Attīstības padomes pārstāvji Iecavas muižas teritorijā iepazīstas ar muižas virtuālo versiju mobilajā ierīcē.
FacebookX / TwitterLinkedinThreads

16. jūnijā Iecavā norisinājās Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) Attīstības padomes sēde, kurā dalībnieki iepazinās ar pieaugušo izglītības aktualitātēm, kā arī izskatīja vairākus informatīvus un ar iestādes darbību saistītus jautājumus.

Sēdi atklāja Iecavas Mūzikas un mākslas skolas audzēkņi ar muzikālu priekšnesumu. Šoreiz padomes sēdē piedalījās arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji, kuri iepazīstināja ar pieaugušo izglītības lomu pašvaldības izglītības ekosistēmā un pieaugušo izglītības koordinatoru darbu. IZM pārstāvji uzsvēra pieaugušo izglītības nozīmi cilvēkkapitāla attīstībā un reģionu konkurētspējas stiprināšanā. Tika akcentēts, ka līdz 2030. gadam Latvija un Eiropas Savienība izvirzījušas mērķi panākt, lai 60% iedzīvotāju regulāri iesaistītos mācībās, savukārt 80 % iedzīvotāju būtu vismaz pamata digitālās prasmes. 

Vienlaikus uzmanība tika pievērsta izaicinājumiem pieaugušo izglītības jomā – nepietiekamai motivācijai mācīties, prasmju neatbilstībai darba tirgus vajadzībām un izteiktām reģionālām atšķirībām iedzīvotāju iesaistē mācībās. Piemēram, Zemgales reģionā pieaugušo iesaiste izglītībā kopš 2016. gada pieaugusi par 4,2 procentpunktiem, kas ir straujāks pieaugums nekā lielākajā daļā Latvijas reģionu un apliecina Zemgales potenciālu cilvēkkapitāla attīstībā. Tomēr, ja Rīgā pieaugušo izglītībā iesaistās aptuveni katrs trešais iedzīvotājs, tad Zemgalē – tikai aptuveni katrs četrpadsmitais.

IZM pārstāvji informēja arī par pētījuma rezultātiem, kas liecina, ka Zemgales reģionā ir zemākā izglītības un darba prasību atbilstība Latvijā, vienlaikus reģionā ir viens no augstākajiem pārmērīgi kvalificēto nodarbināto īpatsvariem. Tas norāda uz būtisku, bet šobrīd nepietiekami izmantotu cilvēkkapitāla potenciālu.

Tikšanās laikā tika uzsvērta arī pašvaldību un pieaugušo izglītības koordinatoru nozīmīgā loma pieejamas mūžizglītības ekosistēmas veidošanā un iedzīvotāju prasmju pilnveides veicināšanā visa mūža garumā.

Padomes darba kārtībā tika izskatīti arī Zemgales plānošanas reģiona darba plāna grozījumi, paredzot tajā iekļaut četrus jaunus projektus:

  • “Degradētu industriālo objektu sanācija un dabā balstīta atjaunošana, veicinot vietējās sabiedrības informētību un iesaisti Zemgalē un Ziemeļlietuvā” (Urban Meadows);

  • “Koku un parku novērtēšana un uzturēšana bioloģiskajai daudzveidībai” (ProtectTrees4Nature);

  • “Spānijas kailgliemeža ierobežošanas un iznīcināšanas pasākumi vietējās kopienās” (SLUGAWAY);

  • “Plūdu risku novēršana un ārkārtas situāciju reaģēšanas kapacitātes stiprināšana klimata pārmaiņu kontekstā Latvijas un Lietuvas pārrobežu reģionā” (FLOOD RESPONSE). Visi projekti tiks uzsākti jau šomēness.

Tāpat padome apstiprināja ZPR 2025. gada publisko pārskatu, kas pieejams iestādes oficiālajā tīmekļvietnē: https://www.zemgale.lv/lv/publiskie-parskati . Tika apstiprināti arī grozījumi iestādes budžetā un pieņemts lēmums pagarināt Zemgales plānošanas reģiona Enerģētikas rīcības plāna 2018.–2025. gadam darbību līdz 2030. gada 31. decembrim. Pats plāna saturs netiek mainīts.

Pēc sēdes padomes locekļi iepazinās ar divos projektos īstenotajiem rezultātiem. Viens no tiem ir Iecavas Zaļais labirints, kas iedzīvina vēsturiskās Iecavas muižas pils kontūras zaļa dzīvžoga labirinta veidā. Pateicoties Interreg Latvijas – Lietuvas pārrobežu programmas līdzfinansētajiem projektiem “Zaļie noslēpumi” un “Atgūtā vēsture”, Iecavā simboliski atgriezusies zudusī Iecavas muižas pils. To, ko iedzīvotāji un viesi iepriekš varēja aplūkot vien fotogrāfijās, informatīvajos stendos vai digitālajos resursos, tagad iespējams iepazīt daudzveidīgā un mūsdienīgā veidā pils vēsturiskajā atrašanās vietā. Zaļā dzīvžoga labirints ļauj izstaigāt pils plānojumu un iepazīt tās telpisko izvietojumu. Apmeklētājiem pieejams arī taktils Iecavas muižas pils makets, kas ļauj iztēloties pils kādreizējo apjomu, formas un arhitektūras detaļas. Tas ir pieejams gan redzīgiem apmeklētājiem, gan cilvēkiem ar redzes traucējumiem, kā arī personām ratiņkrēslos. Papildus tam projekta “Atgūtā vēsture” ietvaros izveidots digitāls risinājums – lietotne “Bauska AR”, kas ļauj Iecavas muižas pili iepazīt virtuālā formātā. Izmantojot papildinātās realitātes tehnoloģiju, apmeklētāji ar viedtālruņa palīdzību var aplūkot pils 3D rekonstrukciju, papildinātu ar skaņas efektiem, un gūt priekšstatu par to, kā vēsturiskais objekts izskatījās savulaik. Lietotne sniedz iespēju vēsturi izzināt interaktīvā un mūsdienīgā veidā tieši pils vēsturiskajā atrašanās vietā.

Iecavas muižas pils taktilais makets parkā, kas ļauj iepazīt ēkas arhitektūru taustāmā veidā.

Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdēs piedalās pašvaldību pārstāvji no Jelgavas valstspilsētas, kā arī Aizkraukles, Bauskas, Dobeles, Jelgavas un Jēkabpils novadiem. Savukārt, Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs ir Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums. Nākamā Attīstības padomes sēde plānota augustā Aizkraukles novadā.

FOTO Bauskas novada pašvaldība

Undīne Šulca-Heistere

Sabiedrisko attiecību speciāliste
E-pasts: Undine.Sulca [at] zpr.gov.lv

Saistītas tēmas

Aktualitātes:
Attīstības padome Pašvaldības Zemgales plānošanas reģions