Lai samazinātu per- un polifluorēto alkilvielu jeb PFAS Baltijas jūrā un vietējos ūdeņos, identificējot un novēršot piesārņojumu tā rašanās vietā, uzsākts starptautisks projekts “BalticPFASResolve”, kura ietvaros pētījumi un mērījumi tiks veikti arī Zemgales reģiona pašvaldībās.
PFAS ir noturīgas ķīmiskās vielas, kas apdraud ekosistēmas, dzeramo ūdeni un cilvēku veselību. Kā norāda Rīgas Tehniskās universitātes vadošā pētniece Kamila Gruškeviča, šo vielu noturība vidē veicina to uzkrāšanos barības ķēdē, radot ilgtermiņa riskus. Vienlaikus informācija par PFAS piesārņojumu Latvijā joprojām ir ierobežota. Šīs vielas sastopamas daudzos ikdienā izmantotos produktos – pannās ar teflona pārklājumu, ūdensnecaurlaidīgā apģērbā, ūdensnoturīgā kosmētikā, pārtikas iepakojumā, mājas tekstilā, pat tualetes papīrā un papīra dvieļos, un dažādos virsmu tīrīšanas līdzekļos, kas atgrūž ūdeni. Piemēram, apavu apstrāde ar ūdens atgrūdošiem aerosoliem var veicināt PFAS nonākšanu lietusūdeņos, kas tālāk nonāk vidē. Lai gan šādi produkti atvieglo ikdienu, tie vienlaikus var radīt ilgtermiņa piesārņojumu.
Situāciju sarežģī tas, ka PFAS uzkrājas dzīvajos organismos, bet to attīrīšana ir tehnoloģiski sarežģīta un dārga. Lai gan Eiropas līmenī tiek ieviesti regulējumi šo vielu ierobežošanai, daļa piesārņojuma joprojām nonāk arī Latvijas ūdeņos. Līdz šim PFAS skrīninga pētījumus Latvijā veicis Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC). Kā norāda LVĢMC Iekšzemes ūdeņu nodaļas vadītāja Anete Kubliņa, līdzšinējie dati liecina, ka lielākais piesārņojums koncentrējas teritorijās ar aktīvu rūpniecību vai vietās, kur izmantotas ugunsdzēsības putas, piemēram, ugunsdzēsēju treniņu poligonos.
Projekta aktualitāti pastiprina šī gada janvārī spēkā stājusies Eiropas Savienības Dzeramā ūdens direktīva, kas paredz pašvaldībām pienākumu veikt ūdensapgādes sistēmu risku novērtējumu. Līdz ar to projekta aktivitātes ir ne tikai nozīmīgas, bet arī palīdz pašvaldībām izpildīt normatīvo aktu prasības un vienlaikus stiprināt vides un sabiedrības veselības aizsardzību. Pašvaldībām ir būtiska loma PFAS piesārņojuma mazināšanā – uzlabojot attīrīšanas iekārtas, identificējot un sanējot piesārņotās teritorijas, kā arī pilnveidojot atkritumu apsaimniekošanu. Projekta ietvaros šīs aktivitātes tiks papildinātas ar jauniem rīkiem un datiem, kas palīdzēs efektīvāk apzināt un samazināt riskus.
Savukārt Zemgales plānošanas reģions projektā piedalās kā partneris, kura galvenais uzdevums ir ieviest izstrādāto PFAS izsekošanas rīku reālā vidē. Projekta vadītājs Artūrs Penčura skaidro, ka plānots atlasīt trīs reģiona pašvaldības, kurās īstenos stratēģiskus piesārņojuma izsekošanas pasākumus, identificēs kritiskās zonas, veiks mērījumus un saņems Rīgas Tehniskās universitātes ekspertu ieteikumus. “Būtisks ieguvums pašvaldībām ir iespēja bez maksas veikt zinātniski pamatotu vides risku novērtējumu, kas vienlaikus palīdz aizsargāt iedzīvotājus un nodrošināt atbilstību valsts un Eiropas Savienības prasībām,” norāda Penčura.
Pirmais solis jau veikts. Proti, 24. martā aizvadīta projekta pirmā iesaistīto pušu darbnīca, kurā Zemgales pašvaldību pārstāvji ne tikai iepazinās ar PFAS piesārņojuma avotiem un projekta aktivitātēm, bet arī iesaistījās darbnīcās, lai identificētu piesārņojumu. Darbnīcas laikā dalībnieki aizpildīja pašnovērtējuma anketu, kas palīdz noteikt potenciāli augstākā riska teritorijas. Provizoriskie rezultāti liecina, ka augstāks piesārņojuma risks varētu būt Jelgavas valstspilsētā un Jēkabpils un Jelgavas novadā, savukārt zemākais – Bauskas novadā.
Pašvaldību atlase turpmākajiem pētījumiem tiks veikta, balstoties ne tikai uz anketas rezultātiem, bet arī uz pētnieku veikto analīzi un potenciālo piesārņojuma avotu izvērtējumu. Turpmākie mērījumi palīdzēs novērtēt riskus iedzīvotājiem, īpaši teritorijās, kur iespējama gruntsūdeņu piesārņojuma ietekme, un ļaus savlaicīgi ieviest pasākumus vides kvalitātes uzlabošanai.
Zemgales plānošanas reģiona projekta vadītāja A. Penčuras prezentācija:
Projekts “BalticPFASResolve” tiek realizēts ar Interreg Centrālās Baltijas jūras programmas 2021. - 2027. gadam finansiālu atbalstu. Vairāk par projektu: https://ej.uz/balticpfasresolve. Par publikācijas saturu pilnībā atbild Zemgales plānošanas reģions un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības oficiālo nostāju.