19. maijā Jelgavā aizvadīta Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) Attīstības padomes sēde. Šoreiz darba kārtībā tika apstiprināti Attīstības programmas grozījumi, vadlīnijas darbībai krīzes situācijās, kā arī atbalstītas vairākas tūrisma veicināšanas aktivitātes.
Sēdes sākumā Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Daģis iepazīstināja ar pilsētas aktualitātēm. Viņš uzsvēra, ka Jelgavā būtiski pieaugusi iedzīvotāju līdzdalības aktivitāte - pilsētā šobrīd darbojas jau vairāk nekā desmit apkaimju biedrības. Tāpat viena no jaunākajām iniciatīvām ir Nevalstisko organizāciju nams, kas darbu uzsācis šī gada februārī. Tas veidots kā Jelgavas biedrību, nodibinājumu un sabiedriskā labuma statusu ieguvušo reliģisko organizāciju sadarbības un iedvesmas vieta. Vienlaikus pašvaldība turpina pilnveidot un paplašināt dažādu atbalsta programmu klāstu.
Padomes sēdē viesojās arī Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) pārstāvji, kuri informēja par gaidāmajiem projektu konkursiem un atbalsta programmām saliedētības un pilsoniskās līdzdalības stiprināšanai, ģimenēm draudzīgas vides veidošanai, mediju organizāciju atbalstam, sociālajām inovācijām, kā arī prezentēja jaunu iniciatīvu – atbalstu senioru skolām.
Sēdes turpinājumā tika apstiprināti vairāki ar reģiona attīstību saistīti jautājumi. Viens no tiem – vadlīnijas “Ārkārtas notikumu un krīzes vadības vadlīnijas pašvaldību speciālistiem”. Materiāls izstrādāts pēc tam, kad pērn rudenī Dobelē norisinājās situāciju simulācijas mācības, kuru laikā tika izspēlēts elektroapgādes pārtraukums vētras radīto postījumu dēļ. Mācību mērķis bija stiprināt Zemgales reģiona pašvaldību civilās drošības speciālistu kapacitāti – pilnveidot prasmes resursu pārvaldībā, uzlabot komunikāciju un lēmumu pieņemšanas ātrumu, kā arī trenēt sadarbību krīzes apstākļos. Pēc mācībām eksperti sagatavoja izvērtējumu ar secinājumiem un rekomendācijām, kas palīdzēs pilnveidot gan Dobeles novada, gan citu Zemgales pašvaldību tehnisko nodrošinājumu, sadarbības mehānismus un apziņošanas kārtību. Kā norāda viens no vadlīniju autoriem Andris Purmalis, vadlīnijas veidotas kā praktiski izmantojams un papildināms rīks, kas palīdzēs pašvaldību vadītājiem un infrastruktūras apsaimniekotājiem organizēt procesus tā, lai arī sarežģītās krīzes situācijās iedzīvotāji turpinātu saņemt vitāli svarīgos pakalpojumus.
Padomes locekļi atbalstīja arī vairākas tūrisma veicināšanas aktivitātes. Plānots, ka šī gada rudenī norisināsies tīklošanās pasākums, kura mērķis būs stiprināt sadarbību starp reģiona uzņēmējiem, veicināt jaunu un kopīgu tūrisma produktu izveidi, kā arī mazināt tūrisma sezonalitāti. Tāpat paredzēts pieredzes apmaiņas brauciens uz Igauniju, kas palīdzēs pārņemt labās prakses piemērus tūrisma produktu kvalitātes uzlabošanā un dažādošanā.
Sēdē tika apstiprināti arī Zemgales plānošanas reģiona Attīstības programmas 2021.–2027. gadam grozījumi. Tie paredz Rīcības plāna precizēšanu un tematisko pielikumu strukturēšanu. Vienlaikus esošās situācijas analīze netiek aktualizēta – izmaiņas galvenokārt vērstas uz programmas ieviešanas struktūras pilnveidošanu un tās pielāgošanu aktuālajiem finansējuma instrumentiem. Pēc grozījumu apstiprināšanas tiks uzsākta Rīcības plāna aktivitāšu ieviešana un monitorings.
Padomes darba kārtībā bija arī Zemgales plānošanas reģiona darba plāna grozījumi, paredzot tajā iekļaut divus jaunus projektus – “Vietējo mājtirgu revitalizācija lauku attīstības un noturības stiprināšanai / YAMP” un “Biogāzes blakusprodukti vietējās aprites ekonomikas attīstībai / BioGold”. Abu projektu uzsākšana plānota šī gada jūlijā.
Tāpat padomes locekļi apstiprināja Zemgales plānošanas reģiona 2025. gada pārskatu un grozījumus iestādes budžetā.
Pēc sēdes padomes dalībnieki apmeklēja topošo zirņu proteīna ražotni “ASNS Ingredient”, kas kļūs par vienu no nozīmīgākajiem ilgtspējīgas uzņēmējdarbības un inovāciju projektiem Latvijā. Jaunā rūpnīca stiprinās vietējo ekonomiku un eksportspēju, vienlaikus radot pievienoto vērtību Latvijas lauksaimniecībai un reģionālajai attīstībai. “ASNS Ingredient” veido modernu ražotni augstvērtīgu augu izcelsmes sastāvdaļu ražošanai no vietēji audzētiem zirņiem. Šobrīd norit rūpnīcas būvniecība, un plānots, ka tā darbību uzsāks 2027. gadā.
Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdēs piedalās pašvaldību pārstāvji no Jelgavas valstspilsētas, kā arī Aizkraukles, Bauskas, Dobeles, Jelgavas un Jēkabpils novadiem. Savukārt, Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs ir Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums. Nākamā Attīstības padomes sēde plānota 16. jūnijā Bauskas novadā.