Uzmini vietu Zemgalē!

Zemgalē netrūkst tūrisma pērļu – gan tādu, kurās esam viesojušies jau vairākkārt, gan tādu, kas vēl tikai gaida savu atklāšanu. Bet cik labi mēs tās spējam atpazīt tikai no detaļām vai neierastiem rakursiem? Izaicini sevi un pārbaudi, vai vari atminēt visas attēlos redzamās vietas!

"DIEVA AUSS" VĪGANTES PARKĀ:  Vīgantes parkā apskatāma Staburaga appludinātajai klintij veltītā piemiņas zīme „Dieva auss”, skulptūra „Daina”, dienliliju dārzs, Staburaga saieta nams ar izstādēm. Vīgantes parkā iespējams apmeklēt P.Barisona lapenīti, kur izvietotas ziņas par komponistu, viņa daiļradi, dziesmu svētku tradīciju un iespējams paklausīties komponista radītos skaņdarbus.

ĒRBERĢES MUIŽA: Mazzalves pagasta Ērberģes muižas vēsture sākas no 15.gadsimta vidus. Laika gaitā tur saimniekojušas vairākas vācbaltu baronu dzimtas – savulaik par godu tās īpašniekiem Taubēm tā dēvēta par Taubes muižu, un muižas ļaudis saukuši par taubiešiem. 1806.gadā šo vietu nopirka fon Hāni – sena  vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Livonijā 14.gadsimtā un kuriem piederēja vairāki īpašumi gan Kurzemē, gan Zemgalē, gan arī Krievijā. Senākais Ērberģes muižas teritorijas liecinieks ir pamatīgs ozols, kam ir vairāk nekā 300 gadu.

ZVIEDRU SKANSTS: Nocietinājums, kas atrodas stratēģiski izdevīgā vietā. Tā celta 17.gs sākumā kā zviedru nocietinājums pret poļiem. Skansts ir samērā labi saglabājusies un ir ievērojama ar 4 izteiktiem bastioniem un skansts malas stāvinājumiem, tomēr līdz pat mūsdienām Zviedru skansts nav uzmērīta un tās izmēri nosakāmi tikai aptuveni. Skansts iekšpusē ir kultūrslānis, kas liecina par tās ilglaicīgu izmantošanu. Šobrīd šajā vietā atrodas estrāde, kurā katru vasaru notiek pasākumi.

KOKNESES VIDUSLAIKU PILSDRUPAS: Viena no lielākajām un nozīmīgākajām viduslaiku pilīm Latvijas teritorijā bija Kokneses pils. Rīgas arhibīskapa mūra pils celtniecība šeit uzsākta 1209.gadā, neilgā laikā tapa milzu pils ar priekšpili un nocietināto Kokneses pilsētu tai līdzās. Nākamajos gadsimtos tā kļuva par Rīgas virsbīskapa rezidenci, kopā ar pilsētu tā tika vairākas reizes postīta. Kokneses pils tika pamesta pēc vareno rietumu torņu uzspridzināšanas Ziemeļu kara laikā 1701.gadā un līdz mūsdienām saglabājušās iespaidīgas drupas. Pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves uzpludināšanas ūdens sasniedzis pils pamatus. Kokneses viduslaiku pilsdrupas vēl šobrīd liecina par kādreizējo senās Hanzas pilsētas varenību. 

IECAVAS GLEZNU TAKA:  Gleznu taka izveidota Iecavas parka mazāk apgūtajā daļā – kreisajā pusē no Iecavas puses, pirms tiltiņa, kas ved uz Iecavas Brīvības pieminekli. Taku izveidojusi Iecavas biedrība “RaDam” piesaistot pašvaldības līdzfinansējumu un labvēļu atbalstu. Darbus radījuši 14 kā profesionāli, tā arī amatiermākslinieki, kā arī Iecavas Mūzikas un mākslas skolas audzēkņi un citi: Ilga Daina Āboliņa, Jeļena Kažoka, Agita Hauka, Ilze Buša, Dārta Stafecka, Gita Kravala, Ginta Zaumane, Kate Zaumane, Dace Okolovska, Ilze Buša, Vija Spalva, Lidija Kudapa, Anda Sproģe, Daņils Lapickis. Kopā izstādīti 15 gleznojumi un informācijas stends. Ideja radusies, iedvesmojoties no Baldones novada meža galerijas. Tā ir kā dāvana Iecavas pilsētai, kuras dibināšanas diena ir 2021. gada 1.jūlijs.

