Attīstības padomes sēdē lēmumi par jauniem vides un klimata projektiem

Decembra Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) Attīstības padomes sēdē tika prezentēti pētījuma par zaļo industriālo zonu attīstību rezultāti un pieņemti lēmumi par reģiona dalību vairākos starptautiskos projektos. Tie vērsti uz vides aizsardzību, klimata pārmaiņu izaicinājumu risināšanu, degradētu teritoriju atjaunošanu un dabas mantojuma saglabāšanu.

Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padomes sēde tika atklāta ar iepazīšanos ar pētījuma “Zaļo industriālo zonu potenciāls un attīstība Zemgales plānošanas reģionā” rezultātiem. Pētījums izstrādāts projekta “Green Industrial Areas” ietvaros, un tā mērķis ir veicināt zaļo industriālo teritoriju attīstību Zemgales reģionā, kā arī izvērtēt zaļā sertifikāta ieviešanas iespējas, ievērojot ilgtspējīgas un klimatneitrālas attīstības politikas principus. Ar pētījuma secinājumiem iepazīstināja SIA KPMG Baltics eksperts Kristaps Kovaļevskis, analizējot esošo situāciju reģiona industriālajās zonās, to attīstības potenciālu un investīciju piesaistes iespējas.

Ņemot vērā, ka jaunajā gadā noslēdzas vairāki Zemgales plānošanas reģiona īstenotie projekti, Attīstības padomes sēdē īpaša uzmanība tika pievērsta jaunu projektu pieteikumu sagatavošanai un dalībai starptautiskās iniciatīvās. Padomes locekļi apstiprināja reģiona dalību vairākos pārrobežu projektos:

• Projektā “Spānijas kailgliemeža ierobežošanas un iznīcināšanas pasākumi vietējās kopienās / SLUGAWAY” paredzēts uzlabot sabiedrības zināšanas un izpratni par Spānijas kailgliemeža (Arion vulgaris) radītajiem riskiem Latvijā un Lietuvā. Projekts ietver gan praktiskus ierobežošanas pasākumus, tostarp aprīkojuma un infrastruktūras nodrošināšanu, kompostēšanas laukumu un savākšanas konteineru izveidi, gan arī sabiedrības izglītošanu un pieredzes apmaiņu ar citām valstīm.
• Projekts “Plūdu risku novēršana un ārkārtas situāciju reaģēšanas kapacitātes stiprināšana klimata pārmaiņu kontekstā Latvijas un Lietuvas pārrobežu reģionā / Flood Response” paredzēts stiprināt Latvijas un Lietuvas pierobežas reģionu noturību pret klimata pārmaiņu izraisītiem plūdu riskiem. Projekta ietvaros tiks uzlabota pašvaldību un dienestu gatavība ārkārtas situācijām, izstrādāti vienoti pārrobežu sadarbības mehānismi un operatīvās procedūras, pilnveidoti civilās aizsardzības plāni, kā arī veicināta sabiedrības informētība par rīcību plūdu gadījumā.
• Projektā “Degradēto teritoriju revitalizācija Latvijas–Lietuvas pierobežā, izmantojot ilgtspējīgas un dabai draudzīgas metodes / Urban meadows” plānots atjaunot degradētas un piesārņotas pilsētvides teritorijas, pārveidojot tās par ekoloģiski vērtīgām zaļajām zonām. Projektā paredzētas aktivitātes Aizkrauklē, kā arī Lietuvas pilsētās Naujoji Akmenē un Žagarē. Aizkrauklē, piemēram, plānots ierīkot dabisko pļavu bijušajā industriālajā teritorijā – bitumena tvertņu vietā.
• Projektā “Dabas mantojuma, tai skaitā koku un parku aizsardzības un saglabāšanas veicināšana / ProtectTrees4Nature” paredzēts stiprināt dabas mantojuma objektu – dižkoku, koku aleju un parku – aizsardzību un ilgtspējīgu apsaimniekošanu Latvijā un Lietuvā. Projekta ietvaros tiks veikta objektu izpēte, izstrādāti zinātniski pamatoti apsaimniekošanas plāni, īstenoti praktiski sakopšanas darbi pilotteritorijās, tostarp Jelgavas novadā, kā arī organizēti informatīvi un izglītojoši pasākumi sabiedrībai.

Ja projekti tiks apstiprināti, to īstenošana varētu sākties nākamā gada vasarā, iesaistot Zemgales reģiona un Lietuvas pašvaldības.

Sēdes laikā Attīstības padome apstiprināja arī grozījumus Zemgales plānošanas reģiona 2025. gada budžetā, nodrošinot iestādes darbības nepārtrauktību un plānoto projektu īstenošanu.

Nākamā Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padomes sēde plānota klātienē 20. janvārī Jelgavas novadā.

Atgādinām, ka Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padomes sastāvā ir pašvaldību pārstāvji no Jelgavas valstspilsētas, kā arī Aizkraukles, Bauskas, Dobeles, Jelgavas un Jēkabpils novadiem. Padomes priekšsēdētājs – Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums.