Tiekoties jau piektajā iesaistīto pušu darba grupas sanāksmē, mazās un vidējās uzņēmējdarbības (MVU) sektora eksperti vienojušies, ka klasteru veidošanā nepieciešama "kritiskā masa", pēc kuras sasniegšanas dažādu pušu apvienošanās inovāciju radīšanā kļūtu par ikdienu.
Tikšanās ievaddaļā ZPR īstenotā projekta “Innogrow” vadītājs Artūrs Penčura klātesošajiem sniedza ieskatu līdz šim paveiktajā un plānotajās aktivitātēs. “Būtiskākais šobrīd ir izstrādāt turpmākās rīcības plānu, kura metodoloģiju izstrādā projekta Ungārijas partneri,” tā A.Penčura, norādot, ka projekta rezultātus nepieciešams integrēt nacionālajos politikas dokumentos un tas tiks saskaņots ar Ekonomikas ministriju (EM), jo sagatavotās rekomendācijas varētu kalpot par pamatu kādām turpmāku projektu idejām nākamajā Eiropas Savienības fondu periodā.
Viens no “Innogrow” projekta mērķiem ir attīstīt klasteru kustību. Par to sanākušos iepazīstināja EM Nozaru politikas departamenta pārstāve Evita Feldberga. Viņas ieskatā galvenais šo ekosistēmu mērķis ir veicināt konkurētspēju, attīstīt inovāciju ekovidi, audzēt eksporta apjomus un radīt spēcīgas klasteru organizācijas. “Klasteru programmai jābūt dimensionālai vairākos līmeņos, lai jau agrīnā to izveidošanas stadijā būtu skaidrs, kādi būs turpmākie darbības mērķi,” tā E.Feldberga. Viņa arī atzīst, ka Latvijā trūkst pieredzes veiksmīgā biznesa modeļa pārvaldībā, kurā iesaistīta publiskā, privātā un uzņēmējdarbības sfēra, turklāt vēl nav sasniegta “kritiskā masa”, kas sekmētu dažādu klasteru veidošanos un sadarbību izaugsmei: “Īpaši svarīgi ir saprast, ar ko Latvija būs izcila pēc, piemēram, pieciem gadiem. Galvenajam dzinējspēkam jānāk no ekselences un spējas to parādīt - nav svarīgs klasteru skaits, bet gan spēja atrast un attīstīt ilgtspējīgu ideju.”
Sanāksmes diskusijās par galveno vadmotīvu kļuva izglītošanās un pašizaugsmes nepārtraukts process - LEAN pārvaldības principi, kas norāda uzdevumus un uzņēmējdarbībā palīdz sasniegt rezultātus.
Sanākušie akcentēja, ka nepieciešams īpašu uzmanību pievērst lauku MVU inovāciju ekosistēmai - tajā būtiskākais ir iegūt pienesumu no katra šāda klastera dalībnieka, taču vienlaikus nepieciešams kāds, kas šo pienesumu spēj identificēt un tiekties uz rezultātu. Kā piemērs debatēs tika minēta tehnoloģiju izgudrojumu joma. Tajā klasteri ļautu kopā sanākušajiem zinātniskajiem centriem labāk izprast tirgus vajadzības, sadarboties un veidot jaunus produktus, kas specifiski piemēroti tirgus vajadzībām.
Kopīgi secināts, ka Zemgalē netrūkst nozares, kurās ieviest šādas ekosistēmas, tomēr lielākā loma ir saziņai starp potenciālajiem partneriem un dažādu līmeņu organizācijām. Tas ļautu ātrāk un kvalitatīvāk īstenot idejas un piesaistīt tām finansējumu.
Jaunu politiku izstrāde un to virzīšana reģionālā un nacionālā līmenī, tā veicinot uzņēmumu modernizāciju un jaunievedumu attīstīšanu ir galvenais Eiropas Savienības līdzfinansētā projekta “Reģionālo politiku veidošana uzņēmumiem laukos inovatīvas konkurētspējas un izaugsmes attīstībai” jeb “INNOGROW” mērķis. Vienlaikus paredzēts veicināt lokālās, reģionālās un nacionālās politikas īstenotāju pozitīvu attieksmi tehnoloģiju un inovāciju ieviešanā. Tāpat ar Zemgales Plānošanas reģiona starpniecību tiks veicināts dialogs starp mērķgrupām, tā stimulējot kopīgu risinājumu meklēšanu un ieviešanu uzņēmējdarbībā laukos.
Projektu INNOGROW 85% apmērā līdzfinansē Eiropas Savienības Interreg Europe programma. Kopējais projekta budžets - 1 574 322 EUR, ZPR budžets 129 960 EUR (t.sk. ERAF: 110 466 EUR). Plašāk par projektu - interregeurope.eu/innogrow/
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šīs publikācijas saturu pilnībā atbild Zemgales Plānošanas reģions, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.
www.interregeurope.eu / www.europa.eu