16. oktobrī Līgatnē aizvadīta plānošanas reģionu tikšanās, kurā četru Latvijas plānošanas reģionu – Vidzemes, Zemgales, Kurzemes, Latgales un Rīgas – speciālisti pārrunāja aktuālos jautājumus energoefektivitātes un klimata politikas jomā. Pasākuma mērķis bija dalīties labās prakses piemēros un apmainīties pieredzē, īstenojot projektus, kas saistīti ar klimata pārmaiņām un pielāgošanās pasākumiem.
Tikšanās laikā klātesošie iepazinās ar reģionos īstenotajiem projektiem un iniciatīvām, kas veicina ilgtspējīgu attīstību un priekšnosacījumiem klimata neitralitātei. Viena no centrālajām tēmām bija zaļo industriālo zonu attīstība, īpaši izceļot Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) īstenoto projektu “Green Industrial Areas”. Kā norādīja projekta vadītājs Raitis Madžulis, klimata pārmaiņu kontekstā “zaļināšanas” pasākumi kļūst par būtisku uzņēmējdarbības sastāvdaļu, īpaši industriālajās teritorijās, kur notiek intensīva resursu izmantošana.
Projektā iesaistītas sešas pilotteritorijas dažādās valstīs, un Latvijā izvēlēta Kaigu purva teritorija Jelgavas novadā, kur darbojas uzņēmums SIA “Laflora”. Kaigu industriālā teritorija ir zaļās industrijas attīstības projekts, kas veicina Latvijas pāreju uz klimata neitralitāti un atbalsta Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2030. Projekta mērķis ir integrēt atjaunojamo enerģiju rūpniecībā, samazināt atkarību no fosilajiem resursiem, attīstīt zema emisiju ražošanu, kā arī veicināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu zemes izmantošanu.
Zemgales plānošanas reģions prezentēja arī projektu IMPETUS, kura ietvaros izstrādāti inovatīvi rīki klimata pielāgošanai. Viena no nozīmīgākajām iniciatīvām ir Jelgavas Digitālā centra izstrādātā Agrīnās apziņošanas sistēma, kas paredzēta iedzīvotāju savlaicīgai brīdināšanai par plūdu draudiem – vienu no galvenajiem klimata riskiem Jelgavā un visā Zemgales reģionā. Plānots, ka šī sistēma nākotnē tiks ieviesta arī citās Zemgales reģiona pašvaldībās, jo jau tagad ik gadu vērojamas spēcīgas lietavas un vētras, kas rada būtisku ūdens līmeņa celšanos reģiona upes.
Vidzemes plānošanas reģiona speciālisti dalījās pieredzē energoefektivitātes projektu īstenošanā, tostarp prezentējot enerģētikas pārvaldības sistēmu un “vienas pieturas aģentūras” modeli, kas palīdz pašvaldībām un iedzīvotājiem efektīvāk plānot un uzlabot energoresursu izmantošanu. Kurzemes plānošanas reģions savukārt iepazīstināja ar projektu, kas vērsts uz speciālistu prasmju pilnveidi klimatneitralitātes un pielāgošanās jomā. Tā mērķis ir paaugstināt pašvaldību un reģionu speciālistu kompetences, lai nodrošinātu efektīvu klimata politikas ieviešanu un samazinātu ar klimata pārmaiņām saistītos riskus. Šī projekta ietvaros tiek īstenoti reģionāla mēroga mācību cikli, kas stiprina speciālistu zināšanas ilgtspējīgas pārvaldības jomā.
Rīgas plānošanas reģions prezentēja projektu POWERYOUTH, kas veicina jauniešu iesaisti energokopienu attīstībā. Projekta ietvaros jaunieši gūst zināšanas par atjaunojamās enerģijas izmantošanu, kopienu enerģētikas modeļiem un ilgtspējīgas attīstības principiem, veicinot sabiedrības līdzdalību klimata neitralitātes mērķu sasniegšanā.
Šādas plānošanas reģionu tikšanās ir nozīmīgas, jo tās veicina pieredzes apmaiņu, zināšanu nodošanu un jaunu sadarbības projektu veidošanos. Dalībnieki uzsvēra, ka ciešāka sadarbība starp reģioniem palīdz efektīvāk īstenot klimatneitralitātes mērķus un veidot ilgtspējīgu, zaļu un konkurētspējīgu Latviju.
Projekts “Starptautiska sertifikācijas standarta un instrumentu kopizstrāde, lai veicinātu enerģētikas pāreju zaļajās industriālajās zonās / Green Industrial Areas” tiek īstenots “Interreg Baltijas jūras reģiona programma 2021-2027” ietvaros. Vairāk par projektu iespējams uzzināt: https://www.zemgale.lv/lv/projekts/starptautiska-sertifikacijas-standarta-un-instrumentu-kopizstrade-lai-veicinatu-energetikas-pareju-zalajas-industrialajas-zonas
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Zemgales plānošanas reģions un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības viedokli.