Zemgales plānošanas reģiona pašvaldību speciālistu kopbilde pieredzes apmaiņas brauciena laikā Vekšē, Zviedrijā. Dalībnieki, tērpušies koši zaļās atstarojošās drošības vestēs, aizsargķiverēs un ar dzirdes aizsardzības austiņām, pozē uz industriāla objekta skatu platformas. Fonā redzama ainava ar mežiem, ūdenstilpi un tvaika mākoņiem.
FacebookX / TwitterLinkedinThreads

Kūdras ieguves vietu revitalizācija

Kā nodrošināt pilsētu ar siltumu, neizmantojot fosilo kurināmo? Kā koksni izmantot ne tikai enerģijas ražošanā, bet arī ilgtspējīgā būvniecībā un jaunu materiālu radīšanā? Atbildes uz šiem jautājumiem no 11. līdz 13. novembrim Zviedrijā meklēja Zemgales plānošanas reģiona, pašvaldību un to kapitālsabiedrību speciālisti. Pieredzes apmaiņas vizītē Vekšē (Växjö) viņi iepazinās ar risinājumiem, kas Zviedrijā jau tiek izmantoti, lai samazinātu fosilo resursu patēriņu un veidotu ilgtspējīgāku pilsētvidi.

Vizīti organizēja Zemgales plānošanas reģions, turpinot iepriekš īstenotās apmācības un pieredzes apmaiņas vizītes Latvijā. Brauciena mērķis bija dot pašvaldību speciālistiem iespēju klātienē apskatīt tehnoloģijas un iepazīt pieredzi, ko nākotnē varētu ieviest arī Zemgales reģionā - sākot ar siltumapgādes sistēmu attīstību un beidzot ar gudrāku resursu izmantošanu un pilsētvides plānošanu.

Viens no vizītes galvenajiem pieturpunktiem bija Vekšes koģenerācijas stacija Sandviksverket. Tā kopš 2019. gada darbojas bez fosilā kurināmā un nodrošina aptuveni 80 % pilsētas centralizētās siltumapgādes. Siltuma un elektroenerģijas ražošanai stacijā izmanto vietējos mežsaimniecības un kokapstrādes atlikumus, piemēram, šķeldu, mizu un zarus. Zemgales reģiona speciālisti apskatīja stacijas darbību un uzzināja, kā tiek izmantots ražošanas procesā iegūtais siltums, kā tiek pārvaldīti siltumtīkli un plānotas investīcijas.

Nākamajā dienā dalībnieki tikās ar Vekšes pašvaldības pārstāvjiem, lai uzzinātu, kā pilsēta plāno pāreju uz klimatneitrālu attīstību. Vekše jau ilgstoši īsteno pasākumus fosilo resursu patēriņa samazināšanai, un nozīmīga loma tajos ir pašvaldības, uzņēmumu un iedzīvotāju sadarbībai. Tikšanās laikā tika pārrunāta gan siltumapgādes attīstība, gan ilgtermiņa investīciju plānošana.

Uzmanību piesaistīja arī Vekšes pašvaldības un dzelzceļa stacijas ēka, kuras būvniecībā plaši izmantots koks. Vizītes dalībniece, Dobeles novada pašvaldības Būvvaldes vadītāja Eva Namsone atzīst, ka tas bijis viens no spilgtākajiem brauciena iespaidiem: “Tas ir izcils mūsdienu koka arhitektūras paraugs, kas apliecina, ka ilgtspējīga un klimatneitrāla būvniecība var būt gan tehnoloģiski moderna, gan estētiski augstvērtīga un funkcionāla sabiedriskā telpa.”

Savukārt inovāciju centrā Växjö Linnaeus Science Park Zemgales reģiona speciālisti iepazinās ar tehnoloģijām, kas palīdz pašvaldībām un uzņēmumiem pieņemt pārdomātākus lēmumus. Piemēram, digitālie dvīņi ļauj virtuāli attēlot ēkas vai infrastruktūru un izvērtēt dažādus attīstības scenārijus vēl pirms to īstenošanas. Dalībnieki uzzināja arī par mākslīgā intelekta, 3D vizualizācijas un virtuālās realitātes izmantošanu pilsētvides plānošanā. Eva Namsone uzsver, ka šī pieredze ir pamudinājums aktīvāk ieviest koka būvniecības un viedās plānošanas risinājumus arī Zemgales reģiona pašvaldībās.

Brauciena noslēgumā dalībnieki apmeklēja Södra Cell Mörrum celulozes rūpnīcu, kur iepazinās ar neierastu tekstila pārstrādes veidu. Izmantojot OnceMore® tehnoloģiju, nolietoti tekstilmateriāli tiek pārstrādāti kopā ar koksnes celulozi, iegūstot izejvielu jaunu tekstilizstrādājumu ražošanai. Tas ir piemērs, kā meža resursus iespējams izmantot efektīvāk un vienlaikus samazināt atkritumu daudzumu. “Vekšes pieredze skaidri parādīja, ka klimatneitralitāte nav abstrakts mērķis, bet praktisks, ilgtermiņā konsekventi būvēts pašvaldības, uzņēmumu un iedzīvotāju sadarbības modelis,” atzīst vizītes dalībniece SIA "Jelgavas novada KU" pašvaldības kapitālsabiedrības izpilddirektore Sanita Limanska. Viņa īpaši izceļ iespēju redzēt, kā dažādi risinājumi darbojas praksē - no vietējās biomasas izmantošanas siltumapgādē līdz tekstila pārstrādei un digitālajām tehnoloģijām.

Būtiski, ka paša brauciena laikā tika ievēroti ilgtspējīgas pārvietošanās principi. Zviedrijā dalībnieki izmantoja elektrotransportu - gan vilcienu un pilsētas autobusu, gan elektrisko transfēra autobusu, ar kuru devās uz vizītes objektiem. Tādējādi dalībniekiem bija iespēja ne tikai iepazīt klimatam draudzīgus risinājumus uzņēmumos un pašvaldībās, bet arī pašiem tos izmantot ikdienas pārvietošanās vajadzībām.

Zviedrijā gūtā pieredze Zemgales reģiona pašvaldību speciālistiem sniedza iespēju salīdzināt līdzšinējo pieeju ar citviet Eiropā īstenotiem risinājumiem un izvērtēt, kurus no tiem būtu iespējams pielāgot vietējām vajadzībām. Vizīte parādīja, ka ilgtspējīga attīstība nav saistīta tikai ar jaunu tehnoloģiju ieviešanu. Tikpat svarīga ir pārdomāta plānošana, sadarbība un spēja izmantot jau pieejamos resursus, norāda brauciena organizatore, Zemgales plānošanas reģiona projekta vadītāja Valentīna Mengote.


Pasākums tiek īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos” 6.1.1.8. pasākuma projekta Nr. 6.1.1.8/1/24/I/001 “Pašvaldību un plānošanas reģionu speciālistu prasmju paaugstināšana klimatneitrālas ekonomikas un sociālekonomisko seku saistībā ar klimata pārmaiņām mazināšanas jautājumos”  ietvaros. Plašāk par projektu: https://ej.uz/vkp_projekts 

Par publikācijas saturu pilnībā atbild Zemgales plānošanas reģions, un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības oficiālo nostāju.

rindas bloks

Projekta aktualitātes
Skatīt vairāk

Saistītas tēmas

Aktualitātes:
Pieredzes apmaiņas brauciens Taisnīgās pārkārtošanās fonds VKP