Baudi aristokrātiskas pastaigas

Vai esi kādreiz devies pastaigā pa muižu parkiem, kur katrs koku alejas līkums glabā vēstures elpu? Aicinām baudīt nesteidzīgas pastaigas ar aristokrātisku “piegaršu” – Zemgalē netrūkst vietu, kur vēsture, daba un miers satiekas vienuviet. Tā ir iespēja baudīt ne tikai nesteidzīgu atpūtu, bet arī reģiona kultūrvēsturisko mantojumu.

DOBELES PILS PARKS:  Pils celta 14. gs. vidū un bijusi apdzīvota līdz 1730. g. Līdz šodienai saglabājusies lielākā daļa vareno mūru. Kopš 2021. gada Dobeles pils pārbūvētajā kapelā darbojas Dobeles novada muzeja filiāle, kas kļuvusi par daudzfunkcionālu kultūras un tūrisma attīstības centru ar nosaukumu Dobeles Pils. Pils ekspozīcija apmeklētājus iepazīstina ar pilskalna arheoloģiskās izpētes vēsturi, Dobeles apkārtnes aizvēsturi, Livonijas ordeņa pakļautības periodu, Dobeli Kurzemes – Zemgales hercogistes laikos kā arī Dobeles pils leģendām un teikām. 

VECAUCES PILS PARKS:  Vietā, kur robežojas Rietumkurzemes augstiene un Zemgales līdzenums, cieši līdzās Auces pilsētai, 19.gs. ainavu parka ieskauta, slejas viena no pirmajām neogotikas stilā celtajām pilīm Latvijā - Vecauces pils. Vecauces muižas apbūve ar 19.gs celto kungu māju- Vecauces pili, saimniecības ēkām un ainavu parku piešķir nesteidzīgajai mazpilsētas dzīvei īpašu šarmu un neuzkrītoši atgādina par nesaraujamo saikni, kas vieno bijušo Vecauces muižu, Vecauces mācību un pētījumu saimniecību un Auces pilsētu.

BĒNES MUIŽAS PARKS UN APKĀRTNE: Bēnes muiža izveidota 16.gadsimta beigās, kad sabruka Livonijas ordenis un sāka veidoties Kurzemes - Zemgales hercogiste.Līdz mūsdienām saglabājusies Bēnes muižas kungu māja, kas celta no 1876. līdz 1878. gadam. Daļēji pārbūvēta tā saglabājusies vēl šodien. Šobrīd muižas ēkas piebūves daļā atrodas Bēnes tautas nams, bet pašā muižas ēkā - pagasta pārvalde. Turpat blakus gravā tek Auces upīte, kurai pāri ved vēsturiskais mūra tilts un atrodas jaunā Bēnes estrāde, turklāt viesi pastaigu laikā var aplūkot arī citas saglabājušās muižas ēkas – kūti, lielo klēti, kalpu māju, ūdens un tvaika dzirnavas. Ceļu uz kunga māju un parku akcentē stalta liepu aleja, caur kuru dodoties katrs var justies kā silti uzņemts viesis.

MEŽMUIŽAS PILS: Augstkalnes centrā, Svētes dzirnavezera krastā atrodami ievērojami valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi, kas veido vienotu ansambli. Mežmuižas pils celta neogotikas stilā, pilnībā pabeigta tikai 1912. gadā. Pils, atrazdamās ezera lēzenajā krastā, no vienas puses iežogota ar veco parku, no otras ar Ketlera laikā celto baznīcu un vecās kapsētas lielajiem kokiem. uižas parks ar 46 koku sugām, kura platība ir 12 ha, ir neatņemama pils sastāvdaļa. Skaistajā dzirnavu ezerā ik gadus ligzdo gulbji. Mežmuižas pils ir pieejama apskatei no ārpuses. Pie pils ir izvietots informatīvs stends par tuvākās apkārtnes apskates objektiem un ēkas vēsturi.

PĀLENA MEDĪBU MUIŽAS PARKS: Muižas teritorija robežojas ar Dabas parku Tērvetē un senajiem zemgaļu pilskalniem.Dienvidu puses atvērtā terase sniedz pilnvērtīgu relaksāciju saules staru vannās. Pa logiem paveras plašs skats uz bijušo muižas daudzlīmeņu parku ar vairāku simtu gadu veciem ozoliem un liepu figurāliem stādījumiem.

