No 23. līdz 24. aprīlim Zemgales reģiona pašvaldību pārstāvji piedalījās tematiskā ekskursijā “Ilgtspējīgi lietusūdeņu apsaimniekošanas risinājumi praksē. Latvijas pašvaldību pieredze”, kuras laikā iepazinās ar mūsdienīgiem un ilgtspējīgiem lietusūdeņu apsaimniekošanas risinājumiem dažādās pašvaldībās. Pasākuma mērķis bija veicināt zināšanu pārnesi un iedvesmot līdzīgu iniciatīvu attīstību arī Zemgales reģionā.
Divu dienu laikā 23 Zemgales reģiona pašvaldību pārstāvji apmeklēja vairākus objektus Rīgā, Ogrē, Siguldā, Valmierā un Rūjienā, kur lietusūdeņu apsaimniekošana integrēta gan pilsētvides attīstībā, gan publiskajā infrastruktūrā. Pirmajā dienā Rīgā tika apskatīti “Bonava Latvija” dzīvojamo māju projekti, kuros lietusūdeņi tiek savākti un novadīti organizēti, vienlaikus izmantojot apzaļumotas zonas un infiltrācijas risinājumus, kas samazina slodzi uz pilsētas kanalizācijas sistēmu. Pēcāk Salaspilī dalībnieki iepazinās ar risinājumiem Salaspils 1. vidusskolas teritorijā, kur lietusūdeņu apsaimniekošana pielāgota intensīvai lietošanai, nodrošinot drošu un funkcionālu vidi. Tāpat tika apskatīta Salaspils pīļu dīķa teritorija, kur labiekārtošanas darbi tiek veikti, vienlaikus sakārtojot arī ūdens novadīšanas sistēmu.
Dienas turpinājumā Ogrē dalībnieki iepazinās ar pilsētas skvēra pārbūves projektu, kur lietusūdeņu apsaimniekošana integrēta teritorijas attīstības koncepcijā, izmantojot dabā balstītus risinājumus, kas ļauj ūdenim iesūkties gruntī. Savukārt Siguldā tika apskatīts P8 ceļa posms, kur efektīva lietusūdeņu novadīšana uzlabo satiksmes drošību un samazina akvaplanēšanas riskus.
Otrajā dienā dalībnieki iepazina Valmieras un Rūjienas pieredzi. Valmierā apskatīts skeitparks, kur lietusūdeņu apsaimniekošanas risinājumi pielāgoti aktīvās atpūtas infrastruktūrai, nodrošinot drošu teritorijas izmantošanu. Savukārt Rūjienā īpašu interesi izraisīja pirmsskolas izglītības iestāde “Vārpiņa”, kur lietusūdeņu apsaimniekošana veidota, domājot par bērnu drošību un komfortu, vienlaikus integrējot dabā balstītus risinājumus. Dalībnieki apskatīja arī Rūjienas Tautas namu, kur nodrošināta efektīva ūdens novadīšana no ēkas un gājēju plūsmām.
Ekskursijas noslēgumā tika apmeklēts Skanstes koridors Rīgā, kur lietusūdeņu apsaimniekošana ir būtiska pilsētvides attīstības sastāvdaļa. Teritorijā ieviesti “zaļās infrastruktūras” risinājumi – lietusdārzi, apzaļumotas zonas un infiltrācijas elementi, kas palīdz samazināt applūšanas riskus un vienlaikus uzlabo pilsētvides kvalitāti.
Pieredzes apmaiņas laikā dalībnieki guva vairākas nozīmīgas atziņas, kas izmantojamas pašvaldību darbā. Tika uzsvērta nepieciešamība paplašināt profesionālās sadarbības un pieredzes apmaiņas iespējas, kā arī attīstīt pakalpojumu novērtēšanas metodes, vērtējot to pieejamību, kvalitāti, izmaksu efektivitāti un ietekmi uz sabiedrību. Tāpat būtiska ir stratēģiskās plānošanas pilnveide, lai efektīvāk sasniegtu vidēja un ilgtermiņa attīstības mērķus, kā arī sabiedrības līdzdalības un atgriezeniskās saites veicināšana.
Zemgales plānošanas reģiona projekta vadītāja Evija Sudmale uzsver, ka šādas aktivitātes palīdz stiprināt pašvaldību kapacitāti un veicina mūsdienīgu, klimatnoturīgu risinājumu ieviešanu: “Tehniskā ekskursija ļāva ne tikai paplašināt profesionālās zināšanas, bet arī veidot kontaktus ar kolēģiem un ekspertiem, kas ir būtiski turpmākai sadarbībai.” Arī saņemtās atsauksmes no brauciena dalībniekiem uzsvēra, ka šāds pieredzes apmaiņas brauciens sniedz ne tikai praktiskas zināšanas, bet arī iedvesmu jaunu risinājumu ieviešanai.
Pasākums organizētas Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformas un investīciju virziena “Reģionālā politika” 3.1.1.2. reformas “Administratīvi teritoriālā reforma” investīcijas 3.1.1.2.i. “Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai” projekta Nr.3.1.1.2.i.0/1/22/I/VARAM/001 “Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai” ietvaros. Ar projekta aprakstu iespējams iepazīties: www.zemgale.lv
Par publikācijas saturu pilnībā atbild Zemgales plānošanas reģions un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības oficiālo nostāju.