Trešdiena, 29 Aprīlis 2020 08:55

Zemgalei un tās pierobežai jākļūst vēl zaļākai

Šajās dienās būs pagājuši tieši divi gadi, kopš Jelgavas novada Lielvircavas muižā, projekta vadošais partneris, Zemgales Plānošanas reģions, ar partneriem no Baltijas Vides foruma, Jelgavas, Bauskas un Rundāles novada pašvaldības, kā arī kaimiņzemes Lietuvas Biržu rajona pašvaldības, Biržu un Žagares Reģionālā parka direkcijas parakstīja līgumu par sadarbības projekta īstenošanu, kas vērsts uz zaļās infrastruktūras pilnveidošanu zemieņu upju ainavā.

LATLIT logo LAT full RGB

Šogad aprīlī Biržos vajadzēja notikt plašai konferencei – spraigai domu apmaiņai par sasniegtajiem rezultātiem Interreg V-A Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam atbalstītā projekta LLI-291 “Zaļās infrastruktūras pilnveidošana zemieņu upju ainavā” (ENGRAVE) ieviešanā. Diemžēl globālās pandēmijas ietekmē iecerētā konference nenotika paredzētajā formātā, taču cienījamo lektoru sagatavotās prezentācijas iespējams noklausīties tiešsaistē interneta vidē šajā saitē. Projekta ieviešanas laikā ir stiprināta sadarbība starp valsts pārvaldes iestādēm un zinātniekiem, pilnveidotas pašvaldību un reģionālo institūciju darbinieku zināšanas par to, kā ieviešami upju veidotās zaļās infrastruktūras apsaimniekošanas pasākumi un labās prakses piemēri Zemgalē un Ziemeļlietuvā, kā arī Lielbritānijā. Par vērtīgu ieguvumu jāuzlūko izstrādātā metodoloģija reģionālo un vietējo ainavu un zaļās infrastruktūras plānošanā zemieņu teritorijās. Tādējādi Zemgale ir pirmais reģions Latvijā, kur izstrādāts un apstiprināts Reģionālais ainavas un zaļās infrastruktūras plāns 2020.-2027.gadam, kurā integrēti Eiropas Ainavu konvencijā ietvertie uzdevumi, uzsverot, ka ainavām ir nozīmīga loma arī kultūras, ekoloģijas, vides un sociālajā jomā. Turklāt ainavas ir saimnieciskajai darbībai labvēlīgs resurss, jo sekmīga to aizsardzība, pārvaldība un plānošana var radīt jaunas darba vietas.

Zemgales ainavas identitāti veido, piemēram, intensīvi apstrādāti auglīgi tīrumi ar plašu skatienu tālumā, līdzena virsma un blīvs upju tīkls ar gleznainām ielejām un smilšainiem pacēlumiem. Zemgales ainavā lieliski ieaužas arī lieli augļu dārzi, polderi, ražotnes, viensētu puduri, mežu masīvi, palieņu pļavas, purvu mitrāji un citi nozīmīgi ainavas elementi. Ainavas un zaļās infrastruktūras attīstības scenāriji un pārvaldības risinājumi ietverti arī ar projekta atbalstu izstrādātajā Bauskas pilsētas upju ainavas tematiskajā plānojumā. Baušķenieki iegādājušies pļāvēju – amfībiju un veikuši aizaugušo ūdensceļu tīrīšanu Mūsā un Mēmelē. Savukārt Jelgavas novadā sadarbībā ar LLU zinātniekiem veikts unikāls pētījums par Svētes upi 65,4 kilometru garā posmā no robežas ar Tērvetes novadu līdz ietekai Lielupē. Pētījums ietver upes palienes izolīniju kartes un gultnes 3D modeļa izveidi, ūdens līmeņa un caurplūduma monitoringu, piesārņojuma un krastu erozijas kartes izveidi. Novada vides aktīvisti noorganizējuši vairākas talkas Svētes gultnes un krastu tīrīšanā, šajā un vēl citās mazajās upēs veicinājuši laivošanas aktivitātes.

Praktiska rosība zaļās infrastruktūras pilnveidošanā, projekta ieviešanas laikā, notikusi arī Rundāles novadā, kur Mežotnes Arheoloģiskajā kompleksā labiekārtota gājēju taka uz Vīna kalnu, kas ik gadu uzņem Pilskalna svētku viesus, vietā ar sevišķi izteiksmīgu Lielupes ainavu. Tāpat zaļās infrastruktūras atjaunošana un pilnveidošana, izveidojot gājēju un riteņbraucēju taku gar Apašķu upi, notikusi Biržu pilsētā, kā arī ar karsta kritenēm bagātajā Biržu rajona Karajimiškio ciemā. Projekta partneru kopīgi rīkotajā talkā Žagares parka apkaimē ierīkots jaunu ķiršu stādījums, kas nākotnē izcels un bagātinās vietējo ainavu tradicionālā Ķiršu festivāla laikā. Šie un vēl citi notikumi plaši atspoguļoti video filmā, kas ar projekta atbalstu ieskaņota latviešu, lietuviešu un angļu valodā un jau tagad ir viens no skatītākajiem sižetiem gan partneru interneta vietnēs, gan sociālajos tīklos.

Projekta kopējais finansējums ir 583 300,34 eiro, tostarp ERAF finansējums – 495 805,26 eiro.

Ar projekta rezultātiem var iepazīties Interreg Latvija-Lietuva programmas mājas lapā sadaļā “Project results”.

 

Informāciju sagatavoja:
Juris Kālis
Zemgales Plānošanas reģiona
Sabiedrisko attiecību speciālists