Mājupceļš no Zviedrijas: stāsts par drosmi sākt no jauna Jēkabpilī

Gandrīz četrpadsmit gadi svešumā, bet sirds vienmēr palikusi mājās. Tā varētu īsumā raksturot Zanes Daņilovas pieredzi – stāstu par drosmi, pārmaiņām un atgriešanos pie sevis.

Zane aizbrauca no Latvijas, kad viņas ceļā stājās mīlestība. Satikusi savu nākamo vīru, kurš dzīvoja un strādāja Zviedrijā, viņa pieņēma lēmumu – pārcelties pie viņa. Sākās pilnīgi cita dzīve – svešā zemē, citā valodā, bez iepriekšējas pieredzes ārzemēs.

Zviedrijā Zane bija pašnodarbinātā – strādāja māju uzkopšanā, bija auklīte, vēlāk arī strādāja celtniecībā kopā ar vīru. Viņi uzcēla savu māju, piedzima divi dēli, un Zane apguva zviedru valodu. “Visa dzīve mainījās 1500 kilometru attālumā no mājām. Manā gadījumā – uz labo pusi,” viņa atzīst. “Es pieaugu Zviedrijā.”

Šī pieredze ļāva Zanei pārvarēt iekšējos šķēršļus un atklāt savas spējas – apgūt jaunas prasmes, pielāgoties un kļūt drosmīgākai. “Es sapratu, ka varu daudz vairāk, nekā domāju. Nekad pat īsti nebiju bijusi ārzemēs, bet tur iemācījos dzīvot pa īstam,” saka Zane.

Tomēr, neskatoties uz ārēji veiksmīgo dzīvi, iekšēji vienmēr palika sajūta – Zviedrija nav mājas. “Latvija ir mājas. Zviedrijā nekad nejutos kā savējā,” viņa atzīst. Atgriešanās bija likumsakarīga – pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma viņa nevēlējās atgriezties uzkopšanās darbā, bet arī neredzēja, ko citu tur varētu darīt. Sākās finansiālas grūtības, un Zane saprata – laiks mainīt dzīvi. Bērnu nākotni viņa saskatīja tikai Latvijā.

Pirmie soļi atpakaļceļā nebija viegli – vīrs, būdams polis, vēl palika Zviedrijā, jo nerunā latviski, un Zanei nācās vienai no jauna iekārtoties Latvijā. “Ļoti daudz kas ir mainījies. Es teikšu – uz labo pusi,” viņa uzsver. Jēkabpilī, kur viņa šobrīd dzīvo, viņa sastop atsaucīgus cilvēkus un atbalstošas institūcijas, kas palīdzējušas iejusties. “Atgriezies, tu nejūties viens,” viņa saka un iedrošina citus.

Tagad Zane izmēģina spēkus nekustamo īpašumu jomā un kopā ar vīru uzsāk savu uzņēmējdarbību. “Mēs, kuri cīnījušies paši ārzemēs, atgriežamies zinošāki un drosmīgāki,” viņa stāsta. Arī tiem, kuri šobrīd ir emigrējuši, bet apsver domu atgriezties, Zanes vēstījums citiem latviešiem ārzemēs ir vienkāršs un sirsnīgs: “Nebaidies! Nebaidies lūgt palīdzību! Te ir mājas. Te ir mūsu vieta. Ja nevari atrast sevi citā zemē, tad atradīsi savā.”

Ja arī jūs vai jūsu paziņu lokā ir kāds, kurš vēlas atgriezties Zemgalē, aicinām sazināties ar remigrācijas koordinatori Aneti Briņecu, rakstot uz e-pastu: anete.brineca@zpr.gov.lv vai zemgale@paps.lv. Vai arī rakstot savu vēstuli soctīklā Facebook īpaši izveidotā lapā “Atgriezties Zemgalē”.