas.
SKAISTKALNES KATOĻU BAZNĪCA: Jezuītu ordeņa celtā Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas Romas katoļu baznīca ir izcilākais agrā baroka stila arhitektūras piemineklis. Vēl 18. gs. sākumā baznīca bija lielākais un greznākais katoļu dievnams Latvijā.
DOBELES PILS: Pils celta 14. gs. vidū un bijusi apdzīvota līdz 1730. g. Līdz šodienai saglabājusies lielākā daļa vareno mūru. Kopš 2021. gada Dobeles pils pārbūvētajā kapelā darbojas Dobeles novada muzeja filiāle, kas kļuvusi par daudzfunkcionālu kultūras un tūrisma attīstības centru ar nosaukumu Dobeles Pils. Pils ekspozīcija apmeklētājus iepazīstina ar pilskalna arheoloģiskās izpētes vēsturi, Dobeles apkārtnes aizvēsturi, Livonijas ordeņa pakļautības periodu, Dobeli Kurzemes – Zemgales hercogistes laikos kā arī Dobeles pils leģendām un teikām.
KRIEVKALNU SKATU PLATFORMA: Zemgales plašajos līdzenumos, starp leknajiem mežiem un noslēpumainajiem purviem, netrūkst vietu, kur veldzēties dabā. Viena no šādām vietām ir Krievkalnu garais valnis Dobeles novadā, kur nu iespējams baudīt dabu un panorāmu pār apkārtējo ainavu vēl pilnvērtīgāk, pateicoties jaunajai koka skatu platformai, ko ierīkojuši Latvijas valsts meži. Jaunā platforma ļauj piedzīvot neparastu Zemgales ainavu, kas reģionam nav raksturīga – paugurainā reljefa dēļ paveras plašs un ainavisks skats pāri mežiem, kas mainās līdz ar gadalaikiem. Skatu punkts ir piemērots gan mierīgai dabas baudīšanai, gan fotografēšanai, un tā apmeklējums lieliski papildina pastaigu pa Krievkalnu mežu.
LATVIJAS VALSTS MEŽU DABAS PARKA TĒRVETĒ SKATU TORNIS: Skatu tornis atrodas Tērvetes dabas parka rietumdaļā. No tā paveras skats uz Sprīdīša laimīgo zemi, Tērvetes siliem, Tērvetes upes ieleju un Zemgales līdzenuma lauksaimniecisko ainavu. Torņa augstums ir 39 m. Līdz 25m platajai skatu platformai ir 153 pakāpieni.
MASTU KLINTS: ekstrēmāku sajūtu un izaicinājumu baudītājiem 18 m augsta klinšu pieejama kāpšanas siena ''Ja gribi kļūt par Olimpieti nāc uz Mastiem trenēties'' ar dažādām grūtības distancēm, kā arī bolderinga siena. Klinšu kāpšanas sienas piemērotas atšķirīga līmeņa klinšu kāpējiem - kā bērniem un iesācējiem, tā arī jau profesionāliem klinšu kāpējiem.
VILCES PILSKALNA SKATU PLATFORMA: Vilces dabas parka teritorija ir 144 ha liela un ir LVM (Latvijas Valsts meži) īpašums un tā ir viena no ainaviski skaistākajām vietām Zemgalē, kurā cauri gravām satek Vilces un Rukūzes upes, kas dažādo līdzeno lauksaimniecības zemju ainavu reģionā.
LOŽMETĒJKALNA SKATU TORNIS TĪREĻPURVĀ: Ložmetējkalna apkārtnē ir saglabājušās unikālas liecības par I Pasaules kara nocietinājumiem un šajā vietā notikušajām Ziemassvētku kaujām. Katru gadu janvāra sākumā Ložmetējkalna apkārtnē notiek latviešu strēlnieku piemiņas pasākumi, atceroties Ziemassvētku kaujas. Mūsdienās Ložmetējkalns ir izveidojies par latviešu strēlnieku varonības un piemiņas simbolu. Šeit uzstādīts 27 m augsts skatu tornis, no kura paveras panorāmas skats uz Ziemassvētku kauju vietām.