BAUSKAS PILS:  Pils atrodas Bauskas pilsētas teritorijā un sastāv no divām daļām. Vecākā – Livonijas ordeņpils – celta 15. gadsimta vidū, bet līdz mūsdienām saglabājušās tikai drupas. Jaunākā – Kurzemes hercogu rezidence – tika uzbūvēta 16. gadsimta beigās. Bauskas pils raksturo 15.–17. gadsimta militāro būvju arhitektūru Latvijā. Tās vecākā daļa ir vienīgais speciāli uguns šaujamo ieroču lietošanai celtais Livonijas ordeņa cietoksnis, bet jaunākā daļa – ar bastioniem, aizsardzības sienām un zemes vaļņiem nocietināta rezidences tipa pils. Celtne ir vienīgā daļēji saglabājusies Kurzemes un Zemgales hercogu Ketleru rezidence.

RUNDĀLES PILS:  Rundāles pils ansamblis ir izcilākais baroka un rokoko arhitektūras un mākslas piemineklis Latvijā. Pils celta kā Kurzemes hercoga Ernsta Johana Bīrona vasaras rezidence pēc arhitekta Frančesko Rastrelli projekta divos periodos - no 1736. līdz 1740. gadam un no 1764. līdz 1768. gadam. Lielākā daļa interjeru ir radīti no 1765. līdz 1768. gadam, kad pilī strādāja tēlnieks Johans Mihaels Grafs un gleznotāji Frančesko Martīni un Karlo Cuki. 1972. gadā tika nodibināts Rundāles pils muzejs un sākta pils ansambļa restaurācija.

ZVIRGZDES BALTĀ KĀPA:  Zvirgzdes kāpa tiek uzskatīta par vienu no augstākajām iekšzemes kāpām Latvijā, šis kāpu masīvs ietilpst Taurkalnes līdzenuma parabolisko kāpu izplatības teritorijā starp kādreizējo Zemgales sprostezeru un Baltijas Ledusezeru. Kāpu masīva relatīvais augstums Rietumu daļā ir 4-8 metri, taču Austrumos sasniedz līdz pat 32,5 metru augstumu! Par savām mājām Zvirgzdes kāpas teritoriju un tās apkārtējo mežu ir atzinuši medņi, ko pavasaros īpaši var sastapt riesta laikā. Tāpat Zvirgzdes kāpas apkārtnē vērojamas plašas kadiķu audzes – tie labi aug saulainās vietās, ir sausumizturīgi, un tā ogas tiek izmantotas gan ārstniecībā, gan kulinārijā.

LVM DABAS PARKS TĒRVETĒ - RŪĶU PILSĒTA ČIEKURE:  Latvijas valsts mežu dabas parks Tērvetē ir draudzīgākā vieta ģimenei ar bērniem. Parks aptver vairāk nekā 1200 hektārus un pasaku pasaule aizņem vienu trešdaļu no teritorijas. Te sastapsiet gan koka skulptūrās atveidotus pasaku un rakstnieces Annas Brigaderes lugu varoņus – Sprīdīti un Lutausi, Meža Ķēniņu ar galmu, Anneli ar draudzenēm, gan "dzīvus" pasaku tēlus. Iecienītākās parka daļas ir Pasaku mežs, Rotaļu laukums un Rūķīšu mežs.  

VIDES OBJEKTS "VĒZIS":  Veltījums un dāvana Aucei simtgadē un ir pilsētas simbols. Tas ir unikāls vides objekts pilsētas ģerbonī ietvertā simbola – vēža – formā. To veidoja latviešu māksliniece Agnese Rudzīte–Kirillova.  Vides objekts sniedzas 4 metru augstumā un 4 metru platumā. Tas krāsots atbilstoši ģerboņa toņiem - melnā krāsā ar dažbrīd pavīdošu sarkano krāsu. Apskatāms arī tumšajā diennakts laikā, jo ir izgaismots un labi saskatāms. Objekts veidots kā pilsētzīme, un ir labi ieraugāms jau pa gabalu, braucot pa sliedēm, un ir kā pirmais sveiciens, pārbraucot pāri sliedēm centra virzienā. Objekts kalpo arī kā pilsētas vietzīme, vēršot akcentu uz tās rašanos, vēsturiskajām gaitām un uz attīstību.

