Iezīmējot RE:IMPACT sasniegumus, Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) projekta vadītāja Ieva Zeiferte akcentēja, ka sociālās uzņēmējdarbības ietekme reģionos nav mērāma tikai uzņēmumu skaitā vai apgrozījumā, bet gan spējā radīt paliekošas pārmaiņas vietējo kopienu dzīvē. Tieši darbs ar reāliem cilvēkiem un viņu konkrētajām vajadzībām ir tas, kas sociālo inovāciju padara par būtisku reģiona attīstības instrumentu. To, ka šis resurss ir ievērojams, apstiprina arī projekta laikā veiktais apjomīgais pētījums, kas kliedē mītus par sociālās uzņēmējdarbības mazspēju. Zemgalē identificēti 95, bet Ziemeļlietuvā – 135 potenciālie sociālie inovatori. Lai gan pētījums atklāj, ka Zemgalē visplašāk pārstāvēta sociālās aprūpes joma, projekta laikā gūtā pieredze spilgti apliecina – sociālā uzņēmējdarbība nav tikai labdarība vai sociālā palīdzība, bet gan daudzveidīgs un ekonomiski dzīvotspējīgs uzņēmējdarbības modelis. Nozares attīstības dinamiku apstiprina arī valstiskā statistika – Labklājības ministrijas eksperts Juris Cebulis norādīja, ka aktīvo sociālo uzņēmumu skaits pakāpeniski pieaudzis līdz 282, un turpmākai attīstībai ministrija izstrādājusi “Sociālās ekonomikas plānu 2026–2029”.
Lai šo attīstību veicinātu vietējā līmenī, pašvaldības veikušas visaptverošu situācijas un resursu auditu sociālās uzņēmējdarbības rīcības plānu izstrādei, balstoties uz ekspertes Vitas Brakovskas radīto metodoloģiju. Tam sekoja darbnīcu cikls, kurā pašvaldību speciālisti kopā ar uzņēmējiem pilnveidoja rīcības plānu projektus. V. Brakovska norāda, ka darbnīcu mērķis bija palīdzēt pašvaldībām ieraudzīt sociālos uzņēmējus kā stratēģiskus sabiedrotos, kas ar uzņēmējdarbības jaudu spēj risināt kopienas vajadzības, tādā veidā mazinot arī pašvaldību slogu.
Prezentējot paveikto, projekta jaunatnes lietu speciāliste Kristīne Kode akcentēja vērienīgo darbu izglītības jomā, kas īstenots divos virzienos. Lai motivētu sociāli atbildīgu un uzņēmīgu paaudzi, reģionā aizvadītas astoņas dinamiskas darbnīcas, kurās 134 jaunieši – no Auces līdz Jēkabpilij – definēja vietējās kopienas izaicinājumus un ģenerēja sociālā biznesa ieceres to risināšanai. Līdztekus darbnīcām, sadarbībā ar projekta partneri Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociāciju (LSUA), izstrādāti un 10 Zemgales skolās pilotēti jauni mācību materiāli sociālās uzņēmējdarbības izpratnei 5.–12. klasēm. Tie radīti kā praktisks un elastīgs rīks sociālo zinību skolotājiem, ļaujot sociālās uzņēmējdarbības tēmas integrēt ikdienas nodarbībās. Šobrīd materiāli iesniegti akreditācijai Valsts izglītības attīstības aģentūrā (VIAA), lai drīzumā būtu pieejami skolām visā Latvijā.
Projekta laikā izveidotais sadarbības tīkls kļūs par pamatu ilgtspējīgai partnerībai arī pēc tā noslēguma 31. janvārī. Kā pasākumā norādīja projekta speciāliste Sandra Grigorjeva, sociālās uzņēmējdarbības attīstības pamats ir pieredzes apmaiņa, sadarbība un izpratne. To apliecina projekta mērogs – 20 informatīvajos pasākumos pulcēti 437 dalībnieki, savukārt piecos pieredzes apmaiņas braucienos 202 interesenti iepazina sociālo uzņēmējdarbību visā tās daudzveidībā – no inovatīvām izglītības metodēm un darba integrācijas uzņēmumiem Jelgavā un novadā līdz kopienas iniciatīvām Pasvales rajonā. Būtiska loma nozares redzamības veicināšanā bijusi arī LSUA, kas projekta ietvaros radījusi sešus iedvesmojošus video stāstus par Zemgales sociālo uzņēmēju darbu un ieguldījumu visdažādākajās jomās.
Īpašs fokuss projektā veltīts starptautiskai pašvaldību sadarbībai – četru vizīšu laikā 44 speciālisti klātienē izzināja kaimiņvalstu praksi, meklējot pārnesamus risinājumus nozares atbalstam. Kā viens no iedvesmojošiem Latvijas piemēriem izcelta Jelgavas novada pašvaldības iedibinātā prakse daļai no reprezentācijas dāvanām izvēlēties tieši sociālo uzņēmēju produkciju.
Lai nodrošinātu sistēmisku nozares izaugsmi, ZPR izstrādājis politikas rekomendācijas sociālās uzņēmējdarbības attīstībai, kas kalpos kā ceļa karte turpmākam darbam. Plānots, ka ZPR arī turpmāk pildīs savienojošo un skaidrojošo lomu, uzturot dialogu starp pašvaldībām un uzņēmējiem, lai praktiski ieviestu izstrādātos rīcības plānus un stiprinātu reģiona sociālās ekonomikas potenciālu.
Pasākuma noslēgumā ar pieredzes stāstu “No skatuves līdz Izglītības ministrijai” dalībniekus iedvesmoja sociālā uzņēmuma “Zvaigznāja komanda” vadītāja un mūziķe Agnese Rakovska. Viņa uzsvēra, ka mūsdienīga sociālā uzņēmējdarbība nav iedomājama bez radošuma – tas ir dzinējspēks nestandarta risinājumiem un spējai pielāgoties mainīgai pasaulei. Mākslinieces mērķtiecīgā virzība uz mūzikas izglītības modernizēšanu un tehnoloģiju pieejamību jauniešiem organiski iemieso RE:IMPACT galveno atziņu: sociālā uzņēmējdarbība ir drosme savienot inovācijas ar sabiedrisko labumu, radot jēgpilnu un paliekošu sociālo ietekmi.
Projekts Nr. LL-00020 “Sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmas uzlabošana Zemgalē un Ziemeļlietuvā” jeb “Re:Impact” tiek īstenots Interreg VI-A Latvijas-Lietuvas programmas 2021.-2027.gadam ietvaros. Projekta kopējais budžets ir 595 286,00 EUR, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums ir 476 228,80 EUR. Plašāk par projektu: https://www.zemgale.lv/lv/projekts/socialas-uznemejdarbibas-ekosistemas-uzlabosana-zemgale-un-ziemellietuva
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Zemgales plānošanas reģions, un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības oficiālo nostāju.
