Statuss:
Īstenošanā

Projekta nosaukums: Zilās-zaļās bioloģiskās sadarbības Baltijas jūras reģionā 

Projekta īsais nosaukums: Blue Green Bio Lab

Programmas nosaukums: INTERREG Baltijas jūras reģiona programma 2021-2027

Nozare: Bioekonomika, vides aizsardzība, atjaunojamie energoresursi

Finansējums: 80% ES

Projekta budžets: 499,399.60 EUR (t.sk. ERAF finansējums 399,519.68 EUR)

ZPR budžets: 46,366.60 EUR

Projekta ieviešanas laiks: 2022. gada oktobris – 2024. gada marts

Projekta ilgums: 24 mēneši

Partneri:

  • 6 partneri no 3 Eiropas valstīm
  • vadošais Skives pašvaldība  (Dānija)
  • Lisekilas pašvaldība (Zviedrija)
  • Skives Klimata fonds (Dānija)
  • Zemgales plānošanas reģions
  • Latvijas Hidroekoloģijas institūts un Lisekilas infrastruktūras un sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums LEVA (Zviedrija)

Projekta pamatojums:

Visā Baltijas jūras reģionā (BJR) ir steidzami jāveicina cirkulāra pieeja lauksaimniecībā, jāizbeidz barības vielu izskalošanās Baltijas jūrā un iekšējos ūdeņos un jāsamazina barības vielu slodzes ūdeņos. Aramzemes apsaimniekošanu reģionā raksturo pārmērīga barības vielu, pesticīdu un citu piedevu izmantošana, kas pasliktina augsnes kvalitāti un bioloģisko daudzveidību, nemaz nerunājot par būtiskām SEG emisijām lauksaimniecībā.

ES vides un klimata mērķi saistībā ar šīm problēmām nozīmē, ka lauksaimnieki saskaras ar ražošanas ierobežojumiem, kas var apdraudēt viņu iztiku un ienākumu bāzi visai lauku sabiedrībai.

Projekta mērķis:

Blue-Green Bio Lab projekta mērķis ir vienlaikus noteikt uz dabu balstītus, kā arī tirgus virzītus risinājumus visām šīm problēmām. Partneri paredz, ka ekonomiski izdevīgu biorisinājumu ieviešana nodrošinās ilgtermiņa izmaksu efektivitāti un paātrinās vides un klimatisko mērķu sasniegšanu.

Projekta aktivitātes:

  1. Datu vākšana: Esošie dati par dabā balstītiem risinājumiem (DBR) no iepriekšējiem BJR projektiem un vietējiem pētījumiem tiek apkopoti un ievietoti vietējā kontekstā. 
  2. DBR izvēle: Katrā apvidū tiek izvēlēts viens atbilstošs DBR, pamatojoties uz vietējiem vides un klimata apstākļiem un mērķiem, kā arī tā atbilstību vietējai ekonomiskajai infrastruktūrai. Kritēriji ietver
    1. potenciālu samazināt barības vielu slodzi un uzglabāt oglekli,
    2. lokāli esošās biomasas pārstrādes iekārtas vai tehnoloģijas
    3. apjomus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu pietiekamus ekosistēmu pakalpojumus. DBR partneri organizē sanāksmes, kurās pētniecība, biznesa organizācijas un primārie ražotāji par prioritāti izvirza DBR. Lauksaimnieki un/vai akvakultūras uzņēmumi ir primārās mērķa grupas, un tie ir iesaistīti ar savu uzņēmēju asociāciju starpniecību.
  3. Vērtību ķēžu dizaina izveide: Pamatojoties uz izvēlēto DBR, katra vieta veicinās semināru sesijas, lai izstrādātu potenciālās vērtību ķēdes, tostarp tehnoloģijas un uzņēmumu veidus, kas nepieciešami frakciju apstrādei katrā ķēdes posmā. Seminārus vada projekta partneri, un tajos piedalās dalībnieki no tehniskajām universitātēm, MVU un lieliem uzņēmumiem, uzņēmējdarbības atbalsta un klāsteru organizācijām. Ir nepieciešami vairāki semināri, lai noteiktu vērtību ķēdes, kvalificētu vērtību ķēdes, piemēram, masas plūsmas aplēses, cenu aplēses un pilnīgas vērtību ķēdes attiecībā uz barības vielu vai oglekļa cilpu slēgšanu.
  4. Normatīvo šķēršļu identificēšana: Izmantojot atlasītās bioloģiskās vērtības ķēdes, katrā vietā tiks veiktas fokusa grupu/individuālas intervijas ar galvenajām ieinteresētajām personām, lai noteiktu normatīvo jeb regulatīvo praksi, kas kavē vai nodrošina procesa īstenošanu. Šķēršļi tiks attiecināti uz saitēm vērtību ķēdēs un a) administratīvo praksi, b) valsts regulējumu c) ES regulējumu. Intervējamās ieinteresētās personas ir lauksaimnieki, akvakultūras pārstāvji, biorafinēšanas uzņēmumi, uzņēmēju asociācijas, valsts iestādes un uz zināšanām balstītas pakalpojumu sniegšanas institūcijas valsts regulatoriem.
  5. Metožu koplietošana: Partneri sadarbosies, strukturējot attiecīgos datus, izstrādājot darbnīcu formātus, grafiskās ilustrācijas, interviju ceļvežus utt.