RUNDĀLES PILS PARKS:  Rundāles pils franču dārzs (10 ha) ierīkots dārznieku Kristofera un Mihaela Veilandu vadībā līdztekus pils celtniecībai un atjaunots muzeja pastāvēšanas laikā, saglabājot arhitekta Rastrelli sākotnējo plānojumu. Tagad tajā apskatāmi visi baroka dārzam raksturīgie elementi – ornamentālais parters, strūklaka, Zaļais teātris, bosketi, pergolas, paviljoni, labirints. Rundāles pils franču dārzs ir ievērojamākais baroka dārzs Baltijā. 2021. gadā tas ieguva Eiropas Dārza balvu. Vasarā parkā tiek rīkoti Dārza svētki un klasiskās mūzikas koncerti.

MEŽOTNES PILS PARKS: Mežotnes pils ir klasicisma stilā būvēta muižas ēka skaistā Zemgales ainavā – Lielupes labajā krastā. Pils celtniecība sākās 1797. gadā pēc itāļu arhitekta Džakomo Kvarengi projekta, bet darbus vadīja vācu arhitekts Johans Georgs Ādams Berlics. Celtniecība tika pabeigta 1802. gadā, bet iekšējās apdares darbi turpinājās līdz 1817. gadam. Vēsturiski Mežotnes pils bija firstu fon Līvenu dzimtas īpašums līdz pat 1920. gadam. Tā ir viena no ievērojamākajām klasicisma stila ēkām Latvijā, kurai līdzās savulaik iekopts angļu stila parks. Iepretī Mežotnes pilij, Lielupes kreisajā krastā, atrodas Mežotnes pilskalns – viens no lielākajiem 9.–13. gs. seno zemgaļu nocietinājumiem. Vasaras sezonas sākumā pār Lielupi tiek izbūvēts gājēju tiltiņš, kas savieno pili ar pilskalnu.

SVITENES MUIŽAS PARKS: Svitenes ciemā no muižas kompleksa saglabājušas dažas ēkas, tostarp kungu māja, kapliča un parks. Kungu māja sākotnēji celta 16. gs. kā nocietinājuma pils. Divstāvu dzīvojamā ēka manierisma stilā tam laikam bija pavisam neraksturīga. Pils patreizējais izskats iegūts 19. gs., patiecoties grāfam Filipam Elmptam, kurš pēc tēva nāves uzsāka ēkas pārbūvi. Vecā ēka netika nojaukta, bet gan iemūrēta tagadējās pils sienās.  Šī ir viena no skaistākajām klasicisma pilīm Zemgalē, kuras iekštelpās daļēji saglabājusies greznā dekoratīvā apdare. Greznākā pils telpa ir dienvidaustrumu gala salons, kurā ir saglabājies pilnīgi viss dekors, ieskaitot griestu un sienu veidojumus, logu ailu ornamentus, kā arī sākotnēji ieklāto parketu.  Līdzās pilij, abās pusēs Svitenes upītei, 10,2 hektāru lielumā plešas muižas parks. Parka vecākie koki varētu sasniegt 200 gadu vecumu, lai gan daudz arī 80-150 gadīgu stādījumu. Ļoti gleznaina un vēl aizvien iespaidīga izskatās dižskābaržu rinda gar upīti dienvidaustrumos no pils. Parka malā atrodas neogotiska muižas īpašnieku fon Elmptu dzimtas kapliča. 

KURMENES MUIŽAS PARKS: Kurmenes muiža veidojusies 19. gs. pirmajā pusē, un tās ansamblī savulaik ietilpa vairākas ēkas – muižas kungu māja, pagrabklēts, katoļu baznīcas mācītājmāja, kapela, pagrabi, noliktavas, kūtis, mākslīgas pilsdrupas, vējdzirnavas, labiekārtots muižas parks. Laika gaitā vairums ēku nodedzinātas, izpostītas, un šobrīd, pēc ievērojamiem atjaunošanas darbiem, aplūkojama vien atjaunotā mācītājmāja un klēts, muižas parks ar dīķi, kā arī katoļu baznīca, mākslīgi veidotās pilsdrupas (tagad - kūpinātava). Atjaunotajā mācītājmājā telpas iespējams aplūkot arī no iekšpuses – šeit izvietotas medību trofejas, labiekārtota ēdamzāle un viesistaba. Tāpat parka teritorijā ierīkota neliela lauku kafejnīca, māla keramikas ceplis un brīvdabas māla skulptūras "Kurmis un Kurmene", kā arī Kurmenes muižas atainojums, izveidoti dzīvnieku voljēri – te dzīvo strausi, aitas, lamas un alpakas.

