19. februārī “Branku Brančotavā” norisinājās pasākums “Ilgtspējīgi lietusūdeņu apsaimniekošanas risinājumi praksē” – tematiska un izzinoša tīklošanās pēcpusdiena pašvaldību speciālistiem. Pasākuma mērķis bija veicināt zināšanu apmaiņu un praktisku pieredžu dalīšanos par mūsdienīgiem lietusūdeņu apsaimniekošanas risinājumiem Latvijā, īpašu uzmanību pievēršot tā sauktajiem “zaļajiem” risinājumiem.
Pasākums pulcēja pašvaldību speciālistus un nozares profesionāļus, veicinot praktisku dialogu par ilgtspējīgiem un mūsdienīgiem risinājumiem lietusūdeņu apsaimniekošanā un to ieviešanas iespējām Latvijas pašvaldībās. To atklāja “Cleantech HUB” un “Cleantech Latvia” vadītāja Evija Pudāne, uzsverot ilgtspējīgas ūdens resursu pārvaldības nozīmi pilsētvides attīstībā. Diskusijās un prezentācijās vairākkārt izskanēja atziņa, ka lietusūdeņu “zaļie” risinājumi ir ne tikai funkcionāli un efektīvi, bet arī estētiski – tie dod pilsētām iespēju veidot savu atpazīstamu un pievilcīgu vizuālo tēlu.
RTU Ūdens sistēmu un biotehnoloģiju institūta pārstāvis Jurijs Kondratenko iepazīstināja ar projekta “Ceļā uz perfekto sūkli” rezultātiem, kā arī prezentēja pētījumu par applūšanas risku mazināšanas risinājumu modelēšanu Jelgavā. Savukārt par Latvijā izplatītākajiem lietusūdeņu apsaimniekošanas risinājumiem stāstīja SIA “Reindave” pārstāve Daina Ieviņa, uzsverot, ka šajā jomā pastāv ļoti plašs alternatīvu un iespēju klāsts. Vienlaikus tika akcentēta nepieciešamība izglītot gan nozares speciālistus, gan iedzīvotājus, jo nereti piesardzība vai noraidoša attieksme pret jauniem risinājumiem sakņojas tieši nezināšanā un aizspriedumos.
SIA “GumiMix Group” pārstāvis Aleksandrs Kernožickis dalījās praktiskā pieredzē par HydroRock risinājuma pielietošanu Latvijā, savukārt īpašu interesi izraisīja Jelgavas pilsētas pieredzes stāsts lietusūdeņu projektu īstenošanā. Jelgavas pilsēta ir lielisks paraugs Zemgalē, kā projektos ietvert zaļos risinājumus - pieredzes brauciens uz Dāniju un Zviedriju (2025. gada septembrī) ir bijis pamudinājums nekautrēties no lielām idejām, ko iestrādāt topošajos projektos.
Pasākuma noslēgumā notika pieredzes apmaiņa, dalībnieku projektu ideju apspriešana, tīklošanās un individuālas konsultācijas ar ekspertiem. Tika akcentēta arī projekta pieejas nozīme – veidot sekojošu jeb follow-up sadarbību ar pasākuma dalībniekiem, uzturot regulāru saziņu un “roku uz pulsa”. Kā uzsver pasākuma organizatore un Zemgales plānošanas reģiona projekta vadītāja Sandra Kauranena, šī pieeja ir īpaši vērtīga, jo tā ļauj pārliecināties, ka ieguldītais darbs pasākumu organizēšanā neaprobežojas tikai ar pašu notikumu, bet turpinās arī pēc tam – idejas tiek paņemtas līdzi un īstenotas praksē. Šāda pieeja ne tikai palīdz atbalstīt projektu īstenošanu, bet arī ļauj savlaicīgi rast risinājumus gadījumos, kad kāda no ieviešanas fāzēm saskaras ar izaicinājumiem. Regulāra savstarpējā saziņa, pieredzes apmaiņa un problēmu apspriešana veicina kopīgu risinājumu rašanu, dod iedvesmu un stiprina motivāciju turpināt iesākto.
Tīklošanās pasākums organizēts Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformas un investīciju virziena “Reģionālā politika” 3.1.1.2. reformas “Administratīvi teritoriālā reforma” investīcijas 3.1.1.2.i. “Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai” projekta Nr.3.1.1.2.i.0/1/22/I/VARAM/001 “Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai” ietvaros. Ar projekta aprakstu iespējams iepazīties: https://ej.uz/pasvaldibukapacitatesstiprinasana
Par publikācijas saturu pilnībā atbild Zemgales plānošanas reģions un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības oficiālo nostāju.