Praksē pārbaudot efektīvākās metodes cīņai ar Sosnovska latvāni, Kanādas zeltgalvīti, puķu sprigani un Spānijas kailgliemezi, septembra beigās noslēdzies projekta INVAGO demonstrāciju cikls sešās Latvijas un Lietuvas pašvaldībās. Izvērtējot pilotteritorijās paveikto, eksperti norāda, ka invazīvo sugu ierobežošanā nepastāv viens universāls risinājums – paliekošu rezultātu dod tikai dažādu metožu kombinēšana, pielāgojot tās konkrētās teritorijas apstākļiem.
Aizvadītajā demonstrāciju ciklā nozīmīgs atbalsts sugu izplatības un blīvuma noteikšanā bija droni, kas ļāva operatīvi kartēt plašas teritorijas pirms un pēc darbu veikšanas. Vienlaikus demonstrācijas uzskatāmi parādīja, ka tehnoloģijas jāapvieno ar ekspertu darbu dabā, jo no gaisa nav iespējams pamanīt augus, kas slēpjas zem koku un krūmu lapotnēm. Piemēram, Bauskas novada "Līrumu karjerā" ar dronu sākotnēji fiksēja vien 0,1 hektāru Kanādas zeltgalvītes, taču, apsekojot vietu klātienē, atklājās, ka krūmājā tā patiesībā aizņem jau 1,45 hektārus. Lai ierobežotu tik masīvas un spēcīgi iesakņojušās audzes, Bauskā un Šauļos (Lietuvā) izmantoja dziļo augsnes frēzēšanu, uzreiz iesējot āboliņu vai zālāju maisījumu, kas ātri saaug un dabiski nomāc invazīvos augus. Savukārt Dobeles novadā cīņā ar Sosnovska latvāni izmantota kombinēta pieeja – atklātās vietās veikta herbicīdu smidzināšana, bet ūdenstilpju tuvumā, kur ķīmiju lietot aizliegts, latvāņi pirms ziedēšanas nopļauti ar krūmgriežiem.
Bērvircavas pilotteritorijā Jelgavas novads demonstrēja integrētu pieeju Spānijas kailgliemeža ierobežošanā, regulāru zāliena pļaušanu ik pēc divām nedēļām apvienojot ar kaitēkļu nolasīšanu un profesionālu granulu iestrādi. Ekspertu veiktā uzskaite apliecināja, ka sakoptajā un īsi nopļautajā zonā gliemežu skaits sarūk, taču galvenais risks saglabājas upes piekrastes krūmājā, kas kalpo par dabisku patvērumu un vairošanās vietu. Lai nepieļautu kaitēkļu pārvietošanos uz sakopto teritoriju, nepieciešams iztīrīt pamežu un novērst dārza atkritumu izmešanu upmalā, savukārt pēc darbu veikšanas obligāti jānotīra tehnika un apavi, lai gliemežu olas nejauši nepārnestu uz jaunām platībām.
Pašvaldību ieguldītais darbs dod paliekošu rezultātu vienīgi tad, ja vienlaikus tiek apsaimniekotas arī līdzās esošās privātās platības. Tā vietā, lai paļautos tikai uz formālām prasībām, par galveno instrumentu kļūst iedzīvotāju savlaicīga informēšana un tieša iesaiste. Veiksmīgu praksi demonstrēja Pakrojas rajona pašvaldība Lietuvā, kas sociālajos tīklos aicināja cilvēkus ziņot par pamanītajiem Spānijas kailgliemežiem. Šī iniciatīva ne vien ļāva operatīvi apzināt jaunas atradnes, bet arī pārcelt demonstrācijas pasākumu uz vietu, kur kailgliemežu ierobežošana tobrīd bija aktuālāka.
Lai pilotteritorijās pārbaudītās metodes kļūtu par pastāvīgu praksi, projektā būtiska loma atvēlēta praktiskajai kapacitātei. Tā kā invazīvo sugu ierobežošana prasa vairāku gadu nepārtrauktu darbu un augsnē esošās sēklas dīgtspēju saglabā gadiem, iesaistītās pašvaldības ar projekta atbalstu ir iegādājušās specializētu tehniku – pļaušanas traktorus, krūmgriežus un augsnes apstrādes iekārtas. Šis aprīkojums paliek pašvaldību rīcībā, nodrošinot, ka sakopto teritoriju uzturēšana un darbs pie invazīvo sugu apkarošanas turpināsies arī pēc projekta noslēguma.
Projekts Nr. LL-00262 “Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība no invazīvām svešzemju sugām” (INVAGO) tiek īstenots Interreg VI-A Latvijas-Lietuvas programmas 2021.-2027. gadam ietvaros. Projekta kopējais finansējums ir 597 085,12 EUR, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums ir 477 668,06 EUR. Plašāk par projektu: https://www.zemgale.lv/lv/projekts/biologiskas-daudzveidibas-aizsardziba-no-invazivam-sveszemju-sugam
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Zemgales plānošanas reģions, un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības oficiālo nostāju.