Raksta autore: Fēbe Nedija (Phoebe Nedia)
Baltijas jūras reģions sev ir devis drosmīgu solījumu: sasniegt enerģētisko neatkarību - tādu, kas ir tīra, vietēji ražota un izturīga pret ģeopolitiskiem satricinājumiem. Šis mērķis ir politisko dienaskārtību augšgalā no Helsinkiem līdz pat Hamburgai. Tomēr vērienīgas vīzijas mēdz iestrēgt kaut kur pa ceļam no sanāksmju telpām līdz reālajai dzīvei, tāpēc patiesais jautājums nav par to, vai reģions spēj šo mērķi sasniegt, bet gan par to, kurš reāli veiks šo “būvniecības” darbu.
Ja jūsu pirmā doma bija valstu valdības vai lielās enerģētikas korporācijas, jūs, iespējams, būsiet pārsteigti, jo projekts Energy Circle skaidri norāda uz divām mazāk pamanāmām, taču nozīmīgām grupām: uzņēmējdarbības atbalsta organizācijas (BSO) un vietējās pašvaldības (LPA). Šīs organizācijas atrodas vistuvāk vietējām kopienām, uzņēmumiem un enerģētikas pārkārtošanas ikdienas realitātei un šobrīd tās nav pietiekami aprīkotas un nav pietiekami novērtētas.
Divi negaidītie “būvētāji”
Lai saprastu, kāpēc uzņēmējdarbības atbalsta organizācijām un pašvaldībām ir tik liela nozīme, pietiek paskatīties uz Mēklenburgu-Priekšpomerāniju. Kad kādas nacionālā parka viesnīcas īpašnieks, Rostokas ražotājs vai Baltijas jūras piekrastes kultūras iestāde vēlas samazināt enerģijas izmaksas un pāriet uz atjaunojamiem energoresursiem, viņi nezvana uz Briseli. Bet gan zvana kādam vietējam, kurš pārzina viņu nozari, ēku un budžetu. MVeffizient - Mēklenburgas-Priekšpomerānijas Valsts enerģētikas un klimata aizsardzības aģentūras (LEKA MV) iniciatīva ir tieši šāda organizācija.
BSO (Uzņēmējdarbības atbalsta organizācijas): tās jau ir integrētas vietējos uzņēmējdarbības tīklos un darbojas kā uzticami konsultanti mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Šīs organizācijas ir vislabāk piemērotas, lai kļūtu par “vienas pieturas enerģijas aģentūrām” (One-Stop-Energy-Shops) jeb centralizētiem mezgliem enerģētikas konsultācijām un vadībai aprites ekonomikas jomā.
LPA (Vietējās pašvaldības): pilsētu domes, reģionālo plānotāju un pašvaldību iestāžu rokās ir iepirkumi, zonējums un ilgtermiņa plānošana - sviras, kas ļauj atsevišķus, vienreizējus enerģētikas projektus izvērst visa reģiona mērogā.
Pētījumi par ieinteresēto pušu sadarbību Baltijas jūras reģiona pilsētas rajonos apstiprina šo loģiku. Projekts AREA 21, kas tika īstenots septiņās reģiona pilsētās, parādīja, ka dažādu vietējo pašvaldību, energoapgādes uzņēmumu, īpašumu īpašnieku un iedzīvotāju apvienošana vienotā "Energoefektivitātes uzlabošanas rajona" (Energy Improvement District) koncepcijā sniedza daudz labākus rezultātus nekā "no augšas uz leju" vērsta pieeja, ko vadītu administrācijas vai komunālie uzņēmumi vieni paši. Atziņa ir vienkārša, taču bieži ignorēta, proti, plānošana būtu jāvada cilvēkiem ar vislabākajām vietējā konteksta zināšanām.
“Līdz šim šīs stratēģijas galvenokārt ir izstrādājusi administrācija vai, iespējams, pats energoapgādes uzņēmums.”
— Interreg Baltic Sea Region, "Rethinking Energy in the BSR"
Šī dinamika ir tieši tas, ko Energy Circle un līdzīgi projekti mēģina mainīt.
Piecas sienas, kas nemitīgi traucē
Lielāko daļu organizāciju, kurām vajadzētu vadīt šo pāreju, kavē pārsteidzoši līdzīgi šķēršļi. Lūk, ko pētījumi liecina par katru no tiem:
1. Zināšanu trūkums rada paralīzi
Aprites enerģētikas modeļi pieprasa specializētu kompetenci, kuras veidošanai lielākajai daļai uzņēmējdarbības atbalsta organizāciju un pašvaldību vienkārši līdz šim nav bijis iemesla. Gulbenes novada pašvaldības gadījuma izpēte atklāja, ka šis zināšanu trūkums rada reālu psiholoģisku vilcināšanos un organizācijas gaida pilnīgu skaidrību, pirms sākt rīkoties, un rezultātā pārejas process apstājas.
2. Ilgtermiņa stratēģijas trūkums
Baltijas jūras reģionā netrūkst vienreizēju enerģētikas intervenču, taču vietējā līmenī lielākoties ir trūcis strukturēta, ilgtermiņa plānošanas ietvara. Bez tā atsevišķas darbības rada risku pieņemt lēmumus, kas nākotnē bloķēs labākas alternatīvas.
