Šī gada janvāra beigās Dobelē aizvadītais darbseminārs "Enerģijas aprite šeit un tagad un pēc 10 gadiem" skaidri iezīmēja Latvijas enerģētikas nākotnes kursu. Galvenais mērķis ir pāreja no pasīvas enerģijas importētājvalsts uz aktīvu, decentralizētu un apritīgu ražošanu. Starptautiskā projekta “Energy Circle” ietvaros nozares eksperti meklēja praktiskus risinājumus, kā enerģētisko pašpietiekamību padarīt par realitāti.
Pašreizējā situācija: importētāju rēķinu paradokss
Latvija joprojām ir izteikta elektroenerģijas importētāja. Importa īpatsvars būtiski svārstās atkarībā no laikapstākļiem, dabasgāzes cenām un CO2 kvotu izmaksām. 2022. gada enerģētikas krīze spilgti parādīja Baltijas reģiona ievainojamību – ģeopolitiskā spriedze izraisīja vēl nebijušu cenu kāpumu un piegāžu traucējumus.
Eksperti vērš uzmanību uz tā dēvēto "elektrības rēķinu paradoksu":
Lai gan tehnoloģiju attīstība padara pašu enerģijas ražošanu lētāku, pieaug sistēmas uzturēšanas izmaksas (tīklu modernizācija un slodžu pārvaldība). Baltijas valstis par enerģijas importu ik gadu iztērē vidēji līdz 1 miljardam eiro. Ieviešot apritīgus risinājumus, šī nauda paliktu mūsu pašu tautsaimniecībā.
Aprites enerģija ir kā stratēģisks vairogs. Enerģijas aprite nav tikai inženiertehnisks jēdziens – tā ir kontrole pār resursiem un elastība tirgū.
Projekts “Energy Circle” kā galvenos pīlārus izceļ:
Biometāns: Latvijas teorētiskais potenciāls ir iespaidīgs (līdz 1000 GWh), tomēr pašreizējās jaudas sasniedz tikai pusi no 2030. gadam nospraustā mērķa.
Bateriju sistēmas (BESS): Šīs krātuves kalpo kā “drošības spilvens. Tās pasargā no cenu izteiktas svārstības un tīkla nestabilitātes patērētājiem, nodrošinot uzņēmumiem ražošanas proecesu nepārtrauktību.
Decentralizācija un energokopienas: Pašvaldības un uzņēmumi kļūst par aktīviem dalībniekiem, kas enerģiju ne tikai patērē, bet arī kopīgi ražo un koplieto.
Ceļā no plāna līdz realitātei galvenie šķēršļi iezīmējas brīdī, kad milzīgā interese par atjaunīgo enerģiju saskaras ar praktisko ieviešanu. Lai gan pieteiktās vēja enerģijas jaudas vien pārsniedz 14 GW, projektus kavē sarežģītais normatīvo aktu regulējums un bieži vien pretrunīgās dažādu institūciju prasības, kas apgrūtina inženiertehniski kompleksu objektu izstrādi. Situāciju vēl vairāk sarežģī līdzšinējais eneŗģijas aprites ilgtermiņa plānošanas trūkums, kurā dominējuši īstermiņa risinājumi un trūkusi cieša sinerģija starp pašvaldībām un privāto sektoru. Papildu vērība turpmāk būs jāvelta arī jaunajiem tiesiskajiem rāmjiem, jo 2025. gada decembrī spēkā stājies Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likums, kas paver iespēju jautājumus skatīt plašāk un komplementāri, ņemot vērā nozaru atbildību un pienākumu, lai sekmīgi visi kopā var pielāgoties klimata pārmaiņām.
Nākotnes perspektīva
Enerģētiskā neatkarība desmit gadu griezumā ir sasniedzams mērķis, ja tiks izmantoti “Energy Circle” piedāvātie instrumenti: stratēģiskā plānošana, konkrētas rīcības kartes un pilotprojektu testēšana reālos apstākļos.
Darbsemināra galvenā atziņa ir tāda, ka jautājums vairs nav par to, vai atjaunīgā enerģija atmaksājas. Jautājums ir – cik dārgi sabiedrībai un uzņēmējiem maksā nespēja plānot ilgtermiņā un palikšana atkarīgiem no neprognozējamiem importa rēķiniem?
Projekts “EnergyCircle” tiek īstenots “Interreg Baltijas jūras reģiona programma 2021. – 2027. gadam” ietvaros. Projekta kopējais budžets ir 2 991 850 EUR (t.sk. ES līdzfinansējums ir 2 393 480 EUR). Vairāk par projektu iespējams uzzināt: https://ej.uz/EnergyCircle
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Zemgales plānošanas reģions un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības viedokli.