DOBELES PILS: Pils celta 14. gs. vidū un bijusi apdzīvota līdz 1730. g. Līdz šodienai saglabājusies lielākā daļa vareno mūru. Kopš 2021. gada Dobeles pils pārbūvētajā kapelā darbojas Dobeles novada muzeja filiāle, kas kļuvusi par daudzfunkcionālu kultūras un tūrisma attīstības centru ar nosaukumu Dobeles Pils. Pils ekspozīcija apmeklētājus iepazīstina ar pilskalna arheoloģiskās izpētes vēsturi, Dobeles apkārtnes aizvēsturi, Livonijas ordeņa pakļautības periodu, Dobeli Kurzemes – Zemgales hercogistes laikos kā arī Dobeles pils leģendām un teikām. 

TĒRVETES PILS: Tērvetes pils rekonstruēta un celta balstoties uz E.Brīvkalnes arheoloģiskajiem izpētes darbiem, kuri norisinājušies Tērvetes arheoloģiskaja kompleksā no 1951. – 1960.gadam. Tērvetes rekonstruētās pils Ziemeļu puse atbilst Tērvetes pilskalna 12.gadsimta koka pils ziemeļu terases 3.slāņa apbūves daļai. Tērvetes koka pilī atrodas Tērvetes vēstures muzejs, kura krājums izvietots pils ekspozīcijas zālēs. Pilī ir bagāta ekspozīcija par Tērvetes un Zemgales vēsturi aizvēstures posmā, un viduslaiku sākumposmā. Pils telpās ir izvietota plašākā zemgaļu arheoloģisko rotu un ieroču ekspozīcija Latvijā, kā arī ievērojamākā zemgaļu dzelzs laikmeta rotu un apģērbu atdarinājumu kolekcija Latvijā. Ekspozīcijā aplūkojams dzelzs laikmeta bruņojums, sadzīves priekšmeti un trauki.

LIELVIRCAVAS MUIŽA:  Lielvircavas muižas (Groβ-Würzau) vecā muižas kungu māja celta laika posmā no 1803. līdz 1808. gadam, to būvējis barons Dionisijs fon Klopmans. Klopmanu dzimta šeit valdījusi 400 gadus. 1822. gadā muižu nopērk Dītrihs fon Grothuss un 1829. gadā atdāvina to meitai Adelheidei, kura apprecas ar baronu Vilhelmu fon Hānu. Tā par muižas īpašniekiem kļūst Hānu dzimta, kuras pārstāvji tur dzīvojuši līdz pat agrārajai reformai.

ŠITAKI SĒŅU AUDZĒTAVA "TRUBENIEKI": Z/s "Trubenieki" ir šitaki sēņu audzētāji Latvijā un piedāvā interesentiem apskatīt saimniecību, smelties sēņu audzēšanas noslēpumus, degustēt svaigas šitaki sēnes un baudīt lielisku sēņu zupu. Saimniecība visu gadu audzē augstākās kvalitātes sēnes, kuras piegādā prestižiem Latvijas restorāniem un veikaliem.

LIELPLATONES MUIŽA:  Apciemojot Lielplatones muižu un tās gleznaino un teiksmām apvīto parku, atliek nedaudz ļauties iztēlei un var nonākt atpakaļ laikā. Laikā, kad pats Barons Hāns vēl staigāja pa mīlestības aleju un vešeriene senajā vešūzī steidza mazgāt baroneses tērpu ballei. Šī leģendām un teikām apvītā vieta ļauj ielūkoties vēstures un senu nostāstu pasaulē, savukārt tās skaistā un enerģiski spēcīgā daba palīdz uzlādēties ikdienas steigā sagurušai dvēselei.  

ABGUNSTES MUIŽA: Muižas apbūve veikta ap 1780.gadu, bet nemieru laikos tā nodedzināta. Ēkas atjaunošanu uzsāka 1908.gadā un pagasts pabeidza 1931.gadā ierīkojot tur Gaismas pili - Abgunstes skolu. Šodien muižā tiek veidota radoša vide, piedāvātas telpas pasākumiem, izstādēm, semināriem, darbojas naktsmītne un ēdināšanas pakalpojumi visās sezonās. Ciemojies, nakšņo, svini, iedvesmojies, talko vai nāc ar savu radošumu! Abguntes muižā patreiz viss ir kā kādreiz - to arī piedāvājam aplūkot. Apskati un fotogrāfē, noklausies stāstus - piedzīvo muižas atdzimšanu.

