Zemgales plānošanas reģions glabā ne vienu vien īstu pērli! Līdzās labi zināmiem galamērķiem te atrodamas arī pilis un muižas, kuras, iespējams, vēl neesi iepazinis, bet kuras noteikti ir vērts iekļaut savos ceļojumu plānos. Katra no tām pārsteidz ar savu raksturu, vēsturi, arhitektūru vai kādu īpašu „odziņu”, kas padara viesošanos neaizmirstamu.
Vecmēmeles muiža: Vecmēmeles muižas kungu māja celta 19.gs. otrajā ceturksnī, pārbūvēta 19.gs. 70. gados. Tās interjera apdarē dominēja vienkāršotas formas, piemēram, sienām un arī griestiem izmantoti gleznojumi, kas imitēja koka konstrukcijas. Vecmēmeles muižas īpašnieki gadu gaitā bieži mainījušies. No ēkas kompleksa saglabājusies kungu māja, kalpu lejas māja, galdnieka māja, divi pagrabi un labības klēts, kā arī rijas uz staļļa mūri. Vecmēmeles muižu atjauno un par pierobežas tūrisma objektu - vienlaikus muižas muzeju un viesu namu veido divi uzņēmīgi rīdzinieki..
Lielzalves muiža: Lielzalves muižas kungu māja jeb kādreizējā medību pils celta 1676. gadā, hercoga Jēkaba Ketlera laikā. Vairāk nekā trīs gadsimtu vēsturi šeit atklāj senie pagrabi, arkveida koridors, vēsturiskie interjera elementi, kā arī unikāls 19. gadsimta kamīns un podiņu krāsns Rožu zālē. Muižu apvij nostāsti par pazemes ejām un spokiem, bet mūsdienās tajā apskatāmas dažādas ekspozīcijas un tematiskās telpas. Vēsturisko ansambli papildina 1858. gadā celtā klēts un senais muižas parks.
Svitenes muiža: Svitenes muižas kungu māja sākotnēji celta 16. gadsimtā kā nocietinājuma pils, bet tagadējo klasicisma veidolu ieguvusi 19. gadsimtā grāfa Filipa Elmpta laikā. Tā tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām klasicisma pilīm Zemgalē, un tās iekštelpās daļēji saglabājusies greznā dekoratīvā apdare, īpaši iespaidīgajā pils salonā. Muižas ansambli papildina 10,2 hektārus plašs parks ar seniem kokiem un gleznainu dižskābaržu rindu, kā arī neogotiskā fon Elmptu dzimtas kapliča.
Bruknas muiža: Bruknas muižas ansamblis celts 18. gadsimta vidū, bet pašreizējo neoklasicisma veidolu ieguvis 19. gadsimtā. Līdz 1920. gadam muiža piederēja baronu Korfu dzimtai. Tā kā vēsturiskie interjeri nebija saglabājušies, mūsdienās tie atjaunoti ar radošu pieeju, iesaistoties mākslas studentiem un brīvprātīgajiem – īpaši izceļas bibliotēka un apgleznotā Ēģiptes zāle. Muižas apkārtni papildina dārzs, skulptūras un jaunuzceltā baznīca, bet Brukna kļuvusi arī par iecienītu mākslinieku pulcēšanās vietu.
Ālaves muiža: Zemgalē ir saglabājušās tikai 14 muižu kungu ēkas no koka un viens no tām Ālavē, Penkules pagastā. Reģionālās nozīmes arhitektūras piemineklis celts 19.gs. 2. pusē. Laika zoba nesaudzēta, Ālaves muiža, ar lielu vietējās kopienas līdziesaisti, ir ceļā uz atdzimšanu. Notiek nepārtraukts darbs pie vietas sakopšanas, tādēļ ciemiņus, kuri atgriezīsies atkārtoti, gaidīs jauni piedzīvojumi. Muižas parkā, kurā atrodamas 35 koku un krūmu sugas, no tām 22 svešzemju, apmeklētājiem pieejama interaktīva taciņa un iekopta ugunskura vieta.
