Starptautiskais kultūras tūrisma maršruts “Baltu ceļš” Latvijā un Lietuvā pazīstams jau vairākus gadus, taču, laikam ritot, pārvērtības vērojamas gan tā apskates objektos, gan tūristiem sniegto pakalpojumu klāstā un ceļošanas paradumos, bet mūsdienīgu tehnoloģiju pieejamība dažādās dzīves jomās sniedz arī jaunas iespējas Baltu sentautu kultūrvēstures un tradīciju izzināšanā, saglabāšanā un popularizēšanā. Tāpēc sadarbības partneri no Zemgales, Kurzemes un Ziemeļlietuvas turpina aizpērn sāktā Interreg V-A Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020. gadam atbalstītā projekta LLI-447 “Starptautiskā kultūras tūrisma maršruta “Baltu ceļš” atpazīstamības veicināšana”(EXPLORE BALTS) ieviešanu.
Lai dažādotu sniegtos pakalpojumus un paaugstinātu to kvalitāti, viens no projekta partneriem, Zemgales Plānošanas reģions (ZPR), tieši tagad ziemā – šķietamas dīkstāves mēnešos, organizē vairāku dienu mācības topošajiem un esošajiem tūrisma gidiem. Atsaucība ir negaidīti liela, mācības uzsākuši vairāk nekā 60 interesentu, kuri jau pirmajās nodarbībās, tiesa attālināti, tikās ar erudītiem zinātniekiem - vēsturniekiem Andri Šnē un Gunti Zemīti, kāri tvēra viņu sniegtās zināšanas par zemgaļu un sēļu izcelsmi un identitāti, par Baltu sentautu materiālās un nemateriālās kultūras vērtībām, par vēsturē spilgtākajiem kara vadoņiem. Savukārt Tērvetes Vēstures muzeja vadītājs, vēsturnieks Normunds Jērums raksturoja “Baltu ceļā” iekļautos apskates objektus, izceļot, piemēram, Zebrus ezera apkaimes unikalitāti, Spārnu pilskalna ainaviskumu, Aizkraukles, Bauskas, Dobeles, Jelgavas, Jēkabpils muzeju ekspozīcijās atspoguļoto arheoloģisko mantību.
Par pēdējā laika novitāti maršrutā kļūs jaunā vēstures ekspozīcija Dobeles Pils kapelā, bet Tērvetes arheoloģiskajā kompleksā ceļotāji jau novērtējuši koka kāpnes uz pilskalna virsotni, kas izbūvētas nekaitējot ainavai un pašam pilskalnam, kā arī tuvējās pilsdrupās pabeigtā konservācija. Savukārt Mežotnes arheoloģiskajā kompleksā ik pa laikam var vērot uzlabojumus skatu laukumu un pastaigu taku labiekārtojumā, bet tuvējā dievnamā, kura atjaunošanas vērienīgie darbi tuvojas nobeigumam, ceļotājus drīzumā pārsteigs plaša zemgaļu senvēstures ekspozīcija. Sēlijā, Jēkabpils novadā, gleznainajā Zvejnieklīcī, kas ir iecienīta kultūras norišu un aktīvās atpūtas vieta, ar projekta EXPLORE BALTS atbalstu atklāts oriģināls vides objekts – Gliemežnīca, kas, iepretī Sēlpils pilskalnam Daugavā, simbolizē seno sēļu saimniecisko rosību, dzīvesveidu un tradīcijas.
Gidu mācību kursa ievaddaļā pieredzē dalījās un lietišķus padomus sniedza profesionāļu vidū iecienītais gids Armands Muižnieks, bet komunikācijas speciāliste Inese Pabērza savā prezentācijā izgaismoja gida stāsta veidošanas pamatprincipus. Savukārt nodarbību praktiskajā daļā interneta vidē notika aizraujošs ceļojums uz maršrutā “Baltu ceļš” iekļauto Pļavas muzeju Jēkabpils novada Kaldabruņā un Amatu māju Dobelē. Pļavas muzejā, kam piešķirta kultūras zīme “Latviskais mantojums”, ekspozīcija veidota kā cilvēka dzīves gājums saistībā ar dabu un tautas tradīcijām, daļu no tās atvēlot dabisko pļavu daudzināšanai un etnogrāfisko zīmju lasīšanai. Ceļotājiem allaž saistošas šķiet praktiskās nodarbes stikla un koka apstrādes darbnīcā. Tikmēr Dobeles Amatu mājas vārds ceļotāju atmiņā visbiežāk saistās ar krāšņu rokdarbu, tekstila, fotogrāfiju un pat rudens augļu izstāžu apmeklējumu, ar dalību gadskārtējos amatnieku plenēros un tirdziņos, darbošanos aušanas vai keramikas darbnīcā, dažādu amatu prasmju apguvē.
Mācību turpinājumā maršruta “Baltu ceļš” gidiem iecerēts sniegt dziļākas zināšanas par Zemgales un Augšzemes pilskalniem kā novadu un zemju administratīviem un kultūrpolitiskiem centriem, par apģērba izgatavošanas tradīcijām un materiāliem, tekstiliju krāsošanu zemgaļu un sēļu apdzīvotās vietās, par bruņojuma evolūciju senajās baltu zemēs, par lauku tūrismu dažādās izpausmēs. Nodarbību praktiskajā sadaļā iecerēts pievērsties kāda konkrēta maršruta izstrādei un ekskursijas plānošanai, attālināti ciemoties Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejā “Kalna ziedi”, Jelgavas novada uzņēmējas Lolitas Duges “Piparmētru namiņā” un Dobeles pilī.
Projekta ieviešana ilgs līdz 2022.gada 31. maijam, tā kopējais finansējums ir 869 689,02 eiro, tostarp ERAF finansējums – 739 235,65 eiro.
Šis raksts ir sagatavots ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šī raksta saturu pilnībā atbild Zemgales Plānošanas reģions, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.