Turpinot Zemgales Plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības attīstības centra iniciēto publikāciju sēriju “Pagastu stāsti”, kas vēstī par uzņēmējdarbības vidi atsevišķos pagastos, jau agrāk publicētajiem stāstiem par Vilces, Gailīšu, Iecavas, Stelpes un Kokneses pagastu, šoreiz piepulcējas īss apskats par Cenu pagasta redzamākajiem uzņēmējiem Ozolnieku novadā. Teritorijas platības ziņā (12 075 ha) Cenu pagasts novadā ieņem vidējo pozīciju starp Salgales un Ozolnieku pagastiem, taču iedzīvotāju skaita ziņā šī gada sākumā turējās līdera statusā ar vairāk kā 4 670 iedzīvotājiem. Uzreiz jāteic, ka pagastā dažādās biznesa jomās sekmīgi darbojas virkne jau pamanīti un labi zināmi uzņēmumi, kuru produkcija vai sniegtie pakalpojumi iemantojuši patērētāju atzinību Latvijas un atsevišķos gadījumos arī kaimiņvalstu tirgos.
“Green Wing”
Ar biznesa pieredzi apveltītajiem uzņēmumiem aizvien drošāk līdzās nostājas kāds jauns, vēl brīvu nišu meklējošs uzņēmums. Ar vienu no tādiem – dabīgās augu kosmētikas ražošanas uzņēmumu “Green Wing” arī sākam mūsu improvizēto ceļojumu pa Cenu pagastu. Ar jaušamu enerģiju un radošu izdomu apveltītā uzņēmēja Ance Dandena ar lielu aizrautību stāsta par nelielās, savrupmājā iekārtotās ražotnes tapšanas vēsturi un attīstības tendencēm, vienlaicīgi uzsverot galveno ieguvumu – rasto iespēju eksperimentēt un īstenot ne vienu vien savu sapni par kāda nebijuša produkta izstrādi, par iespēju būt tiešā un netiešā saskarsmē ar dabu. Piedāvājumu klāstā, kas pie patērētājiem nonāk interneta veikalā, lielākos vai mazākos gadatirgos, pārsvarā Zemgales un Kurzemes apvidū, arī videi draudzīgu produktu tirgotavās vai kosmētikas studijās Rīgā, Jelgavā, Dobelē un Cēsīs, dominē daudz un dažādi ziedu destilāti ar asinszāles, biškrēsliņa, pelašķa, piparmētras, kumelītes, rozes, vīgriezes, smiltsērkšķa, meža avenes un vēl citu dabas produktu atsvaidzinošo aromātu. Tāpat patērētāji iecienījuši arī citus zīmola “Green Wing” produktus – sejas un ķermeņa kopšanas līdzekļus, tostarp augu eļļas, maskas, lūpu balzāmu. Vasarā ikviens interesents, iepriekš piesakot vizīti, var apmeklēt Ances valstību Ievu ielā, kas meklējama pagasta apdzīvotā vietā Iecēnos, uzzināt ko jaunu par dabiskās kosmētikas radīšanas noslēpumiem, piedāvājot pašam pagatavot savu unikālo produktu ādas kopšanai.
“Iecēnu delikateses”
Turpat netālu šosejas Rīga – Jelgava apvedceļa malā pamanāma norāde uz veikalu “Iecēnu delikateses”, kas ir skaista guļbūves ēka, kur zem viena jumta izvietota gaļas pārstrādes ražotne un maizes ceptuve. Savukārt pārdotavas zālē, kuras interjeru veido ozolkoka mēbeles, pašu darināti plaukti, gaismekļi, ceļinieku un apkaimes iedzīvotāju ērtībām uzņēmums piedāvā svaigu gaļu, malto gaļu, dažādus izstrādājumus grilam, blakus cehā ražotos augstākās kvalitātes kūpinājumus un desas, reizēm arī medījumus. Līdztekus tam veikalu piepilda no Latvijā audzētiem graudiem svaigi ceptas maizes un smalkmaizīšu aromāts, kas vēl siltas nonāk apmeklētāju iepirkumu grozā. Savukārt sieru, zaļumus un saldumus, kā arī citas ikdienā pieprasītas preces veikals iepērk no tuvākas un tālākas apkaimes lauku uzņēmumiem un saimniecībām, jo vēlas atbalstīt vietējos ražotājus. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Uldis Pauče ne bez lepnuma uzsvar, ka “Iecēnu delikateses” ir mūsdienīgs ģimenes radīts gaļas produktu ražošanas uzņēmums, bet lai produkts būtu gards, svarīgs ir ne tikai pagatavošanas veids, bet arī tas, no kādām izejvielām tas gatavots. Tāpēc “Iecēnu delikateses” ilgstoši sadarbojas ar vietējiem gaļas lopu audzētājiem, kuriem ir svarīgi lai dzīvnieki būtu turēti un auguši bioloģiskos apstākļos. Katram produktam ir savs stāsts, rūpīgi izstrādātas receptes un tehnoloģija, īpaši piemeklētas garšas, jo ražojam kā priekš sevis, - īso ekskursu uzņēmumā noslēdz Uldis Pauče. Iecēnu produktus patērētāji var novērtēt arī Rīgā, Bauskā, Dobelē, Jelgavā un vēl citās vietās, kur laiku pa laikam ieripo izbraukuma tirdzniecības busiņš.