IECAVAS MUIŽAS PARKS: Viena no nozīmīgākajam Iecavas pilsētas vērtībām ir Iecavas muižas parks. Parks ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, tas veidots vienlaicīgi ar muižas kompleksa izbūvi laikā no 1795. līdz 1800. gadam, naturālistiskā angļu ainavu parka stilā. Interesanti, ka muižas laikā iecavniekiem ieeja parkā bija liegta, un tikai pēc Latvijas neatkarības izcīnīšanas parks kļuva publiski pieejams. Parka kopējā plātība ir 16,6 ha, tam raksturīga liela lapu koku daudzveidība, pārstāvētas vairākas eksotisku koku sugas, un koku vecums pārsniedz pat 130 gadus – daudzi no tiem iezīmēti dižkoku statusā. Parkā 1936. gadā atklāts tēlnieka P.Bandera veidotais piemineklis Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem, tāpat parkā atrodas brīvdabas estrāde, kur notiek dažādi pasākumi un brīvdabas gleznu taka.

VILCES MUIŽAS PARKS:  Vilces upes gleznainajā krastā, līdzās Vilces dabas parkam atrodas teiksmaina un vēsturiska, 18. gs. 50. gados celta Mēdemu dzimtas muiža. Katra vieta Vilces pusē ir apvīta ar vēsturiskiemun mistiskiem  nostāstiem. Muižu ieskauj Angļu ainavu parks, kas tālāk ieved dabas parkā "Vilce" 144 ha platībā ar Zemgalei neraksturīgo pauguraino reljefu. Tāpat kā Vilces muiža, arī parks ir apvīts ar neskaitāmiem nostāstiem un leģendām, kurās tiek atklāti senā laika tēli un dabas parādības mistiskā noskaņā. Vilces muižas parkā ir iespējams sarīkot Diska golfa sacensību turnīrus, jo pa visu teritoriju ir izvietoti 12 grozi. Diska golfa diskus ir iespējams iznomāt Vilces tūrisma informācijas punktā, iepriekš pazvanot un piesakot.

ELEJAS MUIŽAS PARKS: Elejas muižas parks, kurš atrodas Lietuvas pierobežā, plešas vairāk kā 17 ha platībā. Tā ir vieta nesteidzīgām pastaigām, kur Veimutpriedes, Holandes liepas, Sibīrijas baltegles un vilnainās irbenes stāsta vēstures stāstus, un muižas parks glabā noslēpumus un leģendas. Elejas muižas parkā aug 15 dižkoki, un no bioloģiskās daudzveidības viedokļa tā ir saudzējama vides "pērle" Latvijas un Eiropas mērogā. Muižas parkā uzzini leģendu par grāfieni Dagmāru, kas dzīvojusi Elejas muižā, un seko mīlestības aicinājumam! Parkā atjaunotas vēsturiskās taciņas 1,2 km garumā, uzbūvēts tiltiņš pāri dīķim uz pussalu un izveidoti divi apmeklētājiem saistoši, interaktīvi objekti – tēlnieka Gļeba Panteļejeva skulptūra "Mīlestībai", kuras burvība viskrāšņāk atklājas krēslas stundās, un vides objekts "Saruna", kas ļauj cilvēkiem sarunāties katram no sava ūdenstilpnes krasta. Tējas namiņā notiek laulību ceremonijas, bet ekskursantu grupas tiek cienātas ar tēju.

LIELPLATONES MUIŽAS PARKS: Apciemojot Lielplatones muižu un tās gleznaino un teiksmām apvīto parku, atliek nedaudz ļauties iztēlei un var nonākt atpakaļ laikā. Laikā, kad pats Barons Hāns vēl staigāja pa mīlestības aleju un vešeriene senajā vešūzī steidza mazgāt baroneses tērpu ballei. Šī leģendām un teikām apvītā vieta ļauj ielūkoties vēstures un senu nostāstu pasaulē, savukārt tās skaistā un enerģiski spēcīgā daba palīdz uzlādēties ikdienas steigā sagurušai dvēselei.  

JELGAVAS PILS PARKS:  Jelgavas pils ir ievērojamā arhitekta itāļa Frančesko Bartolomeo Rastrelli agrīnā perioda darbs un viens no retajiem Jelgavas arhitektūras pieminekļiem, kas saglabājies līdz mūsdienām. Lielākā baroka pils Baltijas valstīs, kādreizējā Kurzemes un Zemgales hercogu rezidence, Kurzemes guberņas administratīvais centrs, šodien Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes galvenā mītne.

