Sociālie pakalpojumi

Sociālie pakalpojumi ir pasākumu kopums, kas vērsts uz personu sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai nodrošinātu viņu iekļaušanos sabiedrībā. Sociālo pakalpojumu veidi ir:

  • sociālais darbs;
  • karitatīvais sociālais darbs;
  • sociālā aprūpe;
  • sociālā rehabilitācija;
  • profesionālā rehabilitācija.

Sociālie pakalpojumi ietver:

  • sociālās aprūpes pakalpojumus personas dzīvesvietā;
  • aprūpi ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;
  • sociālās rehabilitācijas pakalpojumus personas dzīvesvietā un institūcijā;
  • profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus;
  • nodrošināšanu ar tehniskajiem palīglīdzekļiem.

Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 17. panta pirmo daļu sociālos pakalpojumus drīkst sniegt tikai tāds sociālo pakalpojumu sniedzējs, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām un ir reģistrēts Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā. Saskaņā ar reģistra datiem Zemgales plānošanas reģionā uz 2018. gada sākumā bija reģistrēti 75 sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniedzēji.

Sabiedrībā balstīti sociālo pakalpojumu sniedzēju izvietojums Zemgales plānošanas reģionā

Avots: LR LM SPS reģistrs, 31.12.2017.

Sociālo pakalpojumu klāsts būtiski atšķiras starp pašvaldībām un to pārklājums ir nevienmērīgs. Galvenais pakalpojumu sniedzējs Zemgales plānošanas reģiona pašvaldībās ir sociālais dienests, turklāt sešās pašvaldībās tas ir vienīgais SPS reģistrā reģistrētais sociālo pakalpojumu sniedzējs. Septiņās pašvaldībās darbojas pa diviem sociālo pakalpojumu sniedzējiem. Likumsakarīgi lielākajās pašvaldībās – Jelgavas pilsētā, Dobeles novadā, Jēkabpils pilsētā ir vairāk pakalpojumu sniedzēju. No 57 sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniedzējiem, 51 jeb 88% ir pašvaldību iestādes, to struktūrvienības vai valsts SIA. Tas nozīmē, ka privātā sektora pakalpojumu sniedzēju īpatsvars sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniedzēju vidū ir ļoti neliels.

Visvairāk izplatītais pakalpojums reģionā ir sociālais darba pakalpojums, ko sniedz pašvaldības sociālais dienests, kas atrodas ikvienā no pašvaldībām, pārējie izplatītākie ir pakalpojumi, kuriem nav nepieciešama specifiska infrastruktūra – sociālā rehabilitācija, speciālistu konsultācijas, aprūpe mājās un atbalsta grupas.

Tajā pašā laikā tādi pakalpojumi kā dienas aprūpes centrs, grupu dzīvokļi, jauniešu mājas un specializētās darbnīcas, kuru sniegšanai nepieciešami infrastruktūras resursi, ir pieejami visai maz pašvaldībās.

Dienas centru un dienas aprūpes centru izvietojums koncentrējies lielākajās pilsētās, savukārt grupu dzīvoklis ir pieejams tikai reģiona rietumu puses iedzīvotājiem.

SPS reģistra dati liecina par to, ka pastāv liela nevienmērība sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanā Zemgales plānošanas reģionā.

Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēju izvietojums Zemgales plānošanas reģionā koncentrējas Jelgavas pilsētas, Dobeles un Bauskas apkārtnē, tomēr, piemēram, krīzes centru izvietojums noklāj visu reģionu.

Pilnībā nepietiekošs ir specializēto darbnīcu pakalpojums, kas pieejams tikai vienā vietā – Jelgavas pilsētā.

Balstoties uz veikto esošās situācijas analīzi un no tās izrietošajiem secinājumiem, ir izvirzīti priekšlikumi esošo vispārējo un sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai.

