Noslēgusies Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā un Zemgales plānošanas reģiona administrētā „Zemgales kultūras programma 2025”. Programmas ietvaros ar 76 000 eiro finansējumu projektu īstenošanai tika atbalstīti 32 projekti, no kuriem 31 sekmīgi īstenots, sniedzot būtisku ieguldījumu Zemgales kultūras dzīves attīstībā un mantojuma saglabāšanā. Atbalstītie projekti aptvēra plašu kultūras jomu spektru – no izglītojošām un radošām nodarbībām līdz koncertiem, izstādēm, festivāliem, grāmatu pirmizdevumiem, pētījumiem un ekspedīcijām.
Konkursam mērķprogrammā kopumā tika iesniegti 53 projektu pieteikumi par pieprasītā finansējuma summu 253 952 eiro. Projektus izvērtēja ekspertu komisija, kuras sastāvā bija divi Valsts kultūrkapitāla fonda eksperti, viens Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomes sekretariāta eksperts un trīs Zemgales plānošanas reģiona izvēlēti eksperti. Ņemot vērā konkursa nolikumā noteiktos kvalitatīvos kritērijus, komisija nolēma atbalstīt 32 projektus, sadalot konkursā pieejamo finansējumu 76 000 eiro apmērā.
Ar „Zemgales vēsturiskās zemes kultūras programmas 2025” atbalstu notikuši 11 augstvērtīgi koncerti. Klausītājiem tika piedāvāta daudzveidīga programma – klasiskās mūzikas koncerti, Kurzemes Dziesmu svētku 155. gadadienas svinības Dobelē, skatuviskās tautas deju koncerts „Rudens danči” u.c. Jaunajiem mūziķiem bija iespēja papildināt savas zināšanas mūzikas meistarklasēs. Tāpat tika noorganizēti trīs festivāli, no kuriem viens – Džeza festivāls jauniešiem Jelgavas novadā – aizsāka jaunu kultūras tradīciju. Savukārt dzejnieka Valda Grēviņa talanta cienītājiem bija iespēja apmeklēt viņa 130. jubilejai veltītu pasākumu Tērvetē.
Programmas ietvaros nodrošināta kultūras mantojuma saglabāšana, restaurācija un izpēte, jauniegūtās informācijas apkopošana, kā arī kultūrvēsturisko objektu ekspozīciju izveide un papildināšana. Piemēram, Dobeles novada muzejs veica māksliniecei Hildai Vīkai piederošās Bīdermeijera stila sofas restaurāciju. Kā norāda muzejs, atjaunotā sofa kļūs par vienu no jaunās ekspozīcijas centrālajiem elementiem, sniedzot autentisku ieskatu mākslinieces dzīves vidē un sava laikmeta estētikā. Savukārt Lielvircavas muižas kungu mājas ekspozīcija tika papildināta ar divām gleznām. Krimūnas pagastā uzsākta kultūrvēsturiskas ekspozīcijas izveide, bet Dzīvesziņas un arodu sētā Jelgavā turpināts darbs pie vēsturiskās ekspozīcijas pilnveides.
Ar projektu finansiālo atbalstu veikti arī pētījumi un zinātniskās ekspedīcijas, iekārtotas izstādes, organizēti radoši semināri un sagatavoti zinātniski referāti. Piemēram, Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs gada garumā īstenoja pasākumu ciklu „Academia Petrina 250”. Projekta ietvaros tika sagatavoti un nolasīti konferences „Academia Petrina (1775–1801) augstskolas statusā” referāti. Lielauces ķieģeļcepļa vēsturiskā izpēte apstiprināja pieņēmumu, ka tas ir unikāls industriālā mantojuma objekts, kas būtu iekļaujams aizsargājamo objektu sarakstā – ar vienīgo darba kārtībā esošo Hofmaņa krāsni Baltijas valstīs.
Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas un nodošanas nākamajām paaudzēm nolūkā interesentiem bija iespēja piedalīties 15 dažādās meistardarbnīcās un meistarklasēs. Tāpat veikti astoņi Zemgalei raksturīgi danču mūzikas ieraksti, kas pieejami vietnē https://dancukratuve.lv/muzika. Ierakstu izpildītāji – folkloras kopa Dimzēns.
Programmas ietvaros izdoti divi grāmatu pirmizdevumi – mākslinieciski augstvērtīga bērnu grāmata, kuras pamatā ir rakstnieces Dainas Tabūnas biogrāfisks stāsts par Aspaziju ar mākslinieka Alekseja Naumova ilustrācijām, kā arī grāmata „Dobeles evaņģēliski luteriskajai baznīcai 530”. Sagatavots arī manuskripts grāmatai par militārajiem dzelzceļiem Latvijā. Sadarbojoties Jelgavas pilsētas bibliotēkai un Jelgavas novada bibliotēkām, jau divdesmit ceturto gadu grāmatu mīļotājiem tika rīkoti ikgadējie Grāmatu svētki Jelgavas novadā. Savukārt, sadarbojoties muzeju speciālistiem un pedagogiem, sagatavots Zināšanu rullis – mācību materiāls Zemgales pirmsskolas vecuma bērniem par vēsturisko zemi Zemgali.
„Zemgales vēsturiskās zemes kultūras programma 2025” būtiski bagātinājusi kultūras pieejamību un daudzveidību reģionā, veicinot profesionālās mākslas pieejamību, kultūras mantojuma saglabāšanu un izpēti, kā arī zināšanu nodošanu nākamajām paaudzēm. Pateicamies visiem projektu īstenotājiem par radošumu, entuziasmu un ieguldīto darbu!