VALDEKAS PILS PARKS: Valdekas pils celta 17. gs. ārpus Jelgavas. 1848. gadā pili īpašumā ieguva Rekes dzimta, kura nolēma ēku pārbūvēt. Tādēļ 19. gadsimta 60. gados Kristofs Karlis fon der Reke ēku pārbūvēja neogotikas stilā. Pēckara gados, piedzīvojot vairākkārtēju iekštelpu pārbūvi, pils ir kalpojusi kā daudzdzīvokļu ēka, laboratorija, biroju ēka un bērnudārzs. Valdekas pils šodien ir studiju un darba vieta Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Vides un būvzinātņu fakultātes Ainavu arhitektūras plānošanas katedras studentiem un mācībspēkiem. Valdekas pils ir LBTU mācību korpuss un nav pieejama apskatei publiski. Teritorija apkārt pilij ir pieejama publiski un bez laika ierobežojumiem.

MUIŽA "VILLA MEDEM":   "Villa Medem" ir viens ievērojamākajiem valsts kūltūras pieminekļiem Zemgalē, kas atradās pamestā stāvoklī līdz 2015. gadam un pavisam nesen vēris savas durvis vaļā publiskiem un privātiem notikumiem. Muižas atrodas 5 min. gājienā no Jelgavas centra, taču tālu prom no pilsētas kņadas ar izeju uz ex. muižas parku.

ZASAS MUIŽAS PARKS: Leģendām un nostāstiem apvītais Zasas muižas parks aizvedīs aktīvā un romantiskām ainavām piepildītā pastaigā. Gleznainie dīķi un tiltiņi, koki un saliņas ir apmeklējuma vērtas bagātības. Parka kompozīcijā ievērotas 18. gadsimta ainavu parka romantiskā virziena iezīmes. Apstādījumos izmantotas tādas koku sugas, kā, piemēram, baltegles, sudrabvītoli, Veimuta priede un citas dendroloģiskās vērtības. Lakstaugi - Sahalīnas sūrene, Lielziedu pulkstenīte un teleksija, izkārtotas lielās grupās. Pēc garās pastaigas viesiem ir iespēja atpūsties un smelties enerģiju “Cukurkalniņa” lapenītē.  Zasas muižas parks atrodas Zasas dzirnavu dīķa (Zasas ziemeļdaļā) uzpludinātās Zasas upītes krastos. Parka platība ir 23 ha.

GĀRSENES MUIŽAS PARKS: Jau izsenis Gārsenes pusē ļaudīm paticis iziet dabā – pat barons Budbergs, kam piederēja skaistā Gārsenes pils, ierīkojis sev pastaigu taku, lai veldzētu dvēseli putnu dziesmās un dabas smaržās. Arī šobaltdien var doties takās gan lai izstaigātos, gan izbrauktu ar velosipēdu, gan vienkārši tāpat – pavaļotos uz kāda no tiltiņiem un paskaitītu zivis upē.  Dabas takas vēsturiski tika veidotas vienlaicīgi ar pils kompleksa būvniecību un ieeja takās atrodama pie mākslīgi veidotā, ar bruģa pamatni izliktā barona peldēšanās dīķa. Takas sākumā saglabājusies ošu aleja, ko savulaik stādījis barona dārznieks, savukārt taku vidusposmā apmeklētājiem ir iespēja pasēdēt uz Barona krēsla - akmens ar cilvēku veidotu sēdvietu tajā.

ASARES MUIŽAS PARKS: Asares muižas romantiskā stila dendroloģiskais ainavu parks veidots 18. gadsimtā. 19. gadsimta otrajā pusē parks paplašināts uz baznīcas pusi, daļēji izmantojot vēdekļveida principu  – ar laucēm un eksotu koku grupām kulisēs. Tas ievērojams ar to, ka ir viens no trim Latvijas vecajiem parkiem, kura centrālā skatu perspektīva virzīta no pils uz baznīcas torni. Tajā var apskatīt 24 vietējās un 28 introducētās koku un krūmu sugas. Šeit aug tādi eksotiskie koki kā Sibīrijas baltegle, duglāzija, Pensilvānijas osis, Amūras vīnkoks, Švedlera kļava un citas sugas, kā arī divi dižkoki – liepas. Muižas parka teritoriju ieskauj laukakmeņu mūris. 

