Noslēguma posmā iegājis projekts “Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai”, kura īstenošanā kopš 2023. gada aktīvi iesaistījies arī Zemgales plānošanas reģions.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar pieciem Latvijas plānošanas reģioniem īsteno projektu “Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai”. Tā mērķis ir stiprināt pašvaldību kapacitāti administratīvi teritoriālās reformas kontekstā, veicinot efektīvāku autonomo funkciju izpildi, vienlīdzīgu pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, kā arī nodrošinot iedzīvotājiem mūsdienīgus un izmaksu ziņā samērīgus pakalpojumus atbilstoši aktuālajām demogrāfiskajām tendencēm.
Projekta ietvaros Zemgales reģionā īstenoti 22 kapacitātes stiprināšanas pasākumi – 15 apmācības un semināri, kā arī septiņi pieredzes apmaiņas braucieni. Tajos piedalījušies vairāk nekā 1000 unikālu dalībnieku, savukārt par dalību aktivitātēs izsniegti vairāk nekā 1300 apliecinājumi. Kopumā projekta laikā Latvijā organizēti vairāk nekā 90 kapacitātes stiprināšanas pasākumi, kuros apmācīti vairāk nekā 2000 pašvaldību speciālistu. Pprojekta rezultāti un gūtā pieredze tika apkopota noslēguma konferencē “Pašvaldība 2.0 – kapacitātes stiprināšana no zināšanām līdz mūsdienīgiem risinājumiem”, ko 20. maijā Rīgā organizēja VARAM.
Zemgales plānošanas reģions projekta laikā koncentrējās un īstenoja kapacitātes stiprināšanas aktivitātes divās jomā. Būtisks fokuss - civilās drošības, krīžu vadības un pašvaldību noturības stiprināšanai. Pašvaldību speciālisti iepazinās ar Somijas, Polijas un Lietuvas pieredzi civilās aizsardzības un krīžu vadības jomā, kā arī analizēja labās prakses piemērus vairākās Latvijas pašvaldībās. Līdztekus teorētiskajām zināšanām dalībnieki aktīvi iesaistījās praktiskās mācībās un simulācijās. Viena no nozīmīgākajām aktivitātēm bija 24 stundu funkcionālās mācības Dobelē, kuru laikā tika simulēts ilgstošs elektroapgādes pārtraukums vētras radītu postījumu dēļ. Mācību dalībnieki pilnveidoja prasmes resursu pārvaldībā, operatīvā lēmumu pieņemšanā, krīzes komunikācijā un starpinstitucionālajā sadarbībā. Balstoties uz mācību laikā gūtajām atziņām un ekspertu izvērtējumu, tika izstrādātas “Ārkārtas notikumu un krīzes vadības vadlīnijas pašvaldību speciālistiem”. Tās kalpos kā praktisks, ikdienā izmantojams un turpmāk pilnveidojams rīks pašvaldību vadītājiem, civilās aizsardzības speciālistiem un infrastruktūras apsaimniekotājiem, palīdzot nodrošināt vitāli svarīgu pakalpojumu nepārtrauktību arī sarežģītās krīzes situācijās. Jau šobrīd vadlīnijas nosūtītas visām 48 Latvijas pašvaldībām, lai veicinātu vienotu pieeju gatavībai ārkārtas situācijām un stiprinātu pašvaldību noturību visā valstī.
Projekta ietvaros pašvaldību darbinieki pilnveidoja zināšanas arī kiberdrošībā, datu aizsardzībā, drošā attālinātajā darbā un rīcībā pēc kiberdrošības incidentiem. Tāpat tika organizētas apmācības krīzes komunikācijā, darbā ar medijiem, stresa noturības stiprināšanā un metodēs darbam ar agresīvām personām. Īpaši liela interese tika izrādīta par stresa noturības apmācībām, kas pulcēja vairāk nekā 500 dalībnieku no dažādām Latvijas pašvaldībām un iestādēm.
Otrs nozīmīgs projekta virziens bija komunālo pakalpojumu attīstība un vides ilgtspēja. Šajā jomā pašvaldību speciālisti iepazinās ar Dānijas, Zviedrijas un Latvijas pieredzi ilgtspējīgu lietusūdeņu apsaimniekošanas risinājumu ieviešanā, analizēja pilsētvides pielāgošanās iespējas klimata pārmaiņām un piedalījās semināros par applūšanas risku mazināšanu. Tāpat pieredzes apmaiņas braucienā uz Kataloniju tika apgūta bioekonomikas pieeja, pētot biometāna ražošanu, lietus notekūdeņu attīrīšanu un atkritumu apsaimniekošanu.
Liela uzmanība tika pievērsta arī ūdenssaimniecības un centralizētās siltumapgādes jautājumiem. Speciālisti pilnveidoja zināšanas par mūsdienīgu siltumapgādes sistēmu pārvaldību, digitalizācijas iespējām un nozares attīstības plānošanu, kā arī diskutēja par dzeramā ūdens kvalitātes un ūdenssaimniecības attīstības izaicinājumiem Zemgales reģionā.
Kā norāda Zemgales plānošanas reģiona projekta vadītāja Evija Sudmale, projekta īstenošana devusi iespēju Zemgales reģiona pašvaldību vadītājiem, speciālistiem un ekspertiem ne tikai papildināt teorētiskās zināšanas, bet arī iepazīt citu valstu un pašvaldību pieredzi, veidot jaunus sadarbības kontaktus un praktiski pārbaudīt savas prasmes simulācijās un mācībās. Tas veicinājis pāreju no teorētiskām zināšanām uz praktisku rīcību, stiprinot pašvaldību spēju efektīvi reaģēt uz izaicinājumiem un nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem arī mainīgos apstākļos.
Visas aktivitātes īstenotas Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformas un investīciju virziena “Reģionālā politika” 3.1.1.2. reformas “Administratīvi teritoriālā reforma” investīcijas 3.1.1.2.i. “Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai” projekta Nr.3.1.1.2.i.0/1/22/I/VARAM/001 “Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai” ietvaros. Ar projekta aprakstu iespējams iepazīties: www.zemgale.lv
Par publikācijas saturu pilnībā atbild Zemgales plānošanas reģions un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības oficiālo nostāju.