Lauku reģionu attīstība nav iedomājama bez spēcīgas zinātnes bāzes un mūsdienīgas izglītības. Tādēļ vizīte sākās Jelgavā, kas pamatoti lepojas ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti (LBTU). Viesojoties Jelgavas pilī, ārvalstu eksperti uzklausīja profesores Baibas Rivžas stāstījumu par universitātes piedāvātajām studiju programmām un sagatavotajiem speciālistiem, kas nepieciešami reģiona izaugsmei. Turpat lauku attīstības eksperts Āris Ādlers iepazīstināja ar “Viedā ciema” konceptu Latvijā, skaidrojot atpazīstamības zīmes iegūšanas procesu. Jāizceļ, ka tieši šogad atpazīstamības zīmi “Viedais ciems 2026” saņēmis līdz šim lielākais kopienu skaits, tostarp trīs no Zemgales (Daudzeses, Iršu un Muldas ciemi Aizkraukles novadā).
Teorijai sekoja praktiska demonstrācija IT laboratorijā, kur lielu interesi piesaistīja izstrādātais robots, kā arī virtuālās realitātes (VR) sniegtās iespējas. Šādas tehnoloģijas paver jaunas iespējas izglītībā, ļaujot topošajiem speciālistiem virtuālā vidē droši apgūt un praktizēt dažādas sarežģītas manipulācijas.
Lauku dzīvotspēju visspilgtāk apliecina iniciatīvas, kas viedo ciemu idejas jau veiksmīgi iedzīvina praksē. Praktisku piemēru inovatīvai uzņēmējdarbībai laukos demonstrē ģimenes uzņēmums “Mītavas Čiekurs” Svētes pagastā, kur no vietējiem dabas resursiem: priežu čiekuriem, pumpuriem un ziedputekšņiem tiek radīti veselības un labsajūtas produkti.
Citu, ne mazāk nozīmīgu virzienu iezīmē Zaļenieki, kur vietējā Komerciālā un amatniecības vidusskola sagatavo jaunos restauratorus, rūpējoties par kultūrvēsturiskā mantojuma praktisku saglabāšanu. Līdzās tam radošu elpu reģionam dod Abgunstes muiža – prasmīgi piesaistot LEADER programmas atbalstu, atjaunotā ēka šobrīd veiksmīgi darbojas gan kā mākslinieku rezidence, gan kā atvērta telpa dažādām iniciatīvām.
Vizītes otrajā dienā ārvalstu partneri iepazina Lielplatones muižu, kur kultūrvēsturiskais mantojums atdzimst un tiek saglabāts sasaistē ar vietējo sabiedrību un mūsdienu tehnoloģijām. Šeit delegācijai plašāk prezentēts vēl viens Zemgales plānošanas reģiona īstenotais projekts “Reclaimed History” (Atgūtā vēsture) un tā daudzveidīgie digitālie risinājumi. Spilgts šīs pieejas piemērs Lielplatonē ir ar projekciju palīdzību atdzīvinātās senās tāfelklavieres, kas ļauj vizuāli un skaniski pieredzēt 19. gadsimta mūzikas burvību. Savukārt ieskatu senatnē sniedza autentiskā 18.–19. gadsimta veļas māja “Vešūzis” un senās veļas mazgāšanas tradīcijas, kā arī vēsturisko deju grupas "Senvedere" sniegums, demonstrējot kopienā sakņotu tradīciju saglabāšanu.
Lielplatones muiža atstāja spilgtu iespaidu arī uz Īrijas partneriem. Projekta dalībniece Nikola Grufertī (Nichola Grufferty) īpaši izcēla to, kā digitālie risinājumi palīdz vēstures stāstus padarīt dzīvus un pieejamus mūsdienu cilvēkiem: “Lielplatones muiža ir lielisks piemērs tam, kā ar digitāliem risinājumiem un vietējās kopienas iesaisti var atdzīvināt vēsturi un vienlaikus saglabāt unikālu kultūrvēsturisko mantojumu. Tā ir iedvesmojoša pieredze, ko labprāt pārņemtu un pielāgotu arī Ballyhoura reģionā.”
Šai pieredzei sekoja starpreģionālā darbnīca par lauku teritoriju dzīvojamību (Habitability), ko vadīja eksperts Āris Ādlers. Tās laikā partneri meklēja veidus, kā padarīt reģionus pievilcīgākus un labāk izprast vietējo iedzīvotāju vajadzības. Dalībnieki iepazina septiņu faktoru novērtēšanas metodi un praktiski to izmēģināja, vērtējot vairākus Zemgales ciemus no iedzīvotāju skatpunkta. Īpaša uzmanība tika pievērsta ciematu vājajām pusēm, jo tieši neatrisinātās problēmas bieži mudina cilvēkus pamest laukus un pārcelties uz dzīvi citur. Tāpēc šo problēmu apzināšana un risināšana ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem lauku teritoriju attīstībai.
Vizītes noslēgumā Bauskas novadā delegācija iepazina pašvaldības Uzņēmējdarbības atbalsta centra piedāvātās iespējas vietējiem mājražotājiem un amatniekiem, bet Rundāles pilī – digitālos risinājumus, kas pili un tās mantojumu padara pieejamāku apmeklētājiem.
Projekts Nr. 02C0375 “Inovatīvi un viedi politikas instrumenti Eiropas lauku attīstībai” (INSPIRE) tiek īstenots Interreg Europe programmā 2021.–2027. gadam. Projektā apvienojušās astoņas institūcijas no septiņām valstīm. "INSPIRE" kopējais budžets ir 1 696 376,00 eiro, no tā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums ir 1 310 000,80 eiro. Zemgales plānošanas reģiona projekta budžets ir 177 000,00 eiro, no kā ERAF līdzfinansējums ir 141 600,00 eiro. Plašāk par projektu:
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Zemgales plānošanas reģions, un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības oficiālo nostāju.