“Zemgales poniji”
Ne vienā vien Jelgavas, Ozolnieku un Jelgavas novada piedāvātajā tūrisma maršrutā, sevišķi ģimenēm ar bērniem domātajos, ietverts arī Cenu pagasta Brankās meklējamais mini zooloģiskais dārzs “Zemgales poniji”. Īstenībā tā ir savdabīga lauku sēta ar dzīvojamo māju, vairākām saimniecības ēkām, daudzām nojumēm atsevišķi norobežotos aplokos plašā teritorijā. Aktīvās atpūtas cienītājiem, ekskursantiem un citiem interesentiem uzņēmēja Karīna Ausekle – Ižika, līkumojot pa rūpīgi iekoptiem celiņiem un taciņām, ik pēc brīža gan pavisam tuvu pieejot, gan attālināti iepazīstina ar kādu no dārza iemītniekiem, stāta par to izcelsmi, raksturu un turēšanas smalkumiem. Te var sastapt ponijus, ēzelīšus, pundurkaziņas un punduraitiņas, arī pundurruksīšus, vistiņas, miniatūros, ļoti ātri skrejošos zirgus, vairāku krāsu alpakas un citu eksotisku sugu pārstāvjus. Mūsu apciemojuma laikā viens no dārza lepnumiem – lama bija ievietota īpašā nožogojumā ar uzrakstu “Frizētava”, jo pēc neilga brīža saimniece patiesi gaidīja ierodamies frizieri, kas pašreizējā jūnija svelmē lamai ir sevišķi gaidīts notikums. Teritorijā ir piknika vieta, rotaļu laukums, namiņš dažādu svinību rīkošanai, rasta iespēja vizināties ar poniju vai ēzelīti, vērot zivju draiskošanos vietējā dīķa ūdens spogulī. Taču galvenais, kas šeit saista gan pašu Karīnu, gan viņas ciemiņus, ir īsta lauku vides idille un ainavas krāšņums ar dižiem ozoliem un bioloģisko daudzveidību dabīgās pļavās.
SIA “UPPE”
Ja jau esam Cenu pagasta Brankās, vērts iegriezties stikla konstrukciju projektēšanas, ražošanas un montāžas uzņēmumā SIA “UPPE”, ko 2017. gadā Ozolnieku novada pašvaldība izvirzīja apbalvojumam “Gada uzņēmējs Zemgalē”. Kādreizējā Jelgavas rajona sovhoza “Lielupe” administrācijas un darbnīcu ēkā pirms vairāk nekā 10 gadiem, tobrīd četri uzņēmīgi novada iedzīvotāji nolēma ierīkot biroja un ražošanas telpas, lai ķertos pie visai pārdrošu ieceru piepildīšanas. Kopš tā laika uzņēmumā nodrošinātas vairāki desmiti darba vietu, augusi un pilnveidojusies speciālistu – domubiedru komanda, ieviestas jaunas tehnoloģijas, sakārtota apkārtējā vide, bet galvenais – zīmols “UPPE” kļuvis pamanāms un pieprasīts Latvijas un Ziemeļeiropas tirgū. Paši “Uppieši” akcentē – “Mūs aizrauj izaicinājums un unikālais. Tāpēc reizēm nav viegli, bet tieši tas ir mūsu dzinējspēks. Stratēģiski realizējot ideju, mums svarīgas ir trīs vērtības, kas rakstāmas ar lielo burtu - Komanda, Atklātība un Precizitāte.” Produkcijā dominē ārējās alumīnija rāmju un koka rāmju stiklotās konstrukcijas, kā arī iekšējās stikla konstrukcijas starpsienām, durvīm, margām ar gaumīgu, mūsdienīgu dizainu, lielisku gaismas caurlaidību. Specifiskākie pasūtījumi bijuši fabrikas “Laima” muzejam, Ventspils Mūzikas skolai, tirdzniecības centram “Alfa”, Hanzas peronam, koncertzālei “Lielais dzintars” Liepājā, vairākām sabiedriskām un privātām celtnēm Norvēģijā un Somijā, kā arī mūsu reģionā – restorānam “Zoltners” Kroņaucē.