GĀRSENES PILS UN DABAS TAKAS:  Gārsenes pili, sauktu arī par "Sēlijas pērli", laikā no 1856. gada līdz 1860. gadam neogotikas stilā cēla barons fon Budbergs, kura dzimta Gārsenē saimniekoja no 1583. gada līdz 1921. gadam 11 paaudzēs. Sākumā uzcelta pils divstāvīgā daļa, bet 1885. gadā uzcelts otrs - zemākais spārns, jo baronam un viņa pirmajai sievai, angļu baronesei Ģertrūdei Vorsai esošā pils likusies par šauru. 1939. gadā pils pārbūvēta skolas vajadzībām un no 1940. gada līdz 2015. gadam tajā atradās Gārsenes pamatskola.

JĒKABPILS AIZSARGDAMBIS - PROMENĀDE: Pastaigājoties pa dambja gājēju promenādi var baudīt Daugavas rāmo tecējumu, vērot pilsētas ēku siluetus un atspulgus likteņupes ūdeņos. Uz aizsargdambja ir izvietoti informatīvie stendi, kas ļauj ielūkoties pilsētas vēstures lappusēs un uzzināt kā Daugavas krastos dzīvojuši zvejnieki, kā izskatījusies un darbojusies Daugavas pārceltuve, kāda ir tilta par Daugavu un aizsargdambja tapšanas vēsture, un cik postošus plūdus pilsētai atnesuši Daugavas ūdeņi.

TABORKALNA SKATU TORNIS: Augstākais paugurs Sēlijas pauguraines ziemeļu galā. Absolūtais augstums 157,8 m vjl. Taborkalnā atrodas Strūves ģeodēziskā loka punkts "Dabors-kalns" un 28 m augsts Taborkalna skatu tornis. Punktu no 1825.līdz 1827. gadam uzmērīja un ierīkoja izcilais ģeodēzists Karls Tenners – Frīdriha Georga Vilhelma Strūves līdzgaitnieks. Zinātniekiem punktu dabā izdevās atrast 2015. gadā.

KRUSTPILS PILS: Iebraucot Jēkabpilī, noteikti nepabrauksiet garām Krustpils pilij, kas kopš 13. gadsimta uzticīgi pārrauga Daugavas krastus. Krustpils pils ir viena no senākajām Latvijas pilīm. 1237. gadā Krustpils pili licis uzbūvēt Rīgas arhibīskaps Nikolajs de Magdeburgs kā nocietinājumu ceļā no Rīgas uz Daugavpili. 16. gs. vidū Krustpils pils nonāca Polijas karaļa Stefana Batorija īpašumā un kļuva par muižas centru. Polijas karalis 1585. gadā Krustpils pili uzdāvināja baronam Nikolausam fon Korfam. Baroni fon Korfi Krustpils pilī saimniekoja vairāk kā 300 gadus.

JELGAVAS PILS:  Jelgavas pils ir ievērojamā arhitekta itāļa Frančesko Bartolomeo Rastrelli agrīnā perioda darbs un viens no retajiem Jelgavas arhitektūras pieminekļiem, kas saglabājies līdz mūsdienām. Lielākā baroka pils Baltijas valstīs, kādreizējā Kurzemes un Zemgales hercogu rezidence, Kurzemes guberņas administratīvais centrs, šodien Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes galvenā mītne.

JELGAVAS SV.TRĪSVIENĪBAS BAZNĪCAS TORNIS: Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas zvanu tornis ir apmeklētākais tūrisma objekts Jelgavā. Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcu sāka celt 1574. gadā pēc Kurzemes un Zemgales hercoga Gotharda Ketlera pavēles. Tā bija viena no pirmajām no jauna uzceltajām luterāņu mūra baznīcām Eiropā un lielākā baznīca Zemgalē. Pēc baznīcas nopostīšanas 1944. gadā tā vairs netika atjaunota, tomēr zvanu tornis savu vietu saglabāja. 2010. gada novembrī pēc vērienīgiem rekonstrukcijas darbiem Sv. Trīsvienības baznīcas zvanu tornis atdzimis jaunā veidolā.

JELGAVAS VECPILSĒTAS MĀJA:  Jelgavas Vecpilsētas māja – valsts nozīmes arhitektūras piemineklis – ir viena no senākajām un vērtīgākajām koka dzīvojamām mājām Jelgavā (datēta ar 18.gs. beigām), kas saglabājusies līdz mūsdienām.

LIELUPES PALIENES PĻAVAS, SAVVAĻAS ZIRGI:  Uz salas aiz Jelgavas pils – applūstošajās Lielupes palienes pļavās ganās vairāk nekā 80 savvaļas zirgi. Šīm pļavām piešķirts Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju statuss – Natura 2000, jo pļavās sastopama nozīmīga augu un putnu daudzveidība.