MARINZEJAS MUIŽAS PARKS:  Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Marinzejas muiža ir Itālijas vācieša, grāfa Borha “vasaras pils”. Galvenā Borhu rezidence atradās Varakļānos, bet dēliem dāvinātas muižas Barkavā, Atašienē un Varakļānos. Marinzejas pils celta 1845. – 1847. g. Tās senais nosaukums bijis Mariensee.  Blakus esošais angļu un franču jauktā stila parks ar daudzām retām koku sugām un Marinzejas ezera krastmala ir izcila vieta pastaigām un dabas baudīšanai. Marinzejas muižas apvidus piesaista ar izcili vērtīgām ainavām, gaismēnu spēli paugurainajā reljefā, meža un ziedošu pļavu smaržu. Parkā izveidota skaņu terapijas taka. Marinzejas ezera krastā pieejamas vairākas labiekārtotas atpūtas vietas un peldvietas.

KENA PARKS: Jēkabpils pilsētas sirdī esošais Kena parks veidojies pēc tam, kad 19. gadsimta 70. gados Alfreds Kens (1853 - 1917) savu liķiera fabriku “Joh. Kenn” pārcēla no Stukmaņiem uz Jēkabpili. Uzņēmums atradās Kena muižā un ik gadu tur saražoja līdz 50 000 pudeļu dažādu liķieru. Parka dīķī peldas pīles un vasarās zied ūdensrozes. Parku rotā arī valsts nozīmes dižkoks – Eiropas lapegle. Kena parkā atrodas 2018. gadā atjaunota vēsturiskā estrāde, bērnu spēļu laukums, āra trenažieri, vides objekts "Gredzeni", kurā jaunlaulātie var iekārt savu atslēgu, soliņi un labiekārtoti pastaigu celiņi.

KRUSTPILS PILS DĀRZS: Iebraucot Jēkabpilī, noteikti nepabrauksiet garām Krustpils pilij, kas kopš 13. gadsimta uzticīgi pārrauga Daugavas krastus. Krustpils pils ir viena no senākajām Latvijas pilīm. 1237. gadā Krustpils pili licis uzbūvēt Rīgas arhibīskaps Nikolajs de Magdeburgs kā nocietinājumu ceļā no Rīgas uz Daugavpili. 16. gs. vidū Krustpils pils nonāca Polijas karaļa Stefana Batorija īpašumā un kļuva par muižas centru. Polijas karalis 1585. gadā Krustpils pili uzdāvināja baronam Nikolausam fon Korfam. Baroni fon Korfi Krustpils pilī saimniekoja vairāk kā 300 gadus. Pēc Pirmā pasaules kara Krustpils pilī mitinājās Latgales artilērijas pulks. Padomju laikos pili un muižas ēkas nodeva PSRS armijai. Kopš 1996. gada Krustpils pilī atrodas Jēkabpils Vēstures muzejs, pārņemot pils apsaimniekošanas un atjaunošanas darbus. Krustpils pils ir valsts nozīmes arhitektūras un arheoloģijas piemineklis. 

KOKNESES MUIŽAS PARKS:   Kokneses parks veidots 1900. gadā pie Pērses ietekas Daugavā. Kokneses parkā aug gan vietējo, gan svešzemju koku sugas, apmeklētājus priecē daudzveidīgās, reti sastopamās savvaļas puķes. Parkā atrodas viduslaiku Kokneses pilsdrupas, pie vidusskolas atrodas atjaunotā strūklaka „Fauna galva”, kas 20. gs. trīsdesmitajos gados atradās netālu no leģendārā appludinātā Pērses ūdenskrituma, kura vietu upes krastā iezīmē Jura Zihmaņa akmens skulptūra „Pērses meitene”. Lai atgādinātu par zudušo ainavu, vienā no parka dīķiem izveidots Pērses ūdenskrituma atveids, kas  brīvi pieejams apskatei  gan pa dienu, gan ir izgaismots vakara un nakts stundās. Tas stiepjas vairāk nekā piecu metru garumā un 1,5 metru augstumā virs ūdens līmeņa, tā kaskādes izvietotas dažādos līmeņos un ir izvirzītas pakāpēs, veidojot pēc iespējas dinamiskāku ūdens strūklas kustību. Turpat netālu ir atjaunots Velna pagrabiņš un iekārtotas šūpoles.