Mērķa grupas: 

Nozīmīgākā mērķa grupa ir vietējās pašvaldības, ņemot vērā to lomu labas uzņēmējdarbības vides nodrošināšanā DBR un bioekonomikā gan saistībā ar regulējumiem, gan plānošanas procedūrām.

Blue Green Bio Lab risinājumi ir jāievieš tikai tad, ja tie ir finansiāli ilgtspējīgi un ilgtermiņā var kļūt neatkarīgi no publiskajiem līdzekļiem. Tomēr izstrādes posmā pašvaldības ir nozīmīgi atbalsta partneri.

Uzņēmējdarbības atbalsta organizācijas ir nozīmīgi starpnieki starp vietējām iestādēm un uzņēmumiem. Viņiem ir padziļinātas zināšanas par izaicinājumiem, ar kuriem saskaras uzņēmumi, un viņi ir specializēti tīkla dalībnieki, lai pulcētu attiecīgos MVU, investorus utt. semināru un tamlīdzīgu pasākumu veikšanai.

Augstākās izglītības un pētniecības iestādes ir svarīgas, lai kartētu un identificētu DBR vērtību ķēdes un sniegtu konsultācijas par nepieciešamām ražošanas tehnoloģijām un to izstrādāšanu. Uzņēmumi zili zaļajā sektorā, galvenokārt MVU un jaunuzņēmumi, ir šī projekta galamērķa grupa, jo tie ir tie, kas veicina attīstību, inovatīvus risinājumus, darbavietas un izaugsmi mūsu reģionos. Jāiesaista valstu iestādes (lauksaimniecības un vides ministrijas un aģentūras), ja iesaistītie partneri saskaras ar normatīviem šķēršļiem un tiesību aktiem, kas jārisina augstākā administratīvā līmenī.

Projekta rezultāti:

  1. Ilustrētas faktu lapas, kurās aprakstīts katrs DBR risinājums tā konkrētajā vietā saistībā ar mērķtiecīgu ekosistēmu pakalpojumu sniegšanu.
  2. Viens vai vairāki 3D paaugstināti bioloģisko vērtību ķēžu rasējumi katrai vietai, ieskaitot masas, ķīmisko un ekonomisko plūsmu kvantitatīvos rādītājus starp katru ķēdes posmu no lauka līdz ūdenim (upei vai ezeram) un (ideālā gadījumā) atpakaļ uz lauku.
  3. Politikas īss apraksts, kurā sniegti padomi par to, kur un kā apsvērt izmaiņas administratīvajā praksē saistībā ar DBR un vērtību ķēdēm.
  4. Tiešsaistes brošūra visās partneru valodās ar projekta rezultātiem un katra risinājuma pielietošanas perspektīvām citās projekta vietās.
  5. Zemgales plānošanas reģiona gadījumā tiktu veikts pētījums, izmantojot visas projektā esošās metodes un pieejas, kurā tiktu analizēta saimnieciskās (lauku un rūpniecības) darbības sekas uz upju un ezeru aizaugšanu ar niedrēm un meldriem un šīs ūdenī augošās biomasas izmantošanu. 

Projekta gaitā iegūtos rezultātus uzņēmēji un pašvaldības varēs izmantot iesniedzot projektus ANM, TPF un ES Kohēzijas programmās paredzēto finansējumu bioekonomikas un aprites ekonomikas attīstībai un videi draudzīgākiem uzņēmējdarbības risinājumiem, kas sniedz pozitīvu ietekmi vides aizsardzībā. 

Tas sniegtu pamatojumu un priekšlikumus upju  aizaugumu novēršanai un likvidēšanai upju baseinu apsaimniekošanas plānos.

Projekta video par biomasas izmantošanu Zemgalē:

Blue Green Bio Lab Rīku komplekta prezentācija: