Mērķtiecīgi plānoti publiskie dārzi ir ne vien estētisks vides papildinājums, bet arī nozīmīgs resurss iedzīvotāju ikdienas labsajūtai, veselībai un kopienu saliedētībai. To apliecina Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projekta “Interactive Gardens” sasniegtie rezultāti, kas septembra izskaņā tika prezentēti noslēguma konferencē Helsinkos, Somijā. Divu dienu garumā 13 projekta partneri no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Dānijas dalījās ar paveikto, demonstrējot ilgtspējīgus vides dizaina risinājumus, kuru patiesais mērogs un funkcionalitāte atklāsies vēl ilgi pēc projekta noslēguma.
Konferences paneļdiskusijā jomas eksperti vērsa uzmanību uz būtisku mūsdienu tendenci – cilvēku ikdiena arvien vairāk norit telpās, veidojot pakāpenisku atsvešinātību no dabas. Īpaši izteikti tas skar pusaudžus, kuriem pilsētvidē bieži trūkst pārdomāti veidotu zaļo zonu, kas konkurētu ar viedierīcēm. Kā viens no risinājumiem diskusijās izskanēja ieteikums dabu integrēt ikdienas gaitās – piemēram, izmantojot mikropauzes svaigā gaisā vai organizējot darba sanāksmes pastaigājoties. Tāpat nozares profesionāļi uzsvēra pieejamības faktoru un objektu dabisku iekļaušanos ainavā, jo veiksmīgs vides dizains ir ne vien redzams, bet arī sajūtams.
Liela uzmanība projektā pievērsta arī tehnoloģiju un dabas sinerģijai. Dalībniekiem bija iespēja praksē testēt Vidzemes Augstskolas izstrādāto Virtuālās realitātes (VR) rīku, kas ne tikai ļauj uzskatāmi redzēt, kā modelētais dārzs attīstīsies un mainīsies dažādās sezonās gadu gaitā, bet arī piedāvā iespēju atrasties nomierinošā virtuālā vidē, padarot šo pieredzi pieejamu arī cilvēkiem, kuriem fiziska pārvietošanās ir ierobežota. Papildinot digitālos risinājumus, partneri ekspertu vadībā Helsinku dārzos izmēģināja dažādas relaksācijas tehnikas, gūstot praksē balstītu apstiprinājumu tam, kā dārza vide labvēlīgi ietekmē cilvēka mentālo veselību un stresa līmeni.
Konferencē pārrunātās atziņas jau ieguvušas praktiskas aprises visās partnervalstīs, demonstrējot, cik dažādi var pieiet publiskās ārtelpas attīstībai. Somijā dārzi izmantoti kā veselības un mācību vide – Elonkierto un Loue parkos pētnieki organizējuši dabas terapijas un izglītojošas nodarbības, praktiski mērot dabas labvēlīgo ietekmi uz stresa mazināšanos. Lietuvā dabas dziedinošais potenciāls integrēts Klaipēdas Pedagoģiski psiholoģiskā dienesta Japāņu dārzā, kas pielāgots apzinātības un sensorajām nodarbībām, kā arī kanisterapijai ar suņiem. Savukārt Biržos īstenota apjomīga transformācija – dabas liegumā izveidota jauna pastaigu taka un "Ceriņu pussala", bet pie pilsētas slimnīcas iekārtots ārstniecības augu un augļu dārzs ar āra trenažieriem. Pavisam citu pieeju demonstrē Igaunija, kur Rakveres pilsētā daba veiksmīgi integrēta blīvā pilsētas infrastruktūrā, gājēju ielā izvietojot lielizmēra augu konteinerus ar sēdvietām. Tikmēr Dānijā galvenā uzmanība pievērsta sabiedrības izglītošanai par pārtikas audzēšanu un klimata ietekmi – Orhūsas Universitāte sadarbībā ar Zaļo muzeju savos pētniecības dārzos rīkojusi atvērto durvju dienas un izziņas pasākumus ar degustācijām.
Būtisks ieguldījums daudzfunkcionālas un izglītojošas vides radīšanā sniegts arī Latvijā. Dobelē izveidots mūsdienīgs Vītolu parks ar suņu pastaigu laukumu, ugunskura vietu un no vītoliem veidotām lapenēm un arkām, kamēr Dārzkopības institūts apmeklētājiem radījis jaunas tematiskās takas un digitālu navigācijas lietotni dārza izzināšanai. Vienlaikus Zemgales plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām strādājis pie publiskās ārtelpas atdzīvināšanas plašākā mērogā – no Sēlijas sajūtu un garšu zonām Viesītē, izglītojošas botāniskās oāzes Karpa dārzā Bauskā un atjaunotiem vēsturiskā muižas parka stādījumiem Kroņvircavā līdz labiekārtotām aktīvās atpūtas zonām Aizkrauklē.
Konferences noslēgumā prezentēta kopīgi izstrādātā deklarācija "Dabas klātbūtne ikdienā". Tā aicina vides plānotājus, veselības aprūpes speciālistus un lēmējinstitūcijas cieši sadarboties, lai mērķtiecīgi atjaunotu cilvēku saikni ar dabu. Eksperti uzsver – pārdomāti plānotai un pieejamai publiskajai ārtelpai nākotnē jākļūst par tikpat pašsaprotamu sabiedrības ikdienas daļu, kāda šobrīd ir skola, bibliotēka vai sporta infrastruktūra.
Projekts Nr. C036 “Integrēta sistēma interaktīvai publisko dārzu attīstībai Baltijas jūras reģionā jeb “Interactive gardens” tiek īstenots ar Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027. gadam atbalstu. Projekta kopējais finansējums ir 2 790 120 (t.sk. ERAF līdzfinansējums 2 232 096 eiro). Plašāk par projektu: https://www.zemgale.lv/lv/projekts/integreta-sistema-interaktivai-publisko-darzu-attistibai-baltijas-juras-regiona
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Zemgales plānošanas reģions, un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības oficiālo nostāju.