Lauku sēta “Caunītes”
Pagastā ir vēl viens, skaistā meža ielokā paslēpies, lauku tūrisma nozarē jau atzīts un augstu novērtēts tūrisma objekts “Caunītes”, vieta kur saimniece Santa Rubene ciemos aicina visus tos, kuri vēlas dziļāk izprast un baudīt senlaicīga dzīves veida tradīcijas apvienojumā ar mūsdienīgām. Īpašai noskaņai atjaunotajā klēts ēkā kalpo ar malku kurināmā maizes krāsns, vēsturisku lietu kolekcija, pārdomāts, mājīgumu raisošs telpu interjers un mēbeļu kopums. Ne velti 2017. gadā “Caunītēm” piešķirta asociācijas “Lauku ceļotājs” un Kultūras ministrijas iedibinātā balva “Latviskais mantojums”, bet vēl gadu vēlāk arī “Zaļais sertifikāts” – videi draudzīgas saimniekošanas apliecinājums. Ikviena viesošanās “Caunītēs” tiek iepriekš plānota, vadoties no apmeklējuma tēmas. Visbiežāk ciemiņi kā pamattēmu izvēlas saldskābmaizes cepšanu, ko pavada īss stāstījums par sētas vēsturi, graudu malšana rokas dzirnavās un citas interesantas nodarbes, arī putnu vērošana tiešraidē un izkustēšanās rotaļu laukumā. Citas tēmas parasti ir saistītas ar latvisko gadskārtu ritmu un konkrēto gadalaiku, ar atbilstīgiem ticējumiem, dziedāšanu, rotaļās iešanu, masku un puzuru veidošanu, sveču liešanu.
Kazkopības saimniecība “Līcīši”
Uzņēmums SIA “Līcīši” dibināts jau pērnā gadsimta beigās, bet kopš 2005. gada pievērsies bioloģiskā kazas piena produktu pārstrādei un savulaik bijis viens no pirmajiem un lielākajiem šāda veida uzņēmumiem Latvijā. Patlaban “Līcīšu” fermā mīt aptuveni 200 kazu, no kurām piena devējas ir aptuveni puse, pārējie ir šopavasar dzimušie kazlēni un šķirnes āži. Tā kā pasterizētā piena, kefīra, svaigā un mīkstā siera, kā arī siera eļļā pieprasījuma nodrošinājumam vajag ievērojami vairāk piena, to papildus iepērk vēl divās citās līdzīga rakstura saimniecībās. “Līcīšu” produkcija ne reizi vien prezentēta dažādās izstādēs un gadatirgos, tā pieejama vairāku lielveikalu tīklos un specializētajās bioloģisko produktu pārdotavās, ir veselīgs uzturlīdzeklis gan pieaugušajiem gan bērniem. Kazkopības fermā “Līcīši”, kas atrodas Cenu pagastā, gleznainā Misas upes krastā, sākuma posmā veiksmīgi saimniekoja Māra un Aivars Liepiņi, taču tagad vecāku prasmes un pieredzi pārņēmusi viņu meita Līga Marcinkoniene, bet vecāki vairāk pievērsušies mazbērnu auklēšanai, kuru Liepiņu četru bērnu ģimenē nu ir krietns pulciņš. Līga, izrādot kazu jaunāko laiku mītni, mehanizētās slaukšanas, piena savākšanas un dzesēšanas ierīces, piemetina, ka iegādāties svaigus piena produktus “Līcīšos” ne reti ierodas jaunās māmiņas, kuras pašas savulaik izaugušas šos produktus lietojam. Uzņēmuma darbs novērtēts ar Zemkopības ministrijas rīkotā konkursa “Sējējs” balvu, kļuvis par vienu no pirmajiem “Lauku ceļotāja” un Kultūras ministrijas cildinājuma “Latviskais mantojums” ieguvējiem, turpina darboties tūristu un ekskursantu uzņemšanā, lauku pirtiņā piedāvā telpas dažādu saviesīgu pasākumu rīkošanai.