Mežmuižas pils: Mežmuižas pils Augstkalnē celta neogotikas stilā un pilnībā pabeigta 1912. gadā. Gleznainā pils atrodas Svētes dzirnavezera krastā, un to ieskauj 12 hektārus plašs muižas parks ar 46 koku sugām. Mežmuižā vasaras pavadījis arī Rainis, kuram parkā uzstādīts piemiņas akmens. Pils apkārtne kopā ar seno parku, baznīcu un ezeru veido romantisku vēsturisko ainavu, bet kopš 1954. gada pilī darbojas Augstkalnes pamatskola.
Bramberģes muiža: Bramberģē ir viens no senākajiem muižu kompleksiem Zemgalē un Latvijā, kas sācis veidoties 16. gs. otrajā pusē un kurā līdz mūsdienām saglabājušās senākās muižas apbūves daļas. Muižas teritorijā atrodas Latvijā vienīgā un vecākā manierisma stila vārtu būve.
Staļģenes muiža: Staļģenes muiža veidojusies 16. gadsimtā, bet tās pils celta 1797. gadā klasicisma stilā pēc arhitekta Severina Jensena projekta. Līdz mūsdienām saglabājusies kungu māja, kalpu māja un parks. Šobrīd pilī darbojas Staļģenes vidusskola, bet pagraba telpās – Jaunsvirlaukas pagasta novadpētniecības muzejs. Muižas parku papildina latviešu gadskārtu aplis ar akmeņos iekaltām spēka un gadskārtu zīmēm, savukārt pa gājēju taku iespējams nokļūt līdz Lielupes krastam.
Gārsenes pils: Gārsenes pils jeb “Sēlijas pērle” celta 1856.–1860. gadā neogotikas stilā un vairākās paaudzēs bijusi baronu fon Budbergu dzimtas īpašums. Pilī saglabājušās vēsturiskas detaļas, tostarp grezna podiņu krāsns ar gleznojumiem, bet tās apkārtni veido plašs muižas komplekss un ainavisks parks ar neparastiem dabas objektiem. Mūsdienās pils vēsturi iespējams iepazīt arī ar digitālā gida un papildinātās realitātes palīdzību, dodoties leģendām apvītās Zilās dāmas meklējumos. Pilī apskatāmas ekspozīcijas un izstādes, kā arī iespējams nakšņot un rīkot dažādus pasākumus.
Marinzejas muiža: Marinzejas muiža ir 1845.–1847. gadā celtā grāfa Josefa fon der Borha vasaras pils un valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Vēlā klasicisma stilā veidotajā ēkā saglabājušās vēsturiskās krāsnis un daļa interjera apdares, savukārt kādreizējais skatu tornītis Otrā pasaules kara laikā nopostīts. Muižu ieskauj 19. gadsimta vidū veidots 5,14 ha plašs parks ar retām koku sugām, skaņu terapijas taku un gleznaino Marinzejas ezera krastmalu. Muižas iekštelpas iespējams apskatīt tikai ar iepriekšēju pieteikšanos.
Valdekas pils: Valdekas pils celta 17. gs. ārpus Jelgavas. 1848. gadā pili īpašumā ieguva Rekes dzimta, kura nolēma ēku pārbūvēt. Tādēļ 19. gadsimta 60. gados Kristofs Karlis fon der Reke ēku pārbūvēja neogotikas stilā. Pēckara gados, piedzīvojot vairākkārtēju iekštelpu pārbūvi, pils ir kalpojusi kā daudzdzīvokļu ēka, laboratorija, biroju ēka un bērnudārzs.
Villa Medem: Villa Medem ir 1818. gadā pēc arhitekta Ādama Berlica projekta celta Mēdemu dzimtas rezidence, ko būvējis grāfs Žanno fon Medems. Otrā pasaules kara laikā ēka izdega, taču vēlāk tika atjaunota, saglabājot tās vēsturiskās arhitektūras vērtības un sākotnējo fasādes veidolu. Muižai piekļaujas Uzvaras parks – vēsturiskā dārza daļa, kur savulaik sākās IV Vispārējo latviešu Dziesmu un mūzikas svētku gājiens un kas mūsdienās piemērots nesteidzīgām pastaigām un atpūtai.