ODZIENAS PILS PARKS: Šodien muižas komplekss atdzimis ar jaunu spēku – atjaunots krogs ar viesu namu, pilsbrūzis, iekārtotas pils svinību zāles, atvērta padomju laiku auto un tehnikas kolekcija un rūpīgi labiekārtota teritorija. No jauna izveidotajās zālēs iespējams rīkot pasākumus līdz 200 viesiem. Viesu nams "Krogusmāja" pirmajā stāvā izvietotas telpas ēdināšanai un pasākumiem, bet otrajā stāvā iekārtoti mājīgi numuri, kas aprīkoti ar autentiskām pagājušā gadsimta mēbelēm. Teritoriju ieskauj senie dīķi ar saliņām un daudz pieredzējuši koki, kuri piešķir vietai īpašu šarmu. Upīte, kas iztek no pils dīķa un pavasaros čalo ar dzirkstošu prieku, ir viens no dabas akcentiem, kas muižu padara par burvīgu galamērķi.

ĒRBERĢES MUIŽAS PARKS: Mazzalves pagasta Ērberģes muižas vēsture sākas no 15.gadsimta vidus. Laika gaitā tur saimniekojušas vairākas vācbaltu baronu dzimtas – savulaik par godu tās īpašniekiem Taubēm tā dēvēta par Taubes muižu, un muižas ļaudis saukuši par taubiešiem. 1806.gadā šo vietu nopirka fon Hāni – sena  vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Livonijā 14.gadsimtā un kuriem piederēja vairāki īpašumi gan Kurzemē, gan Zemgalē, gan arī Krievijā. Senākais Ērberģes muižas teritorijas liecinieks ir pamatīgs ozols, kam ir vairāk nekā 300 gadu. Parkā izveidotas pastaigu takas - Barona, Zilās dāmas, Ganiņa, Jaunības u.c., kuru apmeklētājus gaida uzdevumi un pārsteigumi. Klīst nostāsts, ka pats barons Hāns naktīs sagaidot ciemiņus parkā - jājot uz balta zirga un uzšaujot ar pātagu katram, kas vēlas ieskatīties viņam sejā.

VĪGANTES MUIŽAS PARKS: Vīgantes parkā apskatāma Staburaga appludinātajai klintij veltītā piemiņas zīme „Dieva auss”, skulptūra „Daina”, dienliliju dārzs, Staburaga saieta nams ar izstādēm. Vīgantes parkā iespējams apmeklēt P.Barisona lapenīti, kur izvietotas ziņas par komponistu, viņa daiļradi, dziesmu svētku tradīciju un iespējams paklausīties komponista radītos skaņdarbus.

SKRĪVERU DENDROLOĢISKAIS PARKS: Vērienīgo parku 1891. gadā sāka veidot izcilais dendrologs Maksimilians fon Siverss. Dendroloģiskajam parkam izvēlējās 16 ha lielu platību uz Daugavas krasta apakšējās un augšējās terases, kur ir pietiekami liela reljefa augsnes dažādība. Uz augšējās terases dolomīta slāni dažviet sedz samērā plāna 10-30 cm - augsnes kārta, tādēļ dolomītā izlauza bedri, piepildīja to ar trūdzemi vai kūdru, piejauca mālu vai granti un pievadīja apūdeņošanas vadus. Jau 1881.gadā Siversam pa pastu atsūta sēklas, bet 1882.gada pavasarī Vecās pils dolomīta žoga iekšpusē tiek ierīkotas pirmās stādaudzētavas - lecektis. Pirmos stādījumus dendrārijā uzsāka 1891.gada pavasarī. 1899.gadā parka ekspozīcijā auga 451 suga kokaugu, vēl pēc 15 gadiem - jau 590 sugas. Parkā sastopamas dažādas kokaugu sugas no visas ziemeļu puslodes mērenā klimata joslas. Parks kādreiz bija sadalīts 19 floristiski ģeogrāfiskajos apgabalos. Mūsdienās parkā var apskatīt aptuveni 250 no kādreizējam dažādu kokaugu sugām. Saglabājušās pils kāpnes, akmens kāršu galdiņš, tējas terase, strūklaka un pils sētas drupas. Teritoriju apsaimnieko AS "Latvijas valsts meži".

VECBEBRU MUIŽAS PARKS: Vecbebru muižas dzīvojamā ēka celta barona F. Meijendorfa laikā, 19. gs. 1. pusē klasicisma stilā. Muižas kungu māja nodedzināta 1905. gadā. Vēlāk to atjaunoja arhitekta V. Bokslafa vadībā. Atjaunojot muižas kungu māju, tai izbūvēts rizalīts, kas ir izteiksmīgs jūgendstila arhitektūras paraugs. Reģionālās nozīmes arhitektūras piemineklis.