No 10. līdz 12. septembrim 17 Zemgales plānošanas reģiona pašvaldību speciālisti devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Kopenhāgenu un Malmi, lai iepazītu inovatīvus un efektīvus lietusūdeņu apsaimniekošanas risinājumus pilsētvidē. Braucienu “Labās prakses iepazīšana: efektīva lietusūdeņu apsaimniekošana un risinājumu iekļaušana pilsētvidē. Dānijas un Zviedrijas pieredze” organizēja Zemgales plānošanas reģions sadarbībā ar ”Cleantech Hub”.
Ņemot vērā klimata pārmaiņu radītos izaicinājumus, pašvaldībām arvien biežāk jāpieņem stratēģiski, radoši un ilgtspējīgi lēmumi, lai mazinātu riskus un pielāgotu infrastruktūru jaunajiem apstākļiem. Pieredzes apmaiņa sniedza iespēju Zemgales pašvaldību pārstāvjiem ne tikai iepazīties ar moderniem tehniskajiem risinājumiem, bet arī gūt ieskatu plānošanas un lēmumu pieņemšanas procesos Skandināvijā. Gan Kopenhāgenā, gan Malmē ik uz soļa redzami dažādi efektīvi lietusūdeņu apsaimniekošanas risinājumi. Kā norāda "Cleantech Hub" eksperti, Kopenhāgena kļuvusi par līderi ilgtspējīgu un integrētu risinājumu ieviešanā.
Brauciena pirmajā dienā dalībnieki viesojās Malmē, Zviedrijā, kur lietusūdeņu pārvaldība ir veiksmīgi integrēta ne tikai pilsētvidē, bet arī izglītības procesos. Piemēram, pie futūristiska ūdenstorņa atrodas parks, kurā apmeklētāji var eksperimentēt ar ūdeni dažādās interaktīvās atrakcijās. Malmē jau vairāk nekā desmit gadus tiek aktīvi strādāts pie infrastruktūras pielāgošanas spēcīgām lietavām, lai mazinātu plūdu riskus. Pie dzīvojamajiem kvartāliem izveidotas zaļās teritorijas dažādos līmeņos, kur lietus laikā tiek uzkrāts īpaši izveidotās ieplakās ar dīķiem, gājēju tiltiņiem un augiem. Šādi šķietami vienkārši risinājumi ievērojami stiprina pilsētas klimatnoturību.
Par Malmes preventīvajiem pasākumiem plūdu risku mazināšanai stāstīja arī pašvaldības pārstāvis. Delegācija uzzināja, kā pilsētā tiek monitorēti lietusnotekūdeņi, apzaļumoti kvartāli. Pārsteidzošs bija arī iepirkšanās centrs, kurā iekštelpās aug milzīgi augi, bet jumts pārveidots par publiski pieejamu botānisko dārzu. Zaļie jumti Zviedrijā un Dānijā ir ierasta prakse – tie aiztur lietus ūdeņus, samazinot plūdu risku un kanalizācijas sistēmu noslodzi, vienlaikus uzlabojot ēku energoefektivitāti.
Delegācija apskatīja arī daudzu dzīvojamo namu iekšpagalmus. Atšķirībā no Latvijas, kur pagalmi bieži tiek izmantoti kā autostāvvietas, Skandināvijā tie veidoti kā atpūtas un socializēšanās vietas ar dažādiem zaļajiem risinājumiem – kanāliem, dīķiem, lietusdārziem un citām inovatīvām konstrukcijām. Katrs pagalms ir unikāls – ar augiem, kopienas dārziem vai pat mājputniem. Vietējo pieredze apliecina, ka šādi risinājumi paaugstina noturību pret plūdiem un uzlabo dzīves kvalitāti.
Īpaša uzmanība tika pievērsta Augustenborgas apkaimei, kur īstenots viens no lielākajiem pilsētvides ilgtspējas projektiem Zviedrijā – “Ekostaden Augustenborg”. Tā mērķis bija radīt sociāli, ekonomiski un videi ilgtspējīgu apkaimi, balstoties uz iedzīvotāju vēlmēm - mazināt plūdu riskus, ieviest zaļos jumtus, izveidot rotaļu laukumu un atvērtu lietusūdeņu savākšanas sistēmu.
Nākamajās dienās dalībnieki viesojās Kopenhāgenā, kur tikās ar komunālo pakalpojumu uzņēmumu “KLAR Forsyning”. Uzņēmums apkalpo četras pašvaldības ārpus Kopenhāgenas, un šobrīd tajā norit vērienīgi rekonstrukcijas darbi, kas noslēgsies 2027. gadā. Šeit plānots modernizēt notekūdeņu attīrīšanas un aerācijas procesus, optimizēt dūņu apsaimniekošanu un samazināt smakas, izmantojot zaļos jumtus. Daļa teritorijas tiks atvērta sabiedrībai kā zaļās zonas, pastaigu takas un mācību vide.
Dalībnieki apmeklēja arī Ørstedsparken – vienu no vecākajiem publiskajiem parkiem Kopenhāgenā, kas pielāgots lietusūdeņu pārvaldībai. Tajā izveidoti baseini un pazeminātas zonas, kas nokrišņu laikā aiztur ūdeni, bet sausā laikā kalpo kā sporta un atpūtas vietas. Šī pieeja ir daļa no pilsētas klimata adaptācijas stratēģijas, kas radīta pēc 2010. gada postošajām lietavām.
Brauciena noslēgumā delegācija iepazinās ar “8 House” – vienu no lielākajiem dzīvojamajiem projektiem Dānijā. Tajā integrēti zaļie jumti, ūdenskrātuves un kanāli, kas veicina lietusūdeņu apsaimniekošanu un bioloģisko daudzveidību. Tāpat tika apskatīts Enghaveparken, kas ir lielākais klimata projekts Kopenhāgenā. Parks pielāgots ekstremālām lietavām, izmantojot pazeminātas zonas un mobilās sienas, kas ļauj kontrolēt ūdens plūsmu.
Pēc plašās risinājumu apskates pašvaldību pārstāvji atzina, ka daudzas no redzētajām praksēm būtu integrējamas arī Zemgales reģionā. Par piemērotākajiem risinājumiem tika minēti reljefa paaugstinājumi, lietusdārzi un augi, kas palīdz aizturēt ūdeni. Iegūtā pieredze sniegs arī būtisku pienesumu, gatavojot specifikācijas zaļās infrastruktūras projektiem.
Liels ieguvums bija arī reģiona speciālistu savstarpējā tīklošanās, jo daudzas pašvaldības risina līdzīgas problēmas. Tagad, pateicoties jaunajiem kontaktiem, būs iespējams meklēt sadarbību un pieredzes apmaiņu arī ar kaimiņiem reģionā.
Pieredzes apmaiņas brauciens organizēts projektā “Nr. 3.1.1.2.i.0/1/22/I/VARAM/001, “Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai” un tiek īstenots Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda (Recovery and Resilience Facility) programmas ietvaros. Ar projekta aprakstu iespējams iepazīties: www.zemgale.lv
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Zemgales plānošanas reģions un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības viedokli.