  1. Uzlabot vides pieejamību personām ar FT. Ņemot vērā esošo situāciju, ka nav nodrošināta pilnīga pieejamība veselības, izglītības, sporta un citām iestādēm, dažādās prasības personām ar dažādiem traucējumiem (kustību, redzes, dzirdes), likumdošanas izmaiņas un vienotas, visaptverošas kontroles trūkums, būtu nepieciešama sistēmiska pieeja šī jautājuma atrisināšanai, jo ar atsevišķu ES projektu un sabiedriskām aktivitātēm sistēmu nevar sakārtot.
  2. Attīstīt un pilnveidot iekļaujošas izglītības pieejamību. Lai arī ir izveidota laba bāze ar speciālās izglītības programmām, sistēma ir attīstāma un pilnveidojama, lai personām ar dažādiem traucējumiem (redzes, dzirdes, fiziskās attīstības, garīgās, utt.) nodrošinātu izglītību maksimāli tuvu viņu dzīves vietai visos izglītības līmeņos (pirmsskolas, sākumskolas, pamatskolas, vidusskolas).
  3. Palielināt veselības speciālistu pieejamību. Speciālistu prakses vietas ir ļoti izteikti koncentrētas bijušo rajonu centros, kas nozīmē, ka speciālisti, kas visbiežāk minēti mērķa grupas personu izvērtējumos, ir pieejami tikai konkrētās vietās, un novadu iedzīvotājiem vairumā gadījumu ir jāmēro tāls ceļš, lai varētu saņemt šo speciālistu pakalpojumus, piemēram, Neretas, Pļaviņu, Viesītes un Jēkabpils novados vērojama izteikta speciālistu neesamība.
  4. Specializēto darbnīcu attīstīšana. Tā kā Zemgales plānošanas reģionā ir ierobežotas izglītības iespējas pilngadīgām personām ar GRT, darbam nepieciešamo prasmju apguvei, it īpaši daļai, kura nevar iekļauties vispārizglītojošās izglītības sistēmā, nepieciešams veidot profesionālo prasmju apguves un profesionālās rehabilitācijas programmas dienas aprūpes centros vai citos atbilstošos pakalpojumu sniegšanas punktos. Ir nepieciešams attīstīt specializētas darbnīcas, kur cilvēki ar GRT var apgūt darba prasmes.
  5. Subsidēto darba vietu skaita palielināšana. Kā viena no reālākajām iespējām personu ar GRT iesaistei darba tirgū būtu NVA nodrošināto subsidēto darba vietu izmantošana. Tomēr, lai tas īstenotos, nepieciešama aktīva NVA iesaiste informācijas izplatīšanā, kā arī sadarbības veicināšanā starp mērķa grupu un darba devējiem. Šajā procesā varētu palīdzēt augstākā līmeņa subsidētās nodarbinātības un deinstitucionalizācijas procesu savstarpēja sinhronizācija un koordinācija. Šeit būtu nepieciešama gan LR LM kā par nozari atbildīgās iestādes, gan pašvaldību, kuras atbildīgas par DI procesa īstenošanu, NVA un darba devēju cieša savstarpēja mērķorientēta sadarbība.
  6. Veicināt NVO iesaisti. Būtisks elements personu kvalitatīva brīvā laika nodrošināšanā ir nevalstisko organizāciju, īpaši SLO darbība. Lai mērķa grupas personu integrēšana sabiedrībā būtu veiksmīga, NVO un SLO skaits būtu jāpalielina, it īpaši lauku teritorijās, kur personu iesaistes iespējas šobrīd ir mazākas.
  7. Paaugstināt mērķa grupas informētības līmeni. Kā galveno šķērsli pakalpojumu izmantošanā pakalpojumu saņēmēji min informācijas trūkumu. Mērķa grupu specifikas dēļ personu spējas patstāvīgi uzzināt un izprast viņiem pieejamos pakalpojumus ir ierobežotas. Personām var trūkt motivācijas un nebūt informācijas par iespējām saņemt un izmantot pakalpojumus. Veicinot personu interesi, palielināsies pieprasījums pēc pakalpojumiem, kas var kalpot par iemeslu tālākai sociālo pakalpojumu sniedzēju aktivitātei sociālo pakalpojumu nodrošināšanā un attīstīšanā.
  8. Veicināt sabiedrības izpratni par mērķa grupas personām. Sabiedrības noliedzošā attieksme var būt par pamatu personas nespējai vai nepatikai izmantot gan sociālos, gan vispārējos pakalpojumus, kā rezultātā pat pakalpojumi, kas pastāv, līdzcilvēku neiecietības dēļ mērķa grupas personām var nebūt pieejami. Šādu apstākļu ietekmē sabiedrības izpratnes trūkums noved pie darba devēju zemās intereses nodarbināt personas ar GRT un invaliditāti, kā rezultātā samazinās mērķa grupas personu spēja sevi nodrošināt.
  9. Atvēlēt pietiekamu finansējumu kvalitatīvu un pieejamu pakalpojumu nodrošināšanai atbilstoši personu vajadzībām. Pašvaldībām svarīgi apzināties nepieciešamību attīstīt sociālos pakalpojumus un novirzīt tiem finansējumu, lai tie būtu kvalitatīvi un pieejami ikvienam. Ilgtermiņa finansējuma avotus var nodrošināt, vienīgi palielinot sociālajiem pakalpojumiem paredzētā finansējuma īpatsvaru pašvaldības budžetā vai arī paredzot mērķdotācijas no valsts budžeta. Pakalpojumu sniedzēji kā galveno problēmu ir norādījuši finansējuma trūkumu, kas tiešā veidā ietekmē arī infrastruktūras un telpu trūkumu vai nespēju šos objektus attīstīt.
  10. Attīstīt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā iesaistīto personālu. Cilvēkresursi ir nepieciešami, lai pakalpojumu varētu izveidot un uzturēt, tātad nodrošinātu tā pieejamību. Esošajiem darbiniekiem nepieciešams nodrošināt apmācības darbā ar mērķa grupas personām, iekļaujot tādus jautājumus kā mērķa grupas personu un to vajadzību identificēšana, pakalpojumu satura izveide, darba specifika un metodes darbā ar katru no mērķa grupām, kā arī personu dzīves kvalitātes novērtēšanas metodes.

Informācija par sociālajiem dienestiem pašvaldībās: