Kas sievietēm bēglēm un imigrantēm jaunā valstī ir galvenie šķēršļi, iespējas un komunikāciju tīkli, kā veiksmīgi un ar rezultātiem pasniegt informāciju šai mērķa grupai un kādi ir nākamie soļi projekta ieviešanā – šie bija galvenie jautājumi projekta “CeMeWe” partneru sanāksmē Tartu, Igaunijā, kurā no 13.-15. maijam piedalījās projekta pārstāves no Zemgales plānošanas reģiona.
Būtisks partneru sanāksmes notikums bija darba grupa, kurā piedalījās imigrantes no Šrilankas, Latvijas, Baltkrievijas, Irānas, Ukrainas un citām valstīm. Sākumā sievietes tika aicinātas dot apzīmējumus Igaunijas darba tirgum pēc savas pieredzes trīs kategorijās – pozitīvi, negatīvi un neitrāli. Kā pozitīvas pazīmes norādītas patīkams satraukums, radošums, pārsteigums, atbalsts, digitalizācija. Kā neitrālas – laiku patērējošs, pūļu pilns, spontāns, bet kā negatīvas norādītas šādas asociācijas – vilšanās, neveiksmes, ilgums, izaicinoši, sarežģīti, neapmierinoši, profesionālās realizācijas trūkums.
Savukārt galvenajai darba grupas diskusijai tika izvēlēts World Cafe diskusiju formāts, kas paredz, ka pie katra semināra galdiņa tiek apspriesta viena tēma, un semināra dalībnieces ik pēc laika pārsēžas. Galvenās tēmas bija – prasmes, tīklošanās, šķēršļi un iespējas. Kā galvenie šķēršļi tika akcentēti digitālās prasmes, neziņa par nākotni, atbalsta pārtraukšana (pēc konkrēta perioda), prasmju neattīstīšana, pat pārāk augsta iepriekšējā kvalifikācija, dažkārt nepieciešamība pieņemt sasteigtus lēmumus. Kā iespējas minētas – mācīties un arī mācīt citus, sākt strādāt zemāka līmeņa profesijā, lai augtu savā kvalifikācijā, pierādīt savas prasmes, kā arī iespēja strādāt attālināti, tādējādi apvienojot profesionālo un mājas soli. Kā viens no galvenajiem aspektiem prasmju tematā tika atzīmēts savu spēju apzināšanās, identificēšana un spēja tās pielietot. Savukārt tīklošanās tika izdalīta četrās daļās – ģimene un draugi; starptautiskas grupas un pasākumi (neformāli); profesionālie tīkli un valsts/pašvaldības atbalsts (formāli), kā arī paša cilvēka iniciatīvas dēļ radītie tīkli (CV izsūtīšana, vizītkaršu izsniegšana u.tml.).
Pasākuma dalībnieces norādīja vēl citas aktivitātes, kas varētu veicināt nodarbinātību – prakses iespējas, lai gūtu pirmo pieredzi, darba grupas vai treniņi par to, kā meklēt un atrast darbu, komunikācijas aizas ar darba devējiem pārvarēšana.
Projekta partneru sanāksmes laikā notikušas arī vērtīgas tikšanās. Viena no tām bija ar Igaunijas Bēgļu padomes pārstāvi Grētu Karelsoni (Grete Karelsohn), kura sniedza prezentāciju par šo iestādi. Viņa stāstīja gan par padomes ikdienas uzdevumiem, gan informēja par tās funkcijām no projekta skatu punkta – nodarbinātības jautājumiem. Igaunijas Bēgļu padome sniedz atbalstu ne tikai uzņēmējdarbības un profesionālās nodarbinātības jautājumos, bet palīdz arī tad, ja saņemts noraidījums – māca, kā to pieņemt, samierināties un strādāt tālāk, lai sasniegtu savus mērķus. Tāpat padome veido sadarbības tīklu ar uzņēmumiem, kas nākotnē varētu būt potenciālie darba devēji. Tā, piemēram, izveidojusies veiksmīga sadarbība ar IKEA.
Tāpat vērtīga bija prezentācija no sociālā uzņēmuma – ēdinātāja “Köömen”, kura pārstāvis stāstīja par savas uzņēmējdarbības idejas rašanos un palīdzības sniegšanu imigrantēm. Uzņēmējs uzsvēra, ka bēgles jūt vajadzību dot atpakaļ jeb sniegt pienesumu sabiedrībai, kurā tās dzīvo, jo bieži vien tās pārņemot sajūta, ka viņas tikai ņem – finansiālo atbalstu, konsultācijas un citu palīdzību. Darbs ir veids, kā sevi piepildīt un palīdzēt sabiedrībai, kas tevi ir atbalstījusi. Šajā ēdināšanas uzņēmumā sievietes (vairums darbā pieņemto cilvēku ir tieši sievietes) strādā sešus mēnešus, kuru laikā apgūst visas vajadzīgās prasmes darbam kafejnīcā, mācās igauņu valodu un darba kultūru. Sievietes gūst reālas prasmes un arī praktisku darba pieredzi, kas var palīdzēt nākamajos darba meklējumos. Šajā uzņēmumā strādāt aicinātas arī imigrantes ar zināšanām citās ar uzņēmējdarbību saistītās jomā kā, piemēram, grāmatvedība, fotogrāfija, reklāma, sociālo tīklu pārvaldība u.tml.
Foto: Andra Marta Bebre