3. Vēlmei rīkoties traucē kapacitātes trūkums
Vēlme rīkoties nav tas pats, kas spēja rīkoties. Daudzām uzņēmējdarbības atbalsta organizācijām un pašvaldībām trūkst darbinieku kapacitātes un tehnisko zināšanu, lai veiksmīgi īstenotu sarežģītus aprites enerģētikas projektus. Šī problēma skar arī mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), kas rada aptuveni 40% no Eiropas siltumnīcefekta gāzu emisijām, taču pastāvīgi saskaras ar grūtībām piekļūt finansējumam pārejai uz zaļo kursu.
4. Katrs strādā savā "burbulī"
Visā Baltijas jūras reģionā enerģētikas stratēģijas joprojām lielākoties tiek izstrādātas izolēti, to dara vai nu tikai pašvaldību administrācijas, vai arī paši energoapgādes uzņēmumi, nepietiekami sadarbojoties ar valsts iestādēm, enerģijas piegādātājiem un galalietotājiem. Bez kopīgām platformām vietējai sadarbībai pat labi finansētas iniciatīvas nespēj sasniegt vienotu rezultātu.
5. ES ambīcijas pretstatā vietējās politikas vakuumam
ES vīzija ir skaidra, taču nacionālā enerģētikas politika Baltijas jūras reģionā joprojām ir izteikti centralizēta, kas bremzē decentralizāciju, ko pieprasa reāla vietējā pāreja. Kamēr aprites ekonomikas ceļveži netiks integrēti oficiālos pašvaldību instrumentos, nevis paliks tikai kā projektunodevumi, progress būs trausls.
Ko EnergyCircle lietas labā reāli dara?
Projekts EnergyCircle neizliekas, ka šo šķēršļu nav. Tā vietā tas metodiski strādā pie katra no tiem. Pašlaik testēšanas stadijā esošā Būvētāju kompetences analīzes metodoloģija sniegs BSO un LPA strukturētu veidu, kā novērtēt savas spējas un noteikt virzienus izaugsmei. Savukārt izstrādes procesā esošā Enerģētikas loka ceļveža metodoloģija nodrošinās ilgtermiņa plānošanas ietvaru, kā līdz šim vietējā līmenī ir trūcis. Tāpat tiek veidotas "vienas pieturas enerģijas aģentūras" ar mērķi integrēt aprites enerģētikas ceļvežus pašvaldību politikā. Šie rīki būs pieejami partneriem un kopienām uzreiz pēc testēšanas pabeigšanas.
Šī pieeja atspoguļo to, kas reģionā jau veiksmīgi darbojas. Iniciatīva MVeffizient, ko finansē no ES ERAF programmas un kas darbosies līdz 2027. gadam, demonstrē, kā praksē izskatās funkcionējošs BSO enerģētikas atbalsta modelis: bezmaksas klātienes konsultācijas, augošs reģionālo pakalpojumu sniedzēju tīkls, izmantojot efektivitātes platformu (Effizienznetzwerk), uzskaites atbalsts ar ecocockpit rīku, kā arī regulāras nozares apaļā galda diskusijas, kas pulcē uzņēmumus, lai dalītos pieredzē. Rezultāti ir konkrēti un atkārtojami - no ģimenes pārvaldītas viesnīcas, kas aizstāj šķidrā kurināmā katlus ar granulu apkuri, līdz rūpnieciskam ražotājam, kurš novirza kompresoru atlikumu kādu savu ražošanas cehu apsildei. Mācība nav tāda, ka plānošana aizstāj rīcību, bet gan tāda, ka rīcība reti kad izdodas bez vietējā atbalsta.
“Sadarbības nākotne slēpjas starpnozaru "burbuļu" nojaukšanā, radošu partnerību veidošanā un vietējā līmeņa sasaistē ar reģionālo un nacionālo līmeni.”
— Interreg BSR programmas konference, Tampere, 2025. gada maijs.
“Būvētāji” jau ir tepat. Tas ir darbinieks, kurš zina katru MVU īpašnieku vārdā. Tas ir pilsētplānotājs, kurš saprot, kāpēc konkrētā rajonā bremzējas ēku renovācija. Tā ir reģionālās attīstības aģentūra, kas gadiem ilgi mēģinājusi mazināt plaisu starp ES finansējumu un vietējo kapacitāti. EnergyCircle viņiem nepiedāvā iedvesmu, jo tā viņiem jau ir, taču piedāvā rīkus, metodoloģiju un kopīgu ietvaru, lai šis darbs nestu paliekošus rezultātus.
Baltijas jūras reģiona enerģētiskā neatkarība netiks sasniegta vienā dramatiskā momentā. To soli pa solim saliks kopā cilvēki, kuri katru dienu strādā vietējā līmenī. Jautājums nekad nav bijis par to, vai šī vīzija ir pūļu vērta. Jautājums ir par to, vai būvētājiem ir viss nepieciešamais, lai būvētu.
Saite uz origināltekstu: https://interreg-baltic.eu/project-posts/energy-circle/who-are-the-builders-of-the-baltic-seas-energy-future/