Vēsturisko kūdras ieguves vietu izvērtējumā Zemgalē mērķtiecīga revitalizācija ieteikta 243 hektāru platībā. Izvērtēto teritoriju saimnieki ir izrādījuši atsaucību un interesi par savu zemju sakārtošanu, tādēļ teju pusei no šīm platībām jeb 116,2 hektāriem šobrīd uzsākta bezmaksas revitalizācijas stratēģiju izstrāde. Šie dokumenti palīdzēs īpašniekiem precīzāk izvērtēt turpmākās izmantošanas iespējas un sagatavoties Eiropas Savienības (ES) finansējuma piesaistei.
Līdzīga tendence vērojama arī valsts mērogā. Stratēģiju izstrādi projekta “Atbalsts vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai” ietvaros organizē Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pārējiem plānošanas reģioniem. Latvijā kopumā šajā projektā inventarizēti vairāk nekā 9000 hektāru vēsturisko kūdrāju, no kuriem revitalizācija ieteikta 2166 hektāros. Saņemot zemes īpašnieku piekrišanu, stratēģijas šobrīd top aptuveni 989 hektāriem visos četros iesaistītajos reģionos – Zemgalē, Vidzemē, Latgalē un Kurzemē. Vienlaikus jāatzīmē, ka atbalsta dokumenti netiek izstrādāti teritorijām, uz kurām attiecas princips “piesārņotājs maksā”.
Dati par Zemgalē iesaistītajām teritorijām liecina, ka vislielāko ieinteresētību izrādījuši tieši privāto zemju īpašnieki. Reģionā stratēģijas top kopumā 20 zemes vienībām. No tām teju 105 hektāri ir fizisku personu īpašumi, kas apstiprina iedzīvotāju vēlmi sakārtot savas zemes un atgriezt tās saimnieciskajā vai dabas apritē. Līdztekus privātīpašniekiem šajā procesā piedalās arī juridiskas personas, kuru īpašumos revitalizācija plānota 7,3 hektāru platībā, un pašvaldības, kas stratēģiju izstrādei virza 3,9 hektārus. Teritoriāli visplašāk pārstāvēts ir Bauskas novads, kur atjaunojamās platības atrodas Vecumnieku, Vecsaules un Bārbeles pagastos (kopumā vairāk nekā 115 hektāros). Neliela daļa teritoriju atrodas arī Jelgavas novada Kalnciema pagastā.
Stratēģiju izstrāde ir nākamais posms pēc vēsturisko kūdras ieguves vietu inventarizācijas. Lai precizētu teritorijām piemērotāko revitalizācijas veidu, eksperti veiks papildu izpēti dabā – vērtēs atlikušā kūdras slāņa dziļumu, gruntsūdens līmeni, meliorācijas sistēmas, kā arī aprēķinās iespējamo siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinājumu un ņems vērā īpašnieka ieceres. Atkarībā no konkrētās vietas apstākļiem Zemgalē kā biežākie rīcības scenāriji rekomendēti purviem raksturīgu ogu (lielogu dzērveņu un krūmmelleņu) audzēšana un apmežošana, bet atsevišķās vietās – renaturalizācija jeb purva ekosistēmas atjaunošana. Izstrādātajā dokumentā īpašnieks saņems detalizētu rīcības plānu: nepieciešamo dokumentāciju, praktiskos darbus un to secību, indikatīvās izmaksas un teritorijas apsaimniekošanas plānu turpmākajiem 15 gadiem.
Stratēģijas ir rekomendējošas un neradīs zemes īpašniekam pienākumu tajās piedāvātos risinājumus īstenot. Tomēr, ja tiks pieņemts lēmums teritoriju sakārtot, stratēģijā apkopotā informācija būs izmantojama projektu sagatavošanai un Taisnīgas pārkārtošanās fonda (TPF) atbalsta piesaistei. Finansējums revitalizācijas darbu īstenošanai paredzēts nākamajās TPF projektu atlases kārtās, kuru izsludināšana provizoriski plānota 2026. gada ceturtajā ceturksnī. Pašvaldībām vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai būs pieejami 2,01 miljons eiro, savukārt privātajiem zemes īpašniekiem – 15,07 miljoni eiro.
Jautājumiem: Anna Builo-Hoļme, projekta vadītāja Zemgales plānošanas reģionā, t. +371 27000470, anna.builo@zpr.gov.lv
Projekts “Atbalsts vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai” tiek īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam Taisnīgas pārkārtošanās fonda specifiskā atbalsta mērķa 6.1.1. “Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos” pasākuma 6.1.1.1. “Atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā” ietvaros. Plašāk par projektu: https://www.zemgale.lv/lv/projekts/atbalsts-vesturisko-kudras-ieguves-vietu-revitalizacijai
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Zemgales plānošanas reģions, un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības oficiālo nostāju.