Pieredzes apmaiņas pirmā diena norisinājās Stokholmas Arlandas lidostā, kur pulcējās aptuveni 50 projekta partneri un ieinteresēto pušu pārstāvji. Dienas uzmanības centrā bija PFAS radītie izaicinājumi lidostās - to piesārņojuma avoti, regulējums, ietekmes mazināšana un sanācijas iespējas.
Ar PFAS piesārņojumu saistītie izaicinājumi skar gan civilās, gan militārās lidostas, tādēļ būtiska uzmanība tika pievērsta dažādu institūciju pieredzei šo vielu pārvaldībā. Skones grāfistes pārvaldes pārstāvji iepazīstināja ar galvenajām problēmām un nepieciešamajiem risinājumiem Zviedrijas civilajās lidostās, savukārt Zviedrijas Aizsardzības vides un veselības inspekcija skaidroja PFAS izmantošanas ierobežojumus, normatīvās prasības un to ievērošanu militārajā jomā. Savā pieredzē dalījās arī Växjö Småland lidostas pārstāvji, sniedzot ieskatu PFAS piesārņojuma pārvaldības izaicinājumos reģionālas lidostas darbībā.
Īpaša uzmanība tika pievērsta Arlandas lidostas pieredzei. “Swedavia AB” pārstāvji iepazīstināja ar īstenotajām PFAS piesārņojuma sanācijas stratēģijām, dzeramā ūdens resursu aizsardzību, ugunsdzēsības putu izmantošanas jautājumiem un piesārņotā aprīkojuma attīrīšanu. Dalībniekiem bija iespēja risinājumus apskatīt arī praksē, tostarp gruntsūdeņu sanācijas iekārtu, kurā tiek izmantoti jonu apmaiņas sveķi, un PFAS imobilizācijas risinājumus virszemes augsnē. Klātienes vizīte ļāva labāk izprast šo tehnoloģiju darbību un to praktisko pielietojumu.
Pieredzes apmaiņa turpinājās Katrineholmā, kur dalībnieki apmeklēja 2026. gada augustā atklāto mākslīgo mitrāju “Djulö Wetland”. Tas izveidots, lai aizturētu un attīrītu lietusūdeni no pilsētas teritorijas, pirms tas nonāk Djulē (Djulösjön) ezerā. Spēcīgu lietavu un plūdu laikā mitrājs spēj uzņemt līdz 25 000 kubikmetru ūdens, vienlaikus mazinot slāpekļa, fosfora un citu piesārņotāju nonākšanu apkārtējās ūdenstilpēs. Mitrājs ir arī piemērs dabā balstītam risinājumam plūdu riska mazināšanai.
Darbnīcās un prezentācijās dalībnieki iepazina Zviedrijas pieredzi PFAS piesārņota dzeramā ūdens problēmu risināšanā, PFAS saturošu ugunsdzēsības putu savākšanā un iznīcināšanā, kā arī alternatīvu, PFAS nesaturošu putu izmantošanā. Katrineholmas pašvaldības pārstāvji dalījās pieredzē par sadarbību ar ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, pāreju uz PFAS nesaturošām ugunsdzēsības putām, vadlīniju izstrādi un piesārņotā aprīkojuma, transportlīdzekļu un aizsargapģērba attīrīšanu.
Vizītes noslēgumā dalībnieki apmeklēja Katrineholmas Ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, kur iepazinās ar dienesta ikdienas darbu, aprīkojuma un aizsargtērpu tīrīšanas un uzturēšanas risinājumiem. Praktiskajos demonstrējumos tika parādīta rīcība dažādās ugunsgrēku situācijās, savukārt mācību poligonā dalībnieki apskatīja specializēto aprīkojumu.
Trīs dienu pieredzes apmaiņa ļāva padziļināt zināšanas par PFAS piesārņojuma radītajiem riskiem un vienlaikus klātienē iepazīt Zviedrijā jau izmantotus risinājumus tā mazināšanai. Vizītes laikā īpaši tika uzsvērta starptautiskās sadarbības un pieredzes apmaiņas nozīme, meklējot risinājumus problēmām, kas skar dažādas valstis un nozares. Būtiska atziņa – PFAS piesārņojuma identificēšanā un mazināšanā svarīgi rīkoties savlaicīgi un risinājumus sākt ieviest pēc iespējas agrāk. Projekta aktivitātes daļēji ļauj rīkoties proaktīvi un paredzēt risinājumus šādu vielu samazināšanai apkārtējā vidē.
Projekts “PFAS avotu izsekošana, ietekmes mazināšana un sanācija Centrālbaltijā / BalticPFASResolve” tiek realizēts ar Interreg Centrālbaltijas programmas 2021. - 2027. gadam finansiālu atbalstu. Vairāk par projektu: https://ej.uz/balticpfasresolve. Par publikācijas saturu pilnībā atbild Zemgales plānošanas reģions un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības oficiālo nostāju.
