Kā turpināt integrēt ukraiņu bēgļus Latvijas sabiedrībā, ar kādiem izaicinājumiem un problēmām saskaras Zemgales koordinatori un kādi ir līdzšinējie veiksmes stāsti – piedzīvotajā dalījās Zemgales pašvaldību bēgļu koordinatori “CeMeWe” projekta pieredzes apmaiņas pasākumā.
Pašvaldību koordinatori atzīst, ka pagājušā gada martā nebija skaidrības par veicamajiem uzdevumiem – bažas darījusi neskaidrā procesa kārtība, izmitināšanas iespējas, saziņa un citi jautājumi. Jelgavas valstspilsētas pārstāves atklāja, ka pašvaldības rīkotajā darba grupā izveidota skaidra darba shēma, kurā redzamas iestāžu atbildības un secīgi veicami soļi. Izstrādātā shēma lieti noderējusi arī citu valsts pašvaldību darba organizācijā.
Kā stāstīja pašvaldību pārstāvji, tālākie soļi un uzdevumi jau bijuši līdzīgi. Sagatavoti informatīvi materiāli palīdzības meklētājiem, gādāts par izmitināšanas un darba iespējām, izglītību un latviešu valodas apgūšanu. Koordinators ir kā mentors, kurš ir līdzās esošs, sniedz atbalstu, kā arī palīdzību dažādu situāciju, tostarp nestandarta, risināšanā. Katrs cilvēks ir individuāls un situācijas mēdz būt atšķirīgas. Dažkārt ukraiņi pauduši neapmierinātību ar piedāvātajām mājvietām, citi vēlējušies labāk apmaksātu profesiju. Diemžēl ne vienmēr Ukrainā iegūtā izglītība salāgojama ar Latvijas darba vides iespējām, īpaši bez valodas zināšanām. Tāpat rūgtā pieredzē dalās patvērumā “Drošā māja” jurists Egidijs Barakauskis – viņš norāda, ka ar jurista pakalpojumiem palīdz ukraiņiem, kuri piedzīvojuši krāpšanu darba tirgū – bieži netiek izmaksātas algas vai likmes ir ievērojami zemākas nekā citiem ārzemju darbiniekiem. Tas arī ir iemesls, kāpēc daudzi izvēlas nestrādāt, jo bail sastapties ar dažādiem riskiem kā krāpšanu vai ekspluatējošiem apstākļiem. Problēma ir darba tirgus nepārzināšana, jo ukraiņi nezina, cik pie mums maksā tas, ko viņi dara.
Pašvaldību pārstāvji atzīst, ka joprojām sastopas ar dažādiem izaicinājumiem. Joprojām aktuāls ir mājokļu jautājums, jo pilsētās pieprasījums ir lielāks nekā piedāvājums – mājvietu meklē arī Latvijas iedzīvotāji. Tāpat jārisina valodas apgūšanas jautājums – trūkst motivācijas, jo daudzviet pietiek ar krievu valodas zināšanām, kā arī Ukrainas pilsoņos mīt cerība, ka karš drīz beigsies. Pašvaldībās arī precīzi nav zināms, cik bēgļu tajās mitinās, jo ne visi reģistrējas vai dodas lūgt pašvaldībās pieejamo palīdzību.
Projekta “Centrālbaltijas mentora atbalsts imigrantēm sievietēm nodarbinātības veicināšanai” (CeMeWe) mērķis ir veicināt sieviešu bēgļu nodarbinātību, samazinot sadzīviskus, sociālus, individuālus šķēršļus, ņemot vērā mērķa grupas vajadzības un pielietojot kopīgi radītas pieejas un metodes, iesaistot pašas sievietes, kā arī atbildīgās puses, tai skaitā nevalstiskās organizācijas. Lai mērķi sasniegtu, tiks veikta situācijas izpēte, esošo metožu izvērtējums un jaunu metožu izmēģinājums. Plānotie rezultāti Zemgalē – 40 sievietēm būtiski mazināt šķēršļus, lai iekļautos sabiedrībā un darba tirgū, 50 sievietes ir informētas vai iesaistītas kādās no aktivitātēm, NVO un pašvaldību pārstāvji, kā arī vismaz astoņi mentori apguvuši jaunas metodes darbā ar bēglēm sievietēm.
Projekts “CeMeWe” jeb “Centrālbaltijas mentora atbalsts imigrantēm sievietēm nodarbinātības veicināšanai” tiek īstenots Interreg Centrālā Baltijas jūras reģiona programmā 2021.-2027.gadam. Projekta kopējais finansējums ir 1 100 848,45 eiro, no kuriem programmas līdzfinansējums ir 880 678,74 eiro.
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Zemgales Plānošanas reģions, un tā nevar tikt